Ceļotāju veselība. Ko vērts atcerēties, dodoties ceļojumā?

Jūras slimība

80% cilvēku vismaz reizi dzīvē ir cietuši no jūras slimības jeb kinetozes. Sievietes no tās cieš divas reizes biežā nekā vīrieši, īpaši mēnešreižu laikā, arī bērni 3-12 gadu vecumā bieži cieš no jūras slimības.

Jūras slimība jeb kinetoze izpaužas kā reibonis, slikta dūša un, iespējams, arī vemšana, pārvietojoties ar automobili, laivu vai lidmašīnu. Parasti jūras slimība ir vieglā formā un nav nopietna medicīniska problēma. Simptomi ir viegli ārstējami, un, pat ja simptomus neārstē, tie izzūd īsu brīdi pēc transportlīdzekļa apstāšanās. Tomēr smagākos gadījumos var būt nepieciešama ārsta palīdzība.

Kinetoze rodas tāpēc, ka ir konfliktsituācija starp sajūtām. Smadzenes paļaujas uz signāliem, ko saņem no iekšējās auss, muskuļiem un acīm. Ja šīs sistēmas sūta dažādus signālus, organisms vairs nezina, kā reaģēt, un rodas kinetoze. Piemēram, lasot braucošā automobilī, iekšējā auss signalizē, ka jūs kustaties, bet muskuļi signalizē, ka jūs sēžat un acis neredz nekādu kustību, jo skatās uz lasāmo lapu. Konfliktējošie signāli nonāk sliktas dūšas centrā smadzenēs, un tad sekas ir jūras slimība.

Simptomi

Jūras slimībai var būt dažādi simptomi, bet slikta dūša un vemšana ir smagākie no tiem. Jo garāks ceļš, jo simptomi arvien pastiprinās. Pēkšņa vemšana bez citiem pavadošajiem simptomiem ir ļoti reti. Pirmās pazīmes, kas liecina, ka būs jūras slimība:

• bālums (īpaši sejas);
• galvassāpes;
• pastiprināta siekalu izdalīšanās;
• atraugāšanās;
• gāzu uzkrāšanās;
• ģībšanas sajūta;
• aukstuma un mitruma sajūta;
• sviedru parādīšanās uz virslūpas un pieres;
• žāvas un miegainība. [4]

Palīdzība

Labākais veids, kā ārstēt jūras slimību, ir kustības pārtraukšana. Ja nav iespējams pārtraukt kustību, vēlams apsēsties vai apgulties uz zemes/plaknes. Nepieciešamības gadījumā var lietot medikamentus, kas profilaktiski darbojas pret caureju un vemšanu vai arī mazina simptomus. Lielākā daļa medikamentu labāk iedarbojas, ja tos lieto pirms došanās ceļā.

Medikamentiem ir dažādi iedarbības mehānismi, vieniem ir sedatīva iedarbība, citi mazina kustības efektu, vēl citi mazina sliktu dūšu un vemšanu. Medikamenti jūras slimības profilaksei:

• skopolamīns;
• prometazīns;
• antihistamīni, arī dimenhidrināts.

Cilvēkiem ar jūras slimību var palīdzēt arī fizikālā terapija: uzlabojot līdzsvara izjūtu, var mazināt jūras slimības simptomus. [5]

Organisma diennakts ritma izjaukšana laika joslu maiņas dēļ

Organismam ir grūti pielāgoties jaunai laika joslai, tāpēc ceļotājs pēc gariem pārlidojumiem jūtas noguris un apjucis. Jo vairāk laika joslu ceļojuma laikā šķērso, jo vairāk tiek izjaukts diennakts ritms. Organisms ir pielāgojies laika joslai, kurā parasti uzturas, un, šķērsojot laika zonas, tiek izjaukts bioloģiskais 24 stundu pulkstenis (cirkādes ritms). Cirkādes ritms kontrolē miega un nomoda stāvokli, kā arī ietekmē izsalkumu, gremošanu, zarnu darbību, urīna produkciju, ķermeņa temperatūru un asinsspiedienu. []

Simptomi

Simptomi var atšķirties. Simptomu smagums parasti atkarīgs no ceļojuma ilguma un šķērsoto laika joslu skaita. Lielākā daļa cilvēku simptomus jūt tad, ja šķērso vismaz trīs laika joslas. Dažiem viegli simptomi var būt arī pēc īsākiem ceļojumiem.

Visbiežākais simptoms ir miega traucējumi: grūtības iemigt vakaros, bet miegs nāk dienā.

Bez miega traucējumiem var būt arī gremošanas traucējumi, aizcietējumi, caureja, slikta dūša, apetītes zudums, grūtības koncentrēties, dezorganizācija, trauksme, aizkaitināmība, atmiņas traucējumi, neveiklība, enerģijas trūkums, apjukums, galvassāpes, svīšana, muskuļu sāpes, neregulāras mēnešreizes sievietēm, kas bieži ceļo, kopumā slikta pašsajūta. Parasti simptomi nav ilgāk par vienu divām dienām, viss atkarīgs no organisma spējas pielāgoties jaunajai laika joslai. []

Cēloņi

Miega traucējumu un noguruma iemesls ir organisma mēģinājums pielāgoties jaunajai laika joslai. Cirkādes ritms kontrolē organisma bioloģisko pulksteni, bet, šo ritmu izjaucot, rodas miega traucējumi un citi saistītie simptomi. Lidojumi ļauj īsā laikā šķērsot vairākas laika joslas, tikai ātras ceļošanas dēļ organismam rodas papildu slodze, lai atjaunotu cirkādes ritmu un pielāgotos jaunajai laika zonai. Ir nepieciešams laiks, lai organismu pielāgotu jauniem gaismas, tumsas un ēšanas laikiem. Būtisks ir arī skābekļa līmenis lidmašīnā; tā kā tas ir zemāks, nekā normāli pierasts, tas nozīmē, ka skābekļa daudzums asinīs samazinās. Samazinātais skābekļa daudzums ietekmē fiziskās un garīgās spējas. Ja cilvēkam ir veselības traucējumi, piemēram, sirds slimība, plaušu slimības vai anēmija, samazinātais skābekļa daudzums var ietekmēt nopietnāk.

Simptomi izteiktāki ir tad, kad ceļo austrumu virzienā, jo organismam ir vieglāk pielāgoties garākai dienai (tiek "iegūts laiks", ceļojot uz rietumiem), nevis garākai naktij (tiek "zaudēts laiks", ceļojot uz austrumiem). Organismam vieglāk pielāgoties miega aizkavēšanai nekā iemigšanai agrāk nekā parasti.

Simptomu riska un smaguma pakāpi paaugstina arī dehidratācija, miega trūkums, alkohola lietošana, stress un vecums virs 60 gadiem. []

Kā mazināt simptomus?

Simptomus samazināt izdodas, ja ievēro vairākas vienkāršas patiesības. Galamērķī:

• iespējami ātri pielāgoties jaunajam ritmam. Ēst un gulēt tā, kā piederas jaunajā laika zonā, nevis kā mājās;
• jāizvairās no nosnaušanās tūlīt pēc ierašanās galamērķī. Pat ja ir ļoti liels nogurums, jāmēģina palikt aktīvam līdz gulētiešanas laikam, tas palīdz organismam ātrāk pielāgoties;
• jāpavada laiks ārpus telpām. Dabiskā gaisma palīdz organismam pielāgoties jaunajai dienaskārtībai. []

Melatonīns

Melatonīns ir hormons, kas izdalās vakarā. Tas smadzenēm dod ziņu, ka laiks doties pie miera. Melatonīns tiek producēts, kad ārā satumst, un sagatavo ķermeni miegam. Organisms pārstāj producēt hormonu, kad kļūst gaišāks, un tas palīdz organismam pamosties. Ir medikamenti, kuru sastāvā ir melatonīns, kas palīdz iemigt, kad organismam ir grūtības pielāgoties jaunajai laika zonai. Tomēr, lietojot šos līdzekļus, uzmanīgiem jābūt cilvēkiem, kas lieto varfarīnu vai pretepilepsijas medikamentus. []

Miega līdzekļi

Dažos gadījumos aizmigšanai var būt nepieciešami miega līdzekļi. Bet jāatceras, ka tie var izraisīt pieradumu, tāpēc nav ieteicams tos lietot ilgāk par pāris dienām. []

Dziļo vēnu tromboze

Dziļo vēnu tromboze (DVT) var attīstīties ilgstošas piespiedu mazkustības laikā, piemēram, garos pārlidojumos vai pārbraucienos.

Riska faktori

Viens no tūkstoš cilvēkiem Anglijā katru gadu cieš no dziļo vēnu trombozes, lielākoties šo iznākumu ietekmē vairāku faktoru kombinācija. Faktori, kas paaugstina DVT riska līmeni:

• smēķēšana;
• vecums virs 40 gadiem;
• medikamentu lietošana;
• liekais svars;
• DVT anamnēzē;
• nesenas plašas ķirurģiskas manipulācijas;
• nekustīgums ilgāk par sešām stundām. [9]

Simptomi

Pietūkušas potītes un kājas ir bieža problēma garos pārlidojumos, tas nav saistīts ar DVT. Sāpes vai jutīgums ikros vai augšstilba muskulī ir DVT simptomi, īpaši, ja ir tūska, apsārtums vai siltums ar smaguma un sāpju sajūtu ikru rajonā. Vēl nopietnāki simptomi ir klepus, paātrināta sirdsdarbība, elpas trūkums, sāpes aiz krūšu kaula vai sirdsklauves, kas var liecināt par trombu plaušās vai plaušu embolismu. [9]

Kā mazināt risku?

Garā pārlidojumā/pārbraucienā, lai mazinātu DVT risku:

• dzert daudz ūdens vai augļu sulas;
• nelietot alkoholu, jo tas veicina dehidratāciju;
• iespējami bieži piecelties un pastaigāt;
• sēžot jāizvingrina potītes;
• lai uzlabotu asinsriti, jāvelk elastīgās kompresijas zeķes;
• jāizvairās no sēdēšanas ar sakrustotām kājām;
• atsevišķos gadījumos pirms lidojuma var lietot aspirīnu;
• ja ir augsts DVT riska līmenis, pirms ilga lidojuma jāinjicē mazmolekulārais heparīns. [9]

Saules apdegumi

Sauļošanās rada patīkamas emocijas un palīdz justies veselākiem. Cilvēkiem, kas slimo ar artrītu, saules siltums palīdz mazināt sāpes. Daudzi uzskata, ka nosauļojies cilvēks izskatās jaunāks un veselīgāks, tomēr jāatceras, ka saule var būt kaitīga ādai, radot gan tūlītējas problēmas, gan slimības, kas attīstās vēlāk.

Saules apdegums ir ādas bojājums, kas rodas no saules ultravioletajiem stariem. Lielākā daļa saules apdegumu rada vieglas sāpes un apsārtumu, bet skar tikai ādas augšējo slāni - tas ir pirmās pakāpes apdegums. Apsārtusī āda var būt sāpīga pieskaroties, bet šie apdegumi ir viegli, parasti tos ārstē mājas apstākļos.

Ja āda ir sarkana, sāpīga, parādās tūska un čūlas, ādas bojājums var izrādīties dziļāks, tiek skarti nervu gali - tas ir otrās pakāpes apdegums. Šādi apdegumi parasti ir sāpīgāki, jāārstējas ilgāk.

Bez saules apdeguma var būt arī citas tūlītējas veselības problēmas:

• karstuma dūriens vai citas ar karstumu saistītas slimības pārāk lielas saules ekspozīcijas dēļ;
• alerģiska reakcija no saules ekspozīcijas, sauļošanās līdzekļiem vai medikamentiem;
• redzes problēmas, piemēram, dedzinošas sāpes, pasliktināta redze vai daļējs/pilnīgs redzes zudums.

Problēmas, kas var parādīties ilgākā periodā pēc saules apdeguma:

• paaugstināts ādas vēža riska līmenis;
• aukstumpumpu skaita pieaugums;
• var pasliktināties veselības stāvoklis;
• katarakta, ja acis nesargā no tiešo un netiešo saules staru iedarbības;
• ādas izmaiņas, paātrināta ādas novecošanās un pigmentēšanās. [6]

Ārstēšana

Viegla saules apdeguma gadījumā sāpes palīdz mazināt:

• vēsas kompreses uz pārsauļotās ķermeņa daļas;
• vēsa duša vai vanna;
• mitrinošs losjons, kas satur alveju vai citu nomierinošu vielu. Lokālie steroīdi (piemēram, 1% hidrokortizona krēms) var mazināt sāpes un pietūkumu.

Tā kā apdegums var izraisīt arī vieglu drudzi un galvassāpes, ieteicams pagulēt vēsā, klusā istabā. Galvassāpju cēlonis parasti ir dehidratācija, tāpēc jālieto daudz šķidruma.

Apdeguma sāpju mazināšanai var lietot paracetamolu, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (ibuprofēnu, naproksēnu, aspirīnu). [6] Ibuprofēnu ieteicams iedzert brīdī, kad redzamas/jūtamas pirmās apdeguma pazīmes, tad jāturpina lietot nākamās 48 stundas, ibuprofēns mazina pietūkumu un ap-sārtumu; tas gan mazina simptomus, gan pazemina simptomu smaguma pakāpi, jo tam ir pretiekaisuma iedarbība. [7]

Smagāku apdegumu gadījumā jālieto speciāli apdeguma krēmi un pārsienamie materiāli.

Labākais līdzeklis pret apdegumiem ir savlaicīga saules aizsargkrēma lietošana pietiekamā daudzumā un izvairīšanās no ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros.

Saindēšanās ar pārtiku

Visbiežāk presē runā par E. coli izraisītām infekcijām, tomēr tieši kampilobaktērijas izraisa vislielāko daļu no gadījumiem, kad notikusi saindēšanās ar pārtiku. Katru vasaru novēro uzliesmojumus, kad cilvēki saindējas ar pārtiku. Kamēr liela daļa šo gadījumu ir viegli un nav īpaši jāārstē, daži var būt ļoti smagi un dzīvību apdraudoši. No viena miljona saindēšanās gadījumiem gada laikā stacionē 20 000 cilvēku. Simptomi saindēšanās ar pārtiku gadījumā ir caureja, vemšana, vēdera krampji. Ārsta palīdzība jāmeklē, ja simptomi ir ilgāk par 24 stundām.

Biežākie saindēšanās izraisītāji

Salmonella - saistīta ar neapstrādātiem produktiem, piemēram, jēlām olām, gaļu, nepasterizētu pienu. Salmonella var izraisīt daudzu cilvēku saslimšanu lielu pasākumu laikā.

E-coli 0157 - tipiski inficējas, saskaroties svaigam un apstrādātam ēdienam.

Listeria - var būt ātro uzkodu ēdienos, piemēram, iepakotās sviestmaizēs, ceptos gaļas gabalos, mīkstajos sieros.

Kampilobaktērija - biežākais pārtikas saindēšanās izsaucējs. Šīs baktērijas vairojas jēlā vistas gaļā, tāpēc ļoti būtiski ir kārtīgi izcept vistas gaļu.

Kam pievērst uzmanību?

Iegādājoties produktus, rūpīgi jāseko produkta izlietošanas beigu datumam, produkti jāglabā norādītajā temperatūrā.

Ārzemēs jābūt ļoti uzmanīgiem, jo ne visās valstīs ir stingras prasības ēdiena pagatavošanas apstākļiem. Tāpat ļoti būtiski ir noskaidrot ūdens kvalitāti valstī, uz kuru dodaties. Ja šajā valstī nav ieteicams lietot krāna ūdeni, tas jāatceras ne tikai tad, kad dzer šo ūdeni, bet arī, piemēram, mazgājot zobus vai mazgājot augļus un dārzeņus.

Ceļojumos tādās valstīs kā Indija ieteicams ēst tikai apstrādātu ēdienu.

Pirmā palīdzība

Pirmkārt, jākontrolē sliktā dūša un vemšana. Jāizvairās no cietas pārtikas ēšanas, ieteicams viegls ēdiens (sāļi krekeri, banāni, rīsi vai maize). Sodas dzeršana var mazināt vemšanu. Uzturā nelietot ceptu, taukainu, garšvielām bagātu un saldu pārtiku. Medikamentus pret sliktu dūšu un vemšanu lietot tikai tad, ja ir dehidratācijas risks. Otrkārt, jādomā par dehidratācijas profilaksi - jādzer ļoti daudz šķidruma, sākumā maziem malkiem, pamazām palielinot izdzertā šķidruma daudzumu. Ja vemšana un caureja nepāriet 24 stundās, jādzer perorāli lietojamie rehidratācijas šķidrumi.

Treškārt, pacientiem jāatgādina, ka ar ārstu ir jāsazinās nekavējoties, ja ir kāds no šiem simptomiem:

• caureja ilgāk par trim dienām;
• caureja parādās pēc jūras produktu vai sēņu ēšanas;
• caurejai pievienojas drudzis;
• caureja ir ar asiņu piejaukumu;
• ilgstoša vemšana;
• smagas dehidratācijas simptomi: sausa mute, samazināta urinācija, nogurums, reibonis, paātrināts sirds vai elpošanas ritms. [2]

Gadījumos, kad notikusi saindēšanās ar pārtiku, ārstēšana atkarīga no slimības cēloņa un simptomu smaguma. Lielākajai daļai cilvēku slimība pāriet pati, bet dažiem nepieciešama ilgstošāka atveseļošanās. Ārstēšana varētu nozīmēt arī zaudētā šķidruma aizvietošanu un terapiju ar antibiotikām. Šķidrums un elektrolīti - minerālvielas, nātrijs, kālijs un kalcijs - ir galvenais šķidruma līdzsvara uzturētājs organismā, to zudums caurejas laikā ir jāaizvieto. Vieglākos gadījumos pietiek ar perorāli lietojamiem rehidratācijas šķīdumiem, smagākos gadījumos nepieciešama hospitalizēšana un intravenoza rehidratācijas šķīdumu ievade.

Dažkārt, ja ir zināma baktērija, kas izraisījusi saindēšanos, un saindēšanās simptomi ir smagi, var izrakstīt antibiotikas. Pārtikas saindēšanās, ko izraisa listeria, jāārstē stacionārā ar intravenozi ievadāmām antibiotikām, un, jo ātrāk ārstēšanu sāk, jo labāk. [3]

Aptieciņa, ko ņemt līdzi ceļojumā

Līdzi ņemamo medikamentu krājums atkarīgs no cilvēka veselības stāvokļa un vietas, uz kuru plāno doties. "Ceļojuma aptieciņā" nebūs medikamenti, kas jālieto pacientiem ar hroniskām saslimšanām, "aptieciņā" ieliek to, kas var noderēt kopumā veselam ceļotājam.

• Antihistamīna līdzekļi ir efektīvi pret alerģijām, niezi, ādas izsitumiem un kukaiņu kodumiem.
• Netipisks uzturs un ceļošana var izraisīt akūtus aizcietējumus. Ieteicams ceļojumā paņemt līdzekļus pret aizcietējumiem, bet vislabāk pret aizcietējumiem palīdz daudz šķiedrvielas uzturā un šķidruma lietošana.
• Pretcaurejas līdzekļi - caurejas gadījumā ļoti svarīgi saglabāt sāļu līdzsvaru organismā, tāpēc ieteicams lietot rehidratācijas šķidrumus. Īslaicīgas un vieglas caurejas gadījumā var palīdzēt loperamīds. Caurejas sākumā ir ieteicams lietot fizioloģisko pretcaurejas līdzekli želatīna tannātu, kurš pasaulē ir sen pazīstams, bet Latvijā ir parādījies pavisam nesen. Tā lietošana ir droša gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kaitīgās vielas tiek neitralizētas un izvadītas no organisma, vienlaicīgi aizsargājot zarnu trakta sieniņu.
• Grēmu un pārmērīgas kuņģa skābes izdalīšanās gadījumā var palīdzēt antacīdi un protonu sūkņa inhibitori.
• Pretsāpju līdzekļi palīdzēs galvassāpju, muskuļu, zobu un menstruālo sāpju gadījumā.
• Tulznu un čūlu apkopei ieteicams paņemt līdzi ādu dezinficējošu līdzekli, piemēram, hlorheksidīnu, var noderēt arī antiseptiskās salvetes. Noteikti aptieciņā jāliek dažādu izmēru plāksteri.
• Arī mazs digitāls vai papīra termometrs var noderēt ceļojuma laikā.
• Acu pilieni.
• Līdzekļi insektu atbaidīšanai.
• Saules aizsargkrēms.
• Ūdens dezinfektanti, ja plānots ceļojums uz valstīm ar sliktu ūdens kvalitāti. [8; 10]

Medicīniskā izmeklēšana pēc ceļojuma

Pēc atgriešanās no ceļojuma ceļotājiem būtu jādodas uz medicīnisko pārbaudi, ja:

• ir ceļots pa vietām, kur ir risks saslimt ar malāriju, un atgriežoties ir drudzis; tad malārija ir pirmais drudža cēlonis, kas ir jāizslēdz;
• cilvēks slimo ar hronisku slimību, piemēram, kardiovaskulāro slimību, cukura diabētu vai hronisku elpošana slimību, vai lieto antikoagulantus;
• pirmajā nedēļā pēc atgriešanās no ceļojuma cilvēks saslimst, īpaši, ja ir drudzis, nepārejoša caureja, vemšana, dzelte, urinācijas traucējumi, ādas izsitumi vai dzimumorgānu infekcijas;
• ceļojuma laikā ir lietoti medikamenti malārijas ārstēšanai;
• ceļojuma laikā ir bijusi iespējama nopietnu infekcijas slimību ekspozīcija;
• ceļojums jaunattīstības valstīs ildzis vairāk par trim mēnešiem;

Ceļotājam sīki jāinformē ārsts par neseno ceļojumu: galamērķis, ceļojuma mērķis un ilgums. Cilvēkiem, kas ceļo bieži, jāsniedz detalizēta informācija par visiem ceļojumiem pēdējos mēnešos, par visām vakcinācijām pirms ceļojuma un lietotajiem medikamentiem. [10]