Pazemināts asinsspiediens saistīts ar kognitīvo spēju pasliktināšanos novājinātiem senioriem

Doctus . | 2019. gada 19. marts

Senioriem, kuriem tiek ārstēta hipertensija, sistoliskais asinsspiediens zem 130 mmHg ir saistīts ar kognitīvo spēju pasliktināšanos, īpaši tiem senioriem, kuriem ir kompleksas veselības problēmas.

Pētījumos par hipertensijas ārstēšanu parasti neiekļauj pacientus ar kompleksām veselības problēmām un šo pētījumu rezultāti nav vispārināmi. Pētījuma mērķis bija novērtēt, vai sistoliskais asinsspiediens pacientiem, kuri saņem antihipertensīvo terapiju, ir saistīts ar kognitīvām/ ikdienas funkciju vai dzīves kvalitātes izmaiņām gada laikā 75 gadus un vecākiem pacientiem ar un bez kompleksām veselības problēmām.  Visi dalībnieki tika klasificēti grupās pēc sistoliskā asinsspiediena līmeņa gadu pirms pētījuma sākuma, tika izmantots jauktā efekta lineārās regresijas modelis, lai novērtētu viena gada izmaiņas vairākos testos: mini-psihiskā stāvokļa izmeklējums (Mini-Mental State Examination [MMSE], Groningena aktivitāšu ierobežojumu skala [GARS] un EQ-5D-3L). Tika veikta samērošana pēc vecuma, dzimuma, sākotnējā MMSE/ GARS/ EQ-5D-3L rezultāta un stratificēšana pēc kompleksām veselības problēmām.

Šis bija populācijā balstīts perspektīvs kohorta pētījums. Pētījumā piedalījās 1266 dalībnieki, kuru vidējais vecums bija 82,4 gadi (SD 5), un 874 (69 %) bija sievietes. Dalībniekiem, kuri lietoja antihipertensīvo terapiju (n=1057; 83,5 %) un kuriem sistoliskais asinsspiediens <130 mmH, kognitīvo spēju pasliktināšanās bija 0,90 MMSE punkti, savukārt tiem, kuriem sistoliskais asinsspiediens bija >150 mmHg, tie bija 0,14 MMSE punkti. Kompleksas veselības problēmas izmaina saistību starp sistolisku asinsspiedienu un kognitīvajām spējām; saistība tika novērota tiem, kuri saņēma antihipertensīvo terapiju (p<0,001), bet netika novērota tiem, kuriem terapijas nebija (p=0,13). Ikdienas funkcionēšana/ dzīves kvalitāte neatšķīrās sistoliskā asinsspiediena stratās vai pēc antihipertensīvās terapijas.

75 gadīgiem vai vecākiem dalībniekiem, kuri saņēma antihipertensīvo terapiju un kuriem sistoliskais asinsspiediens >=130 mmHg, bija mazāks kognitīvo funkciju samazinājums gada laikā, salīdzinot ar tiem, kuriem sistoliskais asinsspiediens bija zemāks par 130 mmHg.  Šī saistība ciešāka bija dalībniekiem ar kompleksām veselības problēmām.

 

AVOTS: Streit S, Poortvliet RKE, den Elzen WPJ, et al. Systolic Blood Pressure and Cognitive Decline in Older Adults With Hypertension. Ann Fam Med March/April 2019vol. 17 no. 2 100-107.

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu