Izpētīts, ka senioriem, kam nav kardiovaskulāras slimības, katras papildu 10 vidējas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes saistītas ar kardiovaskulāro slimību riska samazinājumu. Tiem, kam pāri 80 gadu slieksnim arī viegla fiziskā aktivitāte pastaigu formā nodrošina ievērojamu aizsardzību.
Dzirdes zudums ir saistīts ar sociālo izolāciju un vientulību, attiecīgi negatīvi ietekmējot personas mentālo un kognitīvo veselību. Līdz šim ļoti ierobežotā daudzumā publicēti pētījumi ar pierādījumiem par dzirdes rehabiltācijas ierīču ietekmi uz sociālo iznākumu.
Ilgas darbības muskarīnreceptoru antagonisti (LAMA), kā piemēram tiotropijs, ir inhalējami antiholīnerģiski bronhodilatatori, ko izmanto arī HOPS terapijā. Tomēr, ņemot vērā LAMA radīto pietiekami nozīmīgo centrālo antiholīerģisko efektu, pastāv bažas, ka zāļviela varētu būt saistīta ar paaugstinātu demences risku. Lai novērtētu tiotropija saistību starp medikamenta sākšanu un demences risku pieaugušajiem ar HOPS, veikts populācijas pētījums Kanādā.
Demence ir nozīmīgs invaliditātes, atkarības (no aprūpētāja) un nāves iemesls senioriem. Ik gadu demenci diagnosticē aptuveni desmit miljoniem cilvēku pasaulē. Sistemātiskā pārskata un meta–analīzes mērķis bija apkopot pierādījumus par laiku līdz demences pacientu nonākšanai sociālās aprūpes centrā vai nāvei.
Zviedru pētnieki konstatējuši, ka senioriem ar celiakiju ir augstāks risks attīstīties trausluma sindromam (<em>frailty</em>) piecu gadu laikā nekā tiem, kam celiakijas nav.
Pētījums, ko veikuši zāļu drošības eksperti, atklāja, ka gabapentinoīdu – zāļu, ko plaši izmanto neiropātisku sāpju ārstēšanai – lietošana palielināja gūžas kaula lūzumu risku, īpaši vecākiem pacientiem, kuri bija novājināti vai kuriem bija nieru slimības.
Nepietiekams uzturs, ļoti smaga elpceļu obstrukcija un trīs vai vairāk blakusslimības bija nozīmīgi faktori, kas palielināja atkārtotu hospitalizāciju risku 180 dienu laikā gados vecākiem pieaugušajiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS).
Ožas traucējumi un trauslums ir bieži sastopami sindromi, kas saistīti ar novecošanos. Līdz šim veikto pētījumu rezultāti, kas analizē šo stāvokļu saistību vienam ar otru, ir bijuši pretrunīgi. Lai apkopotu pieejamos pierādījumus par ožas funkcijas traucējumiem un trauslumu, veikts sistemātisks pārskats un meta–analīze.
Apmēram pusei no visiem slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs ievietotajiem pacientiem ir nepietiekams uzturs. Tam ir nopietnas sekas pacientiem, kas rada nevajadzīgas ciešanas, sliktāku dzīves kvalitāti un mirstību. Barības vielu nodrošināšana var mazināt šīs problēmas, taču šīm zināšanām netiek pievērsta pietiekama uzmanība, liecina jauna pētījuma rezultāti.
Neizskaidrojams straujš svara zudums gados vecākiem cilvēkiem var liecināt par kādu saslimšanu, un to var saistīt ar paaugstinātu kritienu un lūzumu risku, kā arī sliktāku ilgtermiņa prognozi.
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
Vai populāri diabēta un svara zaudēšanas medikamenti, piemēram, semaglutīns patiešām varētu pasargāt smadzenes no insulta bojājumiem vai pilnībā novērst insultu? Trīs jauni pētījumi, kas tika prezentēti lielā neiroķirurģijas konferencē, liecina, ka tie varētu.
Personām ar lieko svaru vai aptaukošanos ir lielāks priekškambaru mirdzaritmijas (AF) attīstības risks nekā tiem, kuru svars ir normas robežās. Gandrīz ceturtdaļu no paaugstinātā riska, ko izraisa aptaukošanās, veido blakus slimības, savukārt atlikušais risks ir tieši saistīts ar aptaukošanos.
Obstruktīva miega apnoja (OMA) saistīta ar ievērojami augstāku risku attīstīties tīklenes vēnu oklūzijai dažādās demogrāfiskajās grupās. Turklāt, pacientiem ar jau zināmu tīklenes vēnu oklūziju OMA veicina turpmāku oftalmoloģisku komplikāciju attīstību.
Neiroleptiķi un benzodiazepīni ir tās medikamentu grupas, kas visbiežāk tiek izmantotas pacientiem ar persistējošu ažitētu delīriju dzīves noslēgumā. Tomēr līdz šim maz novērtēts, kāda ir šo medikamentu riska-ieguvumu attiecība, kā arī benzodiazepīni nav salīdzināti ar placebo.
