Samērot biznesu ar cilvēku

Smiltenē Union Med aptieka spirdzina ar kondicionētu vēsumu, bet sasilda ar darbinieču sirsnību. Juridiski vēl “pilngadību” nesasniegusi (dibināta pirms 17 gadiem, 1993. gadā, kad valstī tika veidoti pirmie privātie uzņēmumi), jau uzrāda atdarināšanas vērtas pieredzes pazīmes.Jo izglītotas, rosīgas un attīstībā aktīvi iesaistījušās ir aptiekas abas galvenās sievietes – īpašniece AIJA STUCKA un vadītāja ELITA STOŠA. Aptiekā un tās filiālē Vijciemā kopā strādā sešas darbinieces, trim ir farmaceitiskā izglītība. Aptieka iekļāvusies apvienības Tamro aptieku kolektīvā.

Kā terapeite un intensīvās terapijas māsa kļuva par farmaceitēm

Interesanti, ka arī "iepriekšējā dzīvē" Aija Stucka un Elita Stoša bijušas saistītas ar vienu darba vietu - Valkas slimnīcu. Elita strādāja par māsu intensīvās terapijas nodaļā. Uz to konsultēt pacientus nāca terapeite Aija, kura kopā ar vīru ķirurgu kā jaunie speciālisti bija nosūtīti darbā uz Valkas slimnīcu.

Pēc meitas piedzimšanas Aija darbā slimnīcā vairs neatgriezās. Bija sākušies privātā biznesa laiki, citas domas, citāda domāšana un jauni pienākumi, ko grūti apvienot ar ārsta noslogojumu slimnīcā. A. Stucka nodibināja savu aptieku. No namu atguvušās īpašnieces atpirka divstāvu ēku Smiltenes centrā un sāka veidot aptieku. Tautā joprojām to dēvē par Ābola aptieku - īpašnieces pirmslaulības uzvārdā. "Paralēlo" nosaukumu A. Stucka ir akceptējusi, un ābols rotā aptiekas logo. Kad nobrieda ideja par higiēnas preču tirgošanu, ko drīkstētu darīt cilvēks bez farmaceitiskas izglītības, ielika vietējā laikrakstā darba sludinājumu.Aija Stucka (no kreisās) ir eksterapeite, bet Elita Stoša – bijusī intensīvās terapijas māsa: citāda saprašana un konsultēšana!

E. Stoša to laiku slimnīcā atminas kā īpaši grūtu. Daudz smagu pacientu, darbs katru otro diennakti. Kolēģes, neizturējušas spriedzes un zemā atalgojuma kombināciju, pameta slimnīcu. Elita vēl tagad atceras rītu, kad pēc piecminūtes apraudājusies: vairs nespēju. Bet pretī nākusi sanitārīte - ja nevari, re, kur sludinājums! Sazvanījusi darbā aicinātāju, un vīrs vedis uz darba interviju, īsti nezinot, kas par tirgotavu, kas par cilvēkiem.

A. Stucka: Elitu atpazinu jau telefonsarunā. Zināt, ko nozīmē cilvēks ar medicīnisko izglītību, turklāt māsa, kas strādājusi intensīvajā terapijā? Elita man ir tāds atradums, par kādu pat sapņot neuzdrīkstējos. Un tas, ko viņa sasniegusi, kā kļuvusi par farmaceiti un aptiekas vadītāju, pierāda viņas cīnītājas raksturu! Ausma Felsberga, toreizējā aptiekas vadītāja, sākumā vēl šaubījās par darbinieku bez farmaceitiskas izglītības. Es pazinu Elitu un ticēju, ka būs labi.

E. Stoša: Bet kā es jutos sākumā - medikamentus pazīstu, esmu injicējusi, likusi sistēmas, intensīvās terapijas nodaļā ar to visu strādājusi, te pēkšņi nedrīkstu pasniegt pat analgīna plāksnīti! Ausmiņa stāvēja aiz muguras un skatījās, vai nekļūdos. Tas man šķita tik pazemojoši! Bet, pateicoties vadītājas uzstājībai un atbalstam, tagad esmu diplomēta farmaceite.

Farmaceitiskā izglītība un īpašumtiesības

Farmaceitisko izglītību ieguvusi arī aptiekas īpašniece A. Stucka - jo paļāvās, ka nākamgad stāsies spēkā Farmācijas likuma grozījumi, kas noteiks, ka aptieka drīkst piederēt tikai farmaceitam. Studiju laiks ne Aijai, ne Elitai nav bijis viegls. E. Stoša vispirms klātienē pabeidza medicīnas skolu, lai dabūtu farmaceita asistenta grādu, pēc tam piecus gadus studēja nepilnlaika pro­grammā. A. Stucka studēja pēc individuālas programmas, piecu gadu garumā nodarbības notika katru piektdienu un sestdienu. Ar ko atšķiras aptiekas īpašnieks ar farmaceitisko izglītību no aptiekas īpašnieka bez tās? Vai farmaceitiskā aprūpe aptiekā ir atkarīga no īpašumtiesībām?Elita Stoša cenšas nevienam neatteikt. “Citreiz cilvēks dod recepti: dakteris teica – nu, ja Ābola aptiekā nebūs, tad nekur nedabūs”

A. Stucka: Manā gadījumā ir ideāli - ārstes un farmaceites izglītība palīdz labāk izprast un virzīt procesus aptiekā. Topošie farmaceiti sakās esam sarūgtināti, ja aptiekas īpašnieks var būt jebkuras citas profesijas un izglītības pārstāvis. Tas jauniešiem atņem motivāciju studēt, jo farmācija ir arī bizness. Aptiekas īpašniekam jābūt farmaceitam, jo citādi nemaz nevar veikt klasisko farmaceitisko aprūpi.

E. Stoša: Ko dod otra izglītība? Ļoti daudz. Man taču nāk bagāža no tiem 13 gadiem, kas nostrādāti slimnīcā, tāda pieredze noder katru dienu. Cita saprašana un konsultēšana tīri praktiskās lietās. Apmeklētājs jautā, kā to maisiņu pielikt. Es zinu, jo slimnīcā to tiku darījusi neskaitāmas reizes. Tāpat varu ieteikt, kurš katetrs piemērotāks, kurš pretizgulējumu līdzeklis ērtāks. Šīs lietas "tīrais" farmaceits var pārzināt teorētiski, var zināt, kas par ierīci, bet to, kura lietošanai labāka, var nezināt.

A. Stucka: Domāju, ka farmaceita izglītība noteikti ir vajadzīga, jo aptieka ir farmaceita prakses vieta - tāpat kā doktorāts ģimenes ārstam. Protams, ja vien tā nav tīkla aptieka ar saviem noteikumiem. Izglītība nodrošina izvēli, iespēju brīvi komplektēt sortimentu. Pircējam atkal cita izvēle - nākt pie mums, iet uz citu aptieku vai braukt pēc zālēm uz Valku vai Valmieru. Te var izpausties farmaceitiskā aprūpe - ja labāk kontaktēsies, mācēsi izstāstīt, paskaidrot, tad viņš atnāks vēlreiz, ja nepratīsi - aizies uz citu aptieku.

E. Stoša: Gadījums: pērku tuvam cilvēkam zāles. Farmaceite uzliek četras kārbiņas un pasaka summu. Es, protams, zinu, kas tās par zālēm un kā lietot. Bet ja nu pircējam nav manu zināšanu? Varēja vismaz uzprasīt, vai zinu, kā jālieto. Vai lietoju pirmo reizi? Pilnīgi neko nepajautāja...

Filiāle Vijciemā: cilvēki cenšas nosargāt savu aptieku

Pērnā gada septembrī, it kā krīzes draudi un izpausmes ietu secen, Union Med aptieka atvēra filiāli Vijciemā. Tātad uzņēmuma paplašināšanās. Un kāpēc tieši tur?

A. Stucka: Darbības rādītāji bija labi, nolēmām atvērt filiāli, nākot pretim vietējiem iedzīvotājiem. Aptieka nav vienīgais biznesa projekts, pateicoties citiem, varam gan telpas remontēt, gan aprīkojumu iegādāt. Kā tika veidota datorizēta uzskaites sistēma, uzreiz visu datorizējām.Aptieku Union Med smiltenieši joprojām sauc par Ābola aptieku – A. Stucka to akceptējusi, un aptiekas logo rotā ābols

E. Stoša: Vijciems ir mana dzīvesvieta, un aptieka tur pamazām kļuva par manu nepieciešamību. Dienas laikā nepārtraukti zvana tālrunis: Elitiņ, atved to un atved šito. Kā nevedīšu? Kādus desmit gadus tur vairs nebija aptiekas. Bet cilvēkiem zāles vajag. Nekāds lielais apgrozījums nav, bet emocionāli ir gandarījums. Vēl tagad atceros atvēršanas dienu. Kā tantiņas nāca ar puķēm, lūdza: meitenes, tikai izturat! Tantuks nāk priecīgs: es te varu pati uznākt! Pēc noteikumiem mums tur ir slīpā uzbrauktuve. Gadījums. Te, Smiltenē, ienāk vijciemietis, rokā recepšu kaudzīte. Sniedz vienu recepti. Bet, Albertonkul, kāpēc tu man tās pārējās nedod? "Tās es ņemšu savā aptiekā!"

A. Stucka: Cilvēki cenšas nosargāt savu aptieku. Ir tādi patrioti, kam ārsti Valkā izraksta zāles, varētu turpat pilsētas aptiekā visu iegādāties un braukt mājās. Bet nē, atstāj receptes savai aptiekai. Elita filiāli apmeklē katru otro dienu. Uz vietas strādā darbiniece ar vidējo medicīnisko izglītību. Viņai izveidojies labs kontakts ar vietējiem iedzīvotājiem. Otrs ieguvums - laukos dodam cilvēkam darbu.

Sadarbība ar ģimenes ārstiem

Nama otrajā stāvā iekārtota ģimenes ār­sta prakse un zobārstniecības kabinets. Varētu padomāt - cik ērti: dakteris izraksta zāles, pa kāpnēm lejā un aptiekā iekšā!

A. Stucka: Speciālus pasākumus ģimenes ārstu piesaistīšanai gan neveicam. Sadarbojamies. Bieži tiekamies izglītojošos semināros. Reizēm sazvanāmies, lai precizētu recepti. Kopš ieviesta datorizētā sistēma, vairs nav grūtību ar dakteru rokrakstu atšifrēšanu.

E. Stoša: Ārsts var nezināt, ka no aprites izņemts kāds no medikamentiem vai pie­ejams kāds jauns. Varētu pateikt, ka tāda medikamenta nav, un atdot recepti atpakaļ. Bet vai man grūti pasacīt, ka varu iedot analogu vai piedāvāt tūlīt sazināties ar ārstu un noskaidrot, ko viņš iesaka? Cilvēki ir ļoti apmierināti, ka šādos gadījumos nav jāiet atpakaļ uz poliklīniku, bet problēma pāris minūtēs tiek atrisināta.

Praksē noskatīts vidējais klients

Farmaceites stāsta - protams, mūsdienu Latvijas apstākļos tas ir cilvēks gados, pensionārs. Valsts palīdzība maznodrošinātajiem palielināja kompensējamo medikamentu plūsmu, kas veido lielu daļu aptiekas apgrozījuma. Agrāk cilvēki vairāk iegādājušies bērnu kopšanas līdzekļus, vitamīnus, uztura bagātinātājus, kosmētikas preces, tagad pieprasījums pēc šīm precēm mazinājies.

A. Stucka: Kad ieviesa atvieglojumus no "sociālā spilvena", ļoti daudzi nemaz nezināja, kas viņiem pienākas. Skaidrojām, kas un kā jākārto, lai tiktu pie kompensējamiem medikamentiem. Cilvēki laikam to novērtēja, nu kļuvuši par mūsu pastāvīgajiem klientiem.

E. Stoša: Tāpat esam stāstījušas, ka malku var dabūt, ka elektrībai 300 kilovatus atmaksā. Īsts "sociālais dienests"!

A. Stucka: Ja cilvēks te skaita pēdējos santīmus, bet mēs zinām, kāda palīdzība viņam paredzēta, kāpēc par to nepastāstīt?

E. Stoša: Pircēji kļuvuši taupīgāki, agrāk labi pirka dārgo kosmētiku, tagad skata ko lētāku. Cenšamies būt elastīgi, tajā pašā laikā iet līdzi laikam. Kāpēc lai vēnu zeķes būtu pieejamas tikai Valmierā?

A. Stucka: Tagad ir arī pie mums. Noslēdzām sadarbības līgumu ar pazīstamo flebologu dakteri Uldi Mauriņu. Viņš atsūtīja speciālisti, kas mūs izglītoja, kā pareizi vēnu zeķes lietot, ko ieteikt pacientiem.

E. Stoša: Cenšamies neatteikt ne sievai gados, ne jaunai dāmai. Tantiņa prasa: meitiņ, vai tad tiešām tev nav "krievu" tas un tas? Ja vien tas ir likumīgi iegūstams un cilvēkam šķiet, ka palīdzēs vislabāk, kāpēc nesameklēt? Citreiz cilvēks dod recepti: dakteris teica - nu, ja Ābola aptiekā nebūs, tad nekur nedabūs. Ievēroju, ka arvien biežāk ar kompensējamo medikamentu receptēm nāk jaunas meitenes un jauni vīrieši, un tās ir diagnozes līdz mūža galam...

A. Stucka: Sabiedrība noveco un kļūst slimāka, jaunākie, kas veselāki, aizbraukuši darbā uz ārzemēm.

E. Stoša: Jauni cilvēki nemeklē ārsta palīdzību. Kamēr var paciest, ciešas, jo baidās pazaudēt darbu. Vīrietis stāsta - spranda sāpot tā, ka jāvemj, bet nav laika slimot. Ko drīkstu ieteikt otrreiz un trešoreiz, kad nelīdz arī masāžas un visas zāles izmēģinātas? Svarīgi īstajā brīdī pateikt - viss, šī ir beidzamā zāļu plāksnīte, kuru drīksti izdzert, vairāk nedošu, jāiet pie ārsta.

A. Stucka: Tad tas vairs nedrīkst būt bizness. Tā jau varētu nopārdot visu. Tīrs bizness un farmaceitiskā aprūpe ir divas atšķirīgas lietas.

E. Stoša: Bet, ja cilvēks prasa vitamīnus no "augstākā plaukta", dārgākos, kāpēc lai tos nedotu?

A. Stucka: Taču nedrīkst iestāstīt, ka dārgākais ir labākais. Elementāra farmaceitu ētika. Pircējam ir jābūt izvēles iespējām. Un nedrīkst cilvēku arī pazemot pie letes - viņam pašam neuzstājot, piedāvāt ko lētāku. Ļoti jābūt psihologam ar novērošana spējām.

E. Stoša: Ja puisis atbraucis ar mersedesu, samaksājis par stāvvietu un es viņam piedāvāšu vitamīnus no lētā gala - viņš var arī apvainoties, viss, tas ir mans fiasko, otrreiz viņš te kāju nespers. Tā ir bijis - tantuks, pieticīgs pēc izskata, prasa kādu no dārgajām precēm. Piedāvāju to un vēl citu, kas arī labs, bet lētāks. Pircēja pretim: kas jums liek domāt, ka es nevaru nopirkt to, ko gribu?

Svētdiena - īsā diena

Union Med aptieka atvērta arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās.

A. Stucka: Zinu pilsētas, kur, piemēram, Jāņos visas aptiekas ir slēgtas. Uzskatu - vismaz vienai aptiekai kaut vai dažas stundas ir jāstrādā. Svētdiena ir "īsā" diena, sestdiena - "pusgarā". Nevaru sacīt, ka atmaksājas, bet kādam šī iespēja tikt pie zālēm brīvdienā var būt ļoti, ļoti nepieciešama. Nevar darīt tikai to, kas mums ir izdevīgi. Svarīgi, lai cilvēki zina - uz mūsu aptieku var paļauties arī tad, kad visas citas ir slēgtas. Reizēm sarunājam ar kolēģiem no konkurējošās aptiekas, kā strādāsim svētkos, lai nav abas aptiekas visu dienu jātur vaļā, ja pietiek ar vienu.

Mammītei no Plāņiem pirmais apsveikums beidzamajos gados

"Es palūgšu baltajam eņģelim, kurš tik pazīstams šķiet, lai aiziet pie tevis un palūko, kā tev šais Ziemsvētkos iet," - ar šo pantiņu un darbinieku parakstiem Ziemassvētkos Aija un Elita ar apsveikuma kartītēm pa pastu sveica arī savus pastāvīgos apmeklētājus.

E. Stoša: Tas bija tik jauki! Pēc tam tantītes nāca ar adītām un tamborētām zeķēm, šokolādītēm, tā pateicās, ka mēs bijām asarās.

A. Stucka: Mammīte no Plāņiem apraudājās: tas bijis pirmais apsveikums beidzamajos gados, neviens viņu jau sen neesot apsveicis.

E. Stoša: Arī tā ir aprūpe, un paldies, kas nāk no cilvēkiem, dod tādu gandarījumu!

A. Stucka: Bizness ir bizness, bet jābūt taču arī cilvēcīguma faktoram! Tradicionāli sponsorējam pensionāru biedrību, arī invalīdu biedrību, jo uzskatu - ir jāpalīdz tiem, kas paši nevar nopelnīt. Katru gadu sarūpējam dāvanas pensionāru klubiņam. Elita, pārģērbusies par dāsno rūķi, pensionāriem klubiņa pasākumā dalīja dāvaniņas.

Aptieku stāstiņi

Aptieka ir vieta, kur tradicionāli atskan smieklīgi dialogi, kutelīgi jautājumi un nevainīgi pārpratumi, interesantas versijas par viena vai otra medikamenta "cilvēciskoto" nosaukumu. Savulaik Elita centusies tos pierakstīt. Visādi gadās joprojām, ļaujot pasmieties vispirms pašām par sevi.

E. Stoša: Studiju laikā Rīgā strādāju aptiekā. Krievu valodu saprotu pietiekami labi. Bet ir specifiskas lietas... Jauns puisis ātri nober: "Mņe požaluista protivozačatočnije tabļetki." Mēģināju atšifrēt: "začataķ", tātad kaut kas ar caureju. Sameklēju zāles pret caureju un ieteicu: "Dve kapsuli srazu. Jesļii nado bežaķ, togda ješčo po odnoj." Puisis aiz letes sastingst. Vadītāja no kabineta iznāk, smieklos locīdamās, - vai es saprotot, ko esmu pateikusi. Puisis smējās tikpat dikti, pēc tam vēl puķes atnesa, esot bijis ļoti jautrs pasākums...

Kolēģei Dacei cits gadījums ar caureju. Ienāk jaunā māmiņa un sūdzas: bērniņš visu nakti vēmis, kakājis, gultiņa pievemta, netīra. Dace iztēlojas bēdu ainu un līdzjūtīgi, no sirds, ar pilnu izjūtu izdveš garu "fui!"...

Pirmā rinda aizņemta

Stāstot par ikdienas saskarsmi ar apmeklētājiem, gan Aija, gan Elita uzsver saziņas mākas un mākslas nozīmi. Pacietību vienpadsmito reizi uzklausīt stāstu par govi un spēju ātri atšķirt "labās" rozā tabletītes no "ne tik iedarbīgajām" dzeltenajām. Par vadītāju A. Stucka teic - Elita aptiekā ir atradusi sevi, te viņas īstā vieta. Ar ko gan viņa būtu sarunājusies reanimācijas nodaļā?... Bet aiz letes brīžiem jājūtas kā uz skatuves. Pavisam nopietni - Elitai tad noder aktrises iemaņas. No darbiem brīvākā laikā viņa darbojas Vijciema amatieru teātrī.

A. Stucka: Smiltenes aktīvie pensionāri organizēja kolektīvu braucienu uz pirmizrādi Vijciemā, sēdēja pirmajās rindās un nesa puķes.

E. Stoša: Un vēl mēnešiem pēc tam atgādināja - kā jūs man patikāt tai izrādē!

A. Stucka: Es ceļoju, jau divus gadus eju vingrot pie sava privātā trenera, apmeklēju teātra izrādes, koncertus.

Vīzija par neskaidro rītdienu

Par nākotnes plāniem A. Stucka nevēlas gari runāt. Tomēr uzskata, ka optimisms jāsaglabā par spīti visam.

A. Stucka: Farmācijas nozare ir daudzmaz sakārtota un tiek pārraudzīta. Ja citās tā būtu, tad būtu vieglāk strādāt. Mums viss ir datorizēts, iekļauts sistēmā, derīguma termiņus iedod dators, piecenojuma procents zināms, pavadzīmē ierakstīts. Sākumā bija grūtāk, nostrādāja cilvēciskais faktors, gadījās pa kļūdiņai. Tagad pārliecināmies, ka datorizētā uzskaite ļoti atvieglo darbu. Pēc iespējas dalām laiku un atrodam iespēju apmeklēt izglītojošus seminārus, kursus. Ir jāizraujas. Tas man šķiet tikai normāli, ka farmaceitam nepārtraukti jāmācās.

Esam aizņēmušas savu nišu Smiltenē, gribētos paplašināties. Neliela aptieka būtu nepieciešama katrā pagastā. Taču tie ir ieguldījumi vairs ne simtos, bet tūkstošos. Šobrīd jāpiebremzē.

Vienu ieceri gan varu izstāstīt. Ir pasūtīts projekts nelielai piebūvei pagalma pusē ar atsevišķu ieeju. Jaunbūvē veidosim farmaceitiskās aprūpes telpu - tur varēsim mērīt cukura līmeni, mērīt asinsspiedienu, tur apmeklētājiem būs iespēja netraucēti parunāties ar farmaceitu. Ja medicīna un farmācija ir sirdslieta, idejas, kā vēl uzlabot savu darbu, rodas pašas no sevis.

Foto: Baiba Šķērīte

Uz augšu ↑