PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Autori
Skatīt visus
Daina Jēgere

Daina Jēgere

neirosonoloģe, algoloģe, Medicīnas centrs «Vivendi», LUMPII ārstu prakse, Rīgas 2. slimnīca

Visi autora raksti
Hronisku sāpju pacients. Ārstēšana un izaicinājumi. I daļa

Kopš laika, kad Starptautiskā Sāpju izpētes asociācija 1979. gadā definēja sāpes, cilvēces izpratne par sāpēm ir mainījusies, pateicoties daudzpusīgiem pētījumiem, tomēr vēl joprojām nevaram teikt, ka mākam pilnībā tās novērst. Apmēram 30 % no pacientiem attīstītajās valstīs jūt vieglas vai vidēji stipras sāpes, kas ilgst vairāk par sešiem mēnešiem.

I. Vārsberga–Apsīte, D. Jēgere
Atziņas par hroniskām sāpēm

Eiropas sāpju apvienība (Pain Alliance Europe) ziņo, ka apmēram 100 miljoni cilvēku Eiropā cieš hroniskas sāpes — tās izteikti negatīvi iespaido gan cilvēka emocionālo, gan funkcionālo un arī ekonomisko sfēru. Tās ir sāpes, kas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus un ārstēšanai padodas grūtāk nekā akūtas sāpes, tāpēc ir grūti risināms uzdevums ikdienas ārsta praksē.

S. Paudere–Logina, D. Jēgere
Galvassāpes un somatoformi traucējumi

Palīdzību algologa vai neirologa praksē bieži meklē pacienti ar panikas epizodēm un somatoformiem traucējumiem, jo šīs sūdzības nereti kombinējas ar galvassāpēm, turklāt Austrumeiropas valstīs vēl joprojām kā mantojums no padomju laika ir nevēlēšanās meklēt palīdzību pie psihiatra.

L. Mekša, D. Jēgere
Muguras lejasdaļas sāpju pārvaldība. Medikamentoza, ķirurģiska un nemedikamentoza

Daudzi pacienti ar akūtām muguras sāpēm ārstējas paši. To pacientu stāvoklis, kas apmeklē ārstu, parasti uzlabojas aptuveni pēc mēneša. [1] Trešdaļai pacientu mērenas intensitātes sāpes saglabājas gadu pēc akūtu sāpju epizodes un kļūst hroniskas, turklāt katram piektajam tās rada funkcionēšanas ierobežojumus un invaliditātes risku. [2] Rakstā apkopoti trīs speciālistu viedokļi par muguras lejasdaļas sāpju pārvaldību.

A. Gulbis, I. Kokare, D. Jēgere
Reibonis – simptoms bīstamām saslimšanām

Reibonis ir viens no neviendabīgākajiem traucējumiem, tas pavada aptuveni 100 saslimšanu un baida pacientu, rada apmulsuma, nepilnvērtību, trauksmi par nespēju kontrolēt situāciju, nozīmīgi mazina darbaspējas. Nepieciešams laiks un zināšanas, lai atšķirtu, vai pacients apraksta reiboni, veģetatīvu traucējumu izraisītas sajūtas vai kādus citus traucējumus. Reibonis ir subjektīvi nepatīkama, traucējoša sajūta un nepareiza apkārtnes uztvere. Tā ir mānīga, iluzora telpas vai paša ķermeņa kustība. Šajā rakstā trīs eksperti dalās pieredzē par šo traucējumu.

D. Jēgere, A. Kalniņš, G. Sumeraga
Transkraniālo un brahiocefālo asinsvadu dupleksā skenēšana. Īss metodes apraksts

Attīstoties sirds-asinsvadu slimību diagnostikai un invazīvajai terapijai, arvien nozīmīgāka kļūst stenožu diagnostika, to iemeslu un ietekmes uz hemodinamiku novērtēšana. Pēdējo desmit gadu laikā asinsvadu izmeklēšana ar ultraskaņas metodi ir progresējusi no vienkārša aklā doplera līdz trīsdimensiju dupleksai skenēšanai ar asinsvadu vizualizāciju, asinsrites un asinsvadu sieniņas izmaiņu analīzi. Neirosonologa sniegtajā slēdzienā parasti tiek zīmēta asinsvadu shēma un pievienots apraksts, kurā nereti ir virkne skaitļu. Šīs atbildes speciālistam, kurš pārzina metodi, dod vispusīgu priekšstatu par traucējumiem. Taču nav iespējams zināt visas metodes vienlīdz labi, tādēļ Latvijas neirosonologi ir vienojušies par vienkāršu un saprotamu slēdzienu formu. Publikācijā īsi un saprotami vēlos sniegt transkraniālo un brahiocefālo asinsvadu dupleksās skenēšanas metodes aprakstu.

D. Jēgere