Māra Lapsa
Žurnāliste
Žurnāliste
„Runāt par ārstiem – tas patiesībā ir ļoti nopietni. Kopš bērnības viņi man ir ārkārtīgi patikuši, pat fascinējuši, bijuši teju vai Dieva vietā. Šķitis, ka ārsti zina drusku vairāk nekā pārējie, jo ir tik tuvu tam noslēpumam. Varbūt tāpēc viņi ir tik interesanti sarunu biedri,” tik augstu novērtējumu sniedz rakstniece un publiciste GUNDEGA REPŠE. Tāpēc gadījumos, kad gadās vilties kādā no ārstiem, viņa jūtas kā cilvēks, kurš zaudējis ticību.
Vismaz trešdaļu dzīves mēs pavadām darbā, tāpēc nav mazsvarīgi – cik smaidīgi vai saduguši ik rītu tur ierodamies? Vai priekšnieks un kolēģi ir nepārvarama problēma vai drīzāk labi paziņas (varbūt draugi?), kas neliedz atbalstu, uzklausa, saprot? Cik veselīgs klimats valda kolektīvā? Un vai jūtamies novērtēti ne tikai profesionāli, bet arī cilvēciski?Palūkoties uz sevi no malas, uz mediķu kolektīviem – vai uzvalciņš, kas mugurā, nav mazliet greizs, un ja tā, kā to labot – palīdz SIA O.D.A. vadītāja, organizāciju personālvadības konsultante un pasniedzēja Latvijas Universitātē GITĀNA DĀVIDSONE.
Latvijā izsenis ir bijusi multinacionāla vide un pamatiedzīvotājiem nācies saprasties dažādās mēlēs. Pēdējos gados sazināšanās valodu spektrs līdz ar brīvas pārvietošanās iespējām ir paplašinājies. Izņēmums nav mediķi, jo bez pastāvīgajiem pacientiem, kuri runā latviešu un krievu valodā, nākas palīdzību sniegt vāciešiem, zviedriem, amerikāņiem... Lai precīzi noteiktu diagnozi un izvēlētos atbilstošāko ārstēšanas metodi, gan ārsts, gan pacients ir ieinteresēts saprasties pēc iespējas labāk. Tāpēc dakteris ir gatavs uzklausīt sasirgušo arī viņa dzimtajā valodā un neskaidrību gadījumā iztaujāt tik ilgi, līdz vairs nav nekādu šaubu, ka abas puses teikto uztvērušas precīzi. Daži ārsti labprāt piekrita Doctus pastāstīt par savu sazināšanās pieredzi.
Ar pamatīgiem neirstošiem mezgliem stiprinātas tauvas Latvijas veselības aprūpes smagnējo gaitu varētu veiksmīgi vilkt kalnup. Protams, neviens necer, ka šis ceļš varētu būt kas līdzīgs vasarīgai promenādei gar jūru. Pārmaiņas nemēdz būt vieglas. Arī Latvijas slimnīcu pārprofilēšanas un apvienošanās process kā viens no soļiem ambulatorās un stacionārās aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas jeb struktūrplāna ieviešanas ietvaros nevar tāds būt. Doctus, balstoties uz pārmaiņu skarto ārstniecības iestāžu vadītāju viedokļiem, kā arī precizējot Veselības ministrijas nostāju un plāna pamatojumu, novērtē procesa pozitīvos un problemātiskos aspektus šobrīd – būtībā vēl pašā ceļa sākumā.