Rinosinusīts (RS) ir deguna dobuma un viena vai vairāku blakusdobumu gļotādas iekaisums. Pediatru un ģimenes ārstu praksē bieži jāuzklausa pacientu vecāku sūdzības par izdalījumiem no deguna un klepu. Akūtas respiratoras vīrusu infekcijas zīdaiņiem un bērniem rudens–ziemas periodā tiek diagnosticētas ļoti bieži.
Krampji kājās ir bieži nakts simptomi, kas var būt grūti pārvaldāmi, jo to etioloģija ir neskaidra, nav izvēlēta piemērota diagnostikas un ārstēšanas metode. Par nakts krampjiem kājās ziņo 50–60% pieaugušo un apmēram 7% bērnu.
Acne vulgaris ir viena no biežākajām ādas slimībām, par ko dermatologs konsultē pacientus. Acne vulgaris pacienti ir ne vien dermatologa, bet arī daudzu citu specialitāšu ārstu ikdienas praksē – pediatru, ģimenes ārstu, ginekologu, ārstu kosmetologu, psihoterapeitu. Ir autori, kas uzskata, ka slimības sastopamība ir pat 79–95%. Acne vulgaris lielākoties uzskatāma par slimību pusaudžu vecumā, tomēr ievērojamas problēmas tā sagādā 3% vīriešu un 12% sieviešu līdz pat 50 gadu vecumam.
Celis ir lielākā locītava cilvēka ķermenī. Sāpes ceļos ir bieža sūdzība, kas var skart ikvienu cilvēku jebkurā vecumā, tomēr dažus cilvēkus ceļu problēmas skar vairāk nekā citus. Darba apstākļi, sporta vai brīvā laika aktivitātes, novecošana, atsevišķas slimības, piemēram, osteoporoze vai artrīts, palielina varbūtību, ka būs problēmas ar ceļiem. Sāpes ceļa locītavā ir problēma, kas reizēm risināma vairākiem speciālistiem kopā, tāpēc apkopojam divu speciālistu viedokli: reimatologa un fizikālās medicīnas ārsta.
Jebkura mazasinības forma neatkarīgi no izcelsmes mehānisma būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti. Sagurumu, koncentrēšanās spēju izmaiņas, kas ir bieža mazasinības izpausme, pacienti uzskata par pārejošu problēmu. Ne vienmēr mazasinības ārstēšana ir pateicīgs pasākums mediķim, jo netiek sasniegti gaidītie rezultāti. Nereti mazasinības ārstēšana ir ilgstoša. Biežāko mazasinības formu atpazīšana un pareizas terapijas izvēle var būt pamats darba spēju un dzīvesprieka atjaunošanai daudziem sirgstošajiem.
Pašnāvības ASV ir 11.vietā no visiem nāves cēloņiem. Katru gadu miljons amerikāņu domā par pašnāvību. Diemžēl, katru gadu 10 no 1000 mirst no pašnāvības. Pašnāvība ir šoks ģimenei un draugiem, tomēr pastāv brīdinošas pazīmes jau pirms notikuma. Bieži vien pietiek ar vienu vienkāršu jautājumu no ģimenes ārsta puses, lai uzsāktu palīdzības sniegšanu un ārstēšanu.
Ikvienam ģimenes ārstam, kuru algo valsts, ir noteikts, ka jābūt pacientu pieņemšanai arī bez iepriekšēja pieraksta – katru dienu ne mazāk par vienu stundu. Arī īpašas telefonstundas ir viens no ģimenes ārstu pieejamības risinājumiem, tiesa, ne obligāts – un nav dzirdēts, ka ārsti tādas būtu ieviesuši; pacienti zvana tad, kad viņiem šķiet – jāsauc palīgā dakteris. No vienas puses, akūtā stunda pacientam dod drošības izjūtu, ka ārsts būs sasniedzams. No otras puses, akūts gadījums notiek x stundā, kad to neplāno, nevis no pulksten astoņiem līdz deviņiem. Kā ģimenes ārsti organizē akūtās stundas, kāds ir to vidējais pacients un vai ārstam ir jā(pār)audzina pacienti, kas akūtajā stundā garāmejot ienāk pēc receptes vai nosūtījuma pie speciālista?
Divas dienas pirms nozīmīgas dzimšanas daktere Vītola apprecējās! Otrreiz. Sāpes pēc pirmā vīra zaudēšanas bija pierimušas. Bet galvenais – zinīgi draugi palīdzēja saprast, ka dzīve turpinās, ka tai jāturpinās. Īpaši tik vitālam un darbīgam cilvēkam, kāda ir Vidrižu doktorāta ģimenes ārste Edīte Vītola. Savā pirmajā un vienīgajā darba vietā. Ar kuplu pacientu skaitu, meitām Ievu un Līgu un mazmeitu Unu, kas dzimšanas datumā pamanījusies uz visiem laikiem ierakstīt zīmīgo 090909 jeb 2009. gada 9. septembri.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
Pētījuma rezultāti apgāž izplatīto priekšstatu par “10 000 soļiem dienā”, pierādot, ka svarīgāka par soļu skaitu ir kustību kvalitāte un regularitāte.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
Veselības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību, kas šobrīd tiek nodots sabiedriskajai apspriešanai. Tiek plānots pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli – lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām, aizstājot līdzšinējo piecu līmeņu dalījumu.
