Vēnu veselības uzturēšana
Liela daļa Latvijas pieaugušo populācijas ir vēnu slimības un hroniskas venozas mazspējas pacienti. Vēnu veselība būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, tāpēc speciālisti meklē arvien jaunus risinājumus terapijas uzlabošanai.
Liela daļa Latvijas pieaugušo populācijas ir vēnu slimības un hroniskas venozas mazspējas pacienti. Vēnu veselība būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, tāpēc speciālisti meklē arvien jaunus risinājumus terapijas uzlabošanai.
Čūlas uz kājām skar apmēram 2 % Latvijas populācijas. Tās rada ievērojamu diskomfortu un pasliktina dzīves kvalitāti, var radīt smagas komplikācijas — ekstremitātes zaudējumu — un pacienta nāvi. Labākā taktika hronisku nedzīstošu čūlu ārstēšanai nav atrasta, rakstā apskatītas iespējas diabētisku un venozu čūlu ārstēšanai.
Vēnu traucējumi ir būtisks saslimstības un mirstības iemesls, tāpēc svarīgi atcerēties par vēnu traucējumu efektīvākajām ārstēšanas iespējām, lai novērstu komplikāciju attīstību un pat letālus gadījumus. Rakstā apkopotas neķirurģiskas ārstēšanas iespējas — farmakoloģiska un kompresijas terapija vēnu veselības uzlabošanai.
Pirms 20 gadiem fleboloģijā ienāca jaunākās tehnoloģijas, kas izmainījušas gan pieeju, gan kvalitāti vēnu ārstēšanā. Šajā rakstā piedāvāju ieskatu jaunākajās tehnoloģijās vēnu ķirurģijā un pieredzes uzkrājumu trīspadsmit gadu garumā.
Kāju tūska ir biežs simptoms, ko novērojam ikdienas praksē. Tūska var palikt subklīniska, ja šķidruma stāze nepārsniedz 2—3 litrus. Savlaicīga tūsku pataloģijas atpazīšana un efektīva ārstēšana samazina komplikāciju biežumu un uzlabo pacientu dzīves kvalitāti. Rakstā aplūkoti biežākie kāju tūsku iemesli un galvenie ārstēšanas principi.
Virspusējo vēnu varikoze ir viena no biežākajām slimībām populācijā. Bonnas vēnu pētījuma dati liecina, ka 90% no populācijas ir kāda vēnu patoloģija. Ambiciozāki flebologi teiktu, ka vēnu slimības ir biežākās no visām. Ārstiem parasti ir skaidra taktika: ja ir ko ārstēt, tad jāārstē.
Vasara ir brīvdienu un ceļojumu laiks. Katru gadu visā pasaulē cilvēki dodas vairāk nekā 900 miljonos ārvalstu ceļojumu. Ceļošana ir saistīta ne tikai ar atpūtu un patīkamu emociju gūšanu, bet arī ar veselības riskiem. Daudzi no šiem riskiem ir samazināmi, ievērojot piesardzības pasākumus pirms ceļojuma, tā laikā un pēc ceļojuma. Šajā rakstā atgādinām vispārzināmas lietas, ko atcerēties pašiem un ko ieteikt un atgādināt pacientiem pirms ceļojumiem. Lai visiem izdevušās brīvdienas!
Fleboloģiska patoloģija ir viena no biežākajām slimībām mūsdienu sabiedrībā. Šo slimību skaits procentuāli pieaug līdz ar populācijas novecošanos un sociālekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī. Šajā rakstā vairāk par slimībām, ar kādām pacienti pie flebologa dodas akūtā kārtā. Ne vienmēr tiek konstatēta fleboloģiska problēma, tomēr ir jāpalīdz pacientam, ordinējot sākotnējās simptomātiskās terapijas veidu un dodot padomu, pie kura no speciālistiem problēmu varētu atrisināt. Lai klīniskās prakses ārstam atvieglotu lēmuma pieņemšanu darbā ar fleboloģisku pacientu, akūtās patoloģijas aplūkotas vairāk no praktiskās puses.
Pirms gada runājām par jauno antikoagulantu nozīmi pasaules un Latvijas medicīnā, par pētījumu rezultātiem un šo medikamentu lietošanas zinātnisko pamatojumu. Gada laikā pasaulē ļoti strauji audzis jauno antikoagulantu lietotāju skaits, un arī Latvijā, lai gan šos medikamentus valsts neapmaksā, lietotāju skaits pieaug. 2012. gada beigās rivaroksabānu lietoja vairāk nekā 3,2 miljoni cilvēku visā pasaulē.
Hroniska vēnu mazspēja (HVM) ir plaši izplatīta saslimšana. No tās cieš apmēram 25% pieaugušo populācijas. Tās ārstēšanai tiek iztērēti 2% rietumvalstu veselības budžeta. [1-3] Pēc CEAP klasifikācijas smaguma pakāpēm to iedala no C0 līdz C6. Šajā rakstā apskatītas C4–C6 pakāpes terapijas iespējas, jo šīs ir klīniski nozīmīgākās un grūtāk ārstējamās HVM stadijas.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Izpētīts, ka priekšlaicīgas menopauzes iestāšanās saistīta ar paaugstinātu īstermiņa risku attīstīties koronārai sirds slimībai, bet ilgtermiņa riski nav zināmi. Šā pētījuma mērķis bija aprēķināt koronāras sirds slimības (KSS) risku dzīves laikā un analizēt, vai šie riski atšķiras atkarībā no sievietes rases.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.