Pacientiem ar iedzimtu sirds slimību ir augstāks demences risks

Doctus . | 2018. gada 22. februāris

Jaunā pētījumā atklāts, ka pieaugušajiem, kuriem ir iedzimta sirds slimība, ir augstāks demences risks. Dānijā veiktā pētījumā ar vairāk nekā 10 000 pieaugušajiem ar iedzimtu sirds slimību atklāja, ka šie pacientiem ir augstāks agrīnas demences risks pusmūžā. 

Pētījumā tika salīdzināt demences risks pieaugušajiem ar iedzimtu sirds slimību un vispārējo populāciju.

Kohorta pētījumā tika izmantoti reģistri un medicīnas ieraksti, kas aptvēra visas slimnīcas Dānijā un no tiem tika identificēti pieaugušie ar iedzimtu sirds slimību, kura diagnosticēta laikā starp 1963. un 2012.gadu. Indivīdus ar iedzimtu sirds slimību novēroja no 1981.gada 1.janvāra, 30 gadu vecuma vai pirmā iedzimtas sirds slimības reģistrācijas datuma līdz slimnīcā diagnosticētai demencei, nāvei, emigrācijai vai pētījuma noslēgumam (2012.gada 31.decembrim).  Katram pacientam ar iedzimtu sirds slimību piemeklēja 10 atbilstošus indivīdus no vispārējās populācijas.

Kumulatīvā demences incidence bija 4 % 80 gadu vecumā 10 632 pieaugušajiem ar iedzimtu sirds slimību (46 % vīriešu). Kopējais HR, salīdzinot pieaugušos ar iedzimtu sirds slimību un vispārējo populāciju bija 1,63 (95 % TI [1,3 – 2]). HR indivīdiem ar iedzimtu sirds slimību un bez ekstrakardiāliem defektiem bija 1,4 (95 % TI [1,1 – 1,8]). Pieaugušajiem ar vieglu – vidēji smagu iedzimtu sirds slimību HR=1,5 (95 % TI [1,1 – 2]), ar smagu iedzimtu sirds slimību HR=2 (95 % TI [1,2 – 3,3]). HR agrīnam demences sākumam (<65 gadu vecuma) bija 2,6 (95 % TI [1,8 – 3,8]), savukārt vēlākam demences sākumam HR=1,3 (95 % TI [1 – 1,8]).

Iedzimtas sirds patoloģijas ir saistītas ar paaugstinātu demences risku, salīdzinot ar vispārējo populāciju, īpaši tas attiecas uz agrīnu demences attīstību.

 

AVOTS: Bagge CN, Henderson VW, Laursen HB,et al. Risk of Dementia in Adults With Congenital Heart Disease: Population-Based Cohort Study. Circulation, 2018

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu