Vairāk nekā četrdesmit gadu laikā, kurus Dr. med. IEVA TRĒZIŅA veltījusi acu ārstēšanai, ārkārtīgi strauji attīstījušās izmeklēšanas metodes un tehnoloģijas. “Kamēr nebūs zudusi interese par visu jauno, nebūs piezagusies rutīna, turpināšu strādāt, jo man ļoti patīk mans darbs,” saka pieredzējusī oftalmoloģe. Daktere Trēziņa joprojām pieņem pacientus gan Acu veselības centrā, gan Capital Clinic Riga.
Doctus novembra numurā Latvijas medicīnas nozaru līderiem vaicājām par nākotnes medicīnas izaicinājumiem — kādas slimības veidos smaguma centru nākotnē un kā pret tām cīnīsimies? Šajā numurā tematu turpinām.
“Ko tik esmu operējusi — deputātus, māksliniekus, bandītus un tautas ienaidniekus! Uzskatu, ka man dzīvē laimējies, jo esmu atradusi darbu, kas man tiešām patīk un ko varu labi paveikt,” priecājas Rīgas 1. slimnīcas acu slimību dienas stacionāra atbildīgā ārste un Latvijas—Amerikas acu centra oftalmoloģe MĀRA BRIEDE.
Ne jau visi, kurus bērnībā apmirdzējusi rampas gaismas, noteikti kļūst par aktieriem. Ir vēl kāda profesija, kas vilina pat vairāk, – ārsta darbs. Vismaz tā šķita filmas Puika galvenās lomas – Janča – tēlotājam INDARAM LĀCIM. Tagad viņš ir acu ārsts dr. Lūkina acu klīnikā un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas oftalmoloģijas klīnikas lāzeroftalmoloģijas nodaļā.
No medicīnas attālinātie par bērnu acu ārsti Sandru Valeiņu pirmo reizi, iespējams, izdzirdēja pērn kāda negadījuma dēļ. Mediķi izmeklēšanai nodeva materiālus par mātes iespējamo vardarbību pret savu vājredzīgo nepilngadīgo meitu, ārstes ilggadējo pacienti.
Kad vasarīgā rītā mērots ceļš līdz Kandavai un, uzbraucot kalnā, auto krustojumā nogriežas pa kreisi, vecu koku ieskautajos Ozolājos pie vīratēva Rūdolfa Akera piemiņas zīmes pagalmā mūs sagaida acu ārste docente VALDA AKERE. Viņa ir gatavojusies uzņemt viesus – kucīte Bella ieslēgta nama augšstāvā, lai nesabiedē ciemiņus, istabā smaržo kafija un veclaicīgs sienas pulkstenis sit divpadsmit dienā – tas ir laiks, kad esam vienojušās par mūsu sarunu. Tā aizsākas pat negaidīti strauji.
KRISTIĀNS PATRIJUKS ir Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes 6. kursa students, kurš pērnā gada nogalē pievienojās Latvijas Medicīnas fonda atbalsta misijai Ukrainā kopā ar Dr. Mārtiņu Malzubri. Mērķis ir praktiskā palīdzība karadarbībā cietušajiem un ārstu apmācība. Viņš atzīst, ka doties uz Ukrainu viņu motivējis gan personisks aicinājums (daļa viņa sakņu nāk no Ukrainas), gan vēlme dot savu artavu, jo ukraiņi cīnās ne tikai par savu, bet arī mūsu brīvību.
Kafija varētu ne tikai papildināt rīta rutīnu, bet arī pagarināt dzīvi. Plaša mēroga Taftsas Universitātes pētījums liecina, ka vienas līdz trīs tases kofeīnu saturošas kafijas izdzeršana dienā ir saistīta ar zemāku kopējo mirstību, īpaši no sirds un asinsvadu slimībām. Taču jāņem vērā, ka ieguvumi samazinās, ja cukura un piesātināto tauku, piemēram, krējuma, pievienošana ir pārāk liela.
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]
Madara Blumberga pirmā Latvijā kļuvusi par izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā un savu darbu veic Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā. Šāda pozīcija - izglītības māsa Bērnu slimnīcā izveidota, pateicoties Šveices un Latvijas sadarbības programmai “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”.
Pēdējos gados būtiski pieaugusi interese par veģetāru un vegānu uzturu. Šo uztura veidu izvēle bieži saistīta ar vēlmi uzlabot veselību, samazināt hronisku slimību risku un pozitīvi ietekmēt vidi. Rakstā sniegta informācija par ieguvumiem veselībai, lietojot veģetāru un vegānu uzturu, un iespējamu uzturvielu nepietiekamību.