“Es vienmēr esmu bijusi nedaudz ideāliste, vēlējusies atjaunot redzi arī tiem pacientiem, kam tas pašreizējā brīdī nav iespējams,” atzīst oftalmoloģe, Paula Stradiņa klīniskās universitātes Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Oftalmoloģijas katedras vadītāja profesore GUNA LAGANOVSKA.
Vairāk nekā četrdesmit gadu laikā, kurus Dr. med. IEVA TRĒZIŅA veltījusi acu ārstēšanai, ārkārtīgi strauji attīstījušās izmeklēšanas metodes un tehnoloģijas. “Kamēr nebūs zudusi interese par visu jauno, nebūs piezagusies rutīna, turpināšu strādāt, jo man ļoti patīk mans darbs,” saka pieredzējusī oftalmoloģe. Daktere Trēziņa joprojām pieņem pacientus gan Acu veselības centrā, gan Capital Clinic Riga.
Doctus novembra numurā Latvijas medicīnas nozaru līderiem vaicājām par nākotnes medicīnas izaicinājumiem — kādas slimības veidos smaguma centru nākotnē un kā pret tām cīnīsimies? Šajā numurā tematu turpinām.
Vēl decembrī oftalmoloģe, medicīnas doktore, docente RASMA LŪKINA strādāja, bet nu pēc gandrīz 59 (!) ārstes darba gadiem pierod dzīvot rimtākā ritmā.
“Ko tik esmu operējusi — deputātus, māksliniekus, bandītus un tautas ienaidniekus! Uzskatu, ka man dzīvē laimējies, jo esmu atradusi darbu, kas man tiešām patīk un ko varu labi paveikt,” priecājas Rīgas 1. slimnīcas acu slimību dienas stacionāra atbildīgā ārste un Latvijas—Amerikas acu centra oftalmoloģe MĀRA BRIEDE.
Ne jau visi, kurus bērnībā apmirdzējusi rampas gaismas, noteikti kļūst par aktieriem. Ir vēl kāda profesija, kas vilina pat vairāk, – ārsta darbs. Vismaz tā šķita filmas Puika galvenās lomas – Janča – tēlotājam INDARAM LĀCIM. Tagad viņš ir acu ārsts dr. Lūkina acu klīnikā un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas oftalmoloģijas klīnikas lāzeroftalmoloģijas nodaļā.
No medicīnas attālinātie par bērnu acu ārsti Sandru Valeiņu pirmo reizi, iespējams, izdzirdēja pērn kāda negadījuma dēļ. Mediķi izmeklēšanai nodeva materiālus par mātes iespējamo vardarbību pret savu vājredzīgo nepilngadīgo meitu, ārstes ilggadējo pacienti.
Kad vasarīgā rītā mērots ceļš līdz Kandavai un, uzbraucot kalnā, auto krustojumā nogriežas pa kreisi, vecu koku ieskautajos Ozolājos pie vīratēva Rūdolfa Akera piemiņas zīmes pagalmā mūs sagaida acu ārste docente VALDA AKERE. Viņa ir gatavojusies uzņemt viesus – kucīte Bella ieslēgta nama augšstāvā, lai nesabiedē ciemiņus, istabā smaržo kafija un veclaicīgs sienas pulkstenis sit divpadsmit dienā – tas ir laiks, kad esam vienojušās par mūsu sarunu. Tā aizsākas pat negaidīti strauji.
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
Bēta blokatori (BB) ir nozīmīga zāļu grupa kardioloģijā, kam piemīt plašs indikāciju loks — hipertensija, akūti koronāri sindromi, hroniski koronāri sindromi, sirds mazspēja, aritmijas, stāvoklis pēc miokarda infarkta un citi. Atkarībā no darbības mehānisma tos iedala trīs paaudzēs: pirmā paaudze jeb neselektīvie BB (inhibē gan bēta–1, gan bēta–2 receptorus), otrā paaudze jeb kardioselektīvie BB (inhibē pārsvarā bēta–1 receptorus sirdī) un trešās paaudzes ar papildu vazodilatējošām īpašībām.
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisko slimību divvirzienu saistību. Lai panāktu iespējami labāku šo pacientu aprūpi, neirologam ir būtiski izvaicāt pacientus arī par viņu miegu. Šī ir raksta otrā daļa (pirmā Doctus 2026. gada maija numurā), kur uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos īsā aprakstošā veidā.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
