Glaukoma ir hroniska progresējoša optiska neiropātija, kam raksturīga neatgriezeniska redzes pasliktināšanās vai pilnīgs zudums. Glaukoma ir viens no vadošajiem redzes traucējumu iemesliem pasaulē. 2020. gadā aptuveni 76 miljoni cilvēku bija glaukomas skarti; no tiem aptuveni 4,5 miljoniem konstatēti vidēji līdz smagi redzes traucējumi, un 3,2 miljoniem tika konstatēts redzes zudums. Tiek prognozēts, ka glaukomas prevalence pieaugs līdz pat 112 miljoniem cilvēku 2040. gadā. [1; 2]
Kādas ir blefarīta izpausmes? Kas nosaka blefarīta attīstību un kāda ir pirmā palīdzība nekomplicēta blefarīta gadījumā? Uz praktiskiem jautājumiem atbild oftalmoloģe Kristīne Leimane.
Ir daudz mūžīgu mītu par acīm, taču, lai būtu ceļā uz labāku acu veselību, būtiski atšķirt faktus no izdomājumiem. The Lancet Global Health publicētais pētījums rāda, ka 2020. gadā nekoriģēta presbiopija vai pasliktināta redze tālumā bija 1,1 miljardam pasaules iedzīvotāju, no kuriem 41 miljons piedzīvoja aklumu. Uzskata, ka līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits, kuriem ir acu slimības vai redzes traucējumi, pieaugs līdz 1,8 miljardiem, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka rodas dažādi mīti par acu veselību un slimību profilaksi.
Orbītas bojājumi ir multidisciplināra problēma, arī traumu etioloģijas spektrs ir ļoti plašs. Tā kā mutes, sejas un žokļu ķirurgiem un oftalmologiem (smagāku traumu gadījumā arī neiroķirurgiem, otorinolaringologiem un plastikas ķirurgiem) sadarboties iznāk visai bieži, vēlamies izgaismot ikdienu traumpunktos, kā arī uzsvērt, kam pievērst uzmanību, ja pacients nonāk uzņemšanā, kur nedežurē ne oftalmologs, ne mutes, sejas, žokļu ķirurgs.
Ordinējot jebkuru medikamentu, jābūt pārliecībai par zāļvielas efektivitāti, drošumu, kā arī savietojamību ar citiem medikamentiem konkrētai pacientu grupai. Lietoto medikamentu skaits 2. tipa cukura diabēta gadījumā var būt samērā liels: daļa mērķtiecīgi glikēmijas kontrolei, daļa blakusslimību un diabēta komplikāciju novēršanai. Šajā pasaules literatūras apskatā aplūkota diabētiska retinopātija un tās mijiedarbība ar dažādiem medikamentiem.
Pasaulē apmēram 65 miljoniem cilvēku ir atvērta kakta glaukoma. Kaut gan glaukoma ir viens no galvenajiem akluma iemesliem pasaulē, lielai daļai pacientu saglabājas funkcionējoša redze visu dzīvi — efektīvas ārstēšanas iespējas ievērojami palēnina redzes zuduma tempu. Šobrīd nav medikamentu, ar kuru palīdzību varētu zudušo redzi atgūt, tāpēc svarīga agrīna diagnostika un terapijas sākšana.
Pēdējos gados, strauji attīstoties informācijas tehnoloģijām un pagarinoties digitālo ierīču lietošanas laikam, aktualizējas jautājums par šo iekārtu ietekmi uz cilvēka un acu veselību. Nereti veselības problēmas tiek saistītas ar sūdzībām par sāpēm un diskomfortu balsta—kustību aparāta darbībā, piemēram, muguras un sprandas rajonā, plaukstas un pirkstu locītavās.
Glaukoma ir progresējoša optiska neiropātija, kas identificēta kā viens no galvenajiem neatgriezeniska akluma iemesliem pasaulē. Pamatā glaukoma tiek iedalīta kā atvērta kakta glaukoma un slēgta kakta glaukoma: pirmā dominē Āfrikas un Eiropas, otrā — Āzijas populācijās. [1] Pētījumi uzrādījuši, ka paaugstināts intraokulārais spiediens (IOS) cieši saistīts ar glaukomas progresēšanu un redzes lauka defekta pasliktināšanos, tāpēc glaukomas terapijas pamats ir IOS pazemināšana ar medikamentozu, lāzera vai ķirurģisku terapiju. [2]
Sausās acs slimība (SAS) būtiski ietekmē pacienta dzīves kvalitāti, tās sastopamība abu dzimumu pārstāvjiem pieaug līdz ar vecumu: par SAS simptomiem ziņo tikai 8,4 % cilvēku, kas jaunāki par 60 gadiem, bet 70—79 gadu vecumgrupā sūdzības pauž 15 % un virs 80 gadu vecuma — 20 % indivīdu. Izprotot kopējās globālās iedzīvotāju novecošanās tendences, ir skaidrs, ka sūdzības par SAS kā sabiedrības veselības problēmu tikai augs.
Diabētiska retinopātija ir mikroangiopātija, kas rodas cukura diabēta pacientiem saistībā ar hronisku paaugstinātas glikēmijas iedarbību uz tīkleni. Tā ir visbiežākā tīklenes vaskulārā slimība. 2020. gadā diabētiska retinopātija bija piektais izplatītākais novēršamā akluma cēlonis pasaulē un piektais izplatītākais vidēji smagu vai smagu redzes traucējumu cēlonis cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. Diabētiska retinopātija ir saistīta ar smadzeņu asinsvadu nevēlamiem notikumiem, miokarda infarkta un sastrēguma sirds mazspējas risku nākotnē. [1; 2]
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
Aptaukošanās izplatība Eiropā un Latvijā turpina pieaugt, un tā kļuvusi par riska faktoru ne tikai metaboliskām un kardiovaskulārām slimībām, bet arī elpošanas sistēmas traucējumiem. Eurostat dati liecina, ka 2022. gadā Eiropā vairāk nekā puse pieaugušo bija ar lieko svaru, bet aptuveni 23—24 % ar adipozitāti (ķermeņa masas indekss ≥ 30). Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā. Bronhiālā astma skar 5—8 % Eiropas pieaugušo, 4 % Latvijas iedzīvotāju. Pieaugot aptaukošanās sastopamībai, neizbēgami pieaug pacientu skaits, kam šīs abas slimības pastāv vienlaicīgi. [1; 2]
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
No 2026. gada 16. aprīļa līdz 18. aprīlim Rīgā norisināsies nozīmīgākais notikums Baltijas endokrinoloģijā – 12. Baltijas Endokrinologu kongress, kurā pulcēsies nozares eksperti, ārsti un pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm, lai stiprinātu kopīgu nozares redzējumu, aktualizētu mūsdienīgas ārstēšanas pieejas un dalītos pieredzē.
21.gadsimta iespējas perinatālā aprūpē ir uzlabojušas izdzīvošanas iespējas priekšlaikus dzimušiem bērniem (< 37 gestācijas nedēļas) vai mazuļiem ar zemu dzimšanas svaru (< 2500 g), taču šiem bērniem ir paaugstināts risks sliktākiem kognitīviem un ar izglītību saistītiem iznākumiem.
