Antidepresantu lietošana un depresija paaugstina trombemboliju risku

Doctus . | 2018. gada 30. jūlijs

Meta-analīzē secināts, ka antidepresantu lietošana, kā arī depresija pati par sevi, ir saistīta ar paaugstinātu vēnu trombembolisma risku, bez riska atšķirībām starp trīs antidepresantu klasēm.

Līdz šim esošie pētījumu rezultāti par saistību starp depresiju, antidepresantu lietošanu un vēnu trombemboliju bija atšķirīgu. Tika veikts sistemātisks pārskats un meta-analīze par saistību starp depresiju un antidepresantu lietošanu un vēnu trombembolijas risku.

Apskatā iekļāva astoņus novērojuma pētījumus par kopumā 960 113 dalībniekiem un 9027 vēnu trombembolijas gadījumiem. Vēnu trombembolijas relatīvais risks antidepresantu lietotājiem bija 1,27 (95 % TI [1,06 – 1,51]), salīdzinot ar antidepresantu nelietotājiem. Tricikliskie antidepresanti (RR=1,16; 95 % TI [1,06 – 1,27]), selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (RR=1,12; 95 % TI [1,02 – 1,23]) un citi antidepresanti (RR=1,59; 95 % TI [1,21 – 2,09]) bija saistīti ar paaugstinātu vēnu trombembolijas risku. Trijos pētījumos bija salīdzināti pacienti ar depresiju pret cilvēkiem bez depresijas un secināja, ka pacientiem ar depresiju ir lielāks vēnu trombembolijas relatīvais risks (RR=1,31; 95 % TI [1,13 – 1,53]).

Pētnieki secina, ka depresija un antidepresantu lietošana ir saistīta ar paaugstinātu vēnu trombembolijas risku. Nepieciešami papildus pētījumi, lai izskaidrotu šīs saistības darbības mehānismu.

AVOTS: Kunutsor SK, Seidu S, Khunti K. Depression, antidepressant use, and risk of venous thromboembolism: systematic review and meta-analysis of published observational evidence. Ann Med. Published online July 12, 2018.

 

 

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu