Veselīgs pieaudzis cilvēks diennaktī “saražo” 1—1,5 l siekalu. Siekalas ir bagātas ar enzīmiem un vielām, kas nodrošina barības vielu apstrādi, novērš kariesa attīstību, jo aizskalo barības vielas, izdala zobu emaljai nepieciešamos minerālus, izveido aizsargkārtu zobu cietajiem audiem, pasargājot tos no skābju iedarbības.
RSU Stomatoloģijas institūtā izstrādātās vadlīnijas veidotas ar mērķi informēt par fluorīdu līdzekļiem un to izmantošanas metodēm: kuras no tām ir izmaksu efektīvākas un kuras būtiski ieviest kariesa profilakses programmās un pacientu individuālā aprūpē.
Mutes dobuma veselība ir svarīga ne tikai izskatam un labai pašsajūtai, bet arī organisma veselībai kopumā. Mutes dobuma un smaganu slimības var veicināt nopietnas saslimšanas, piemēram, cukura diabētu un elpceļu saslimšanas. Neārstēts kariess var izraisīt sāpes un nopietnas infekcijas. Tiek veikti pētījumi, lai noskaidrotu, vai ir saistība starp mutes dobuma stāvokli un sirds veselību. Šajā pasaules literatūras apskatā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par mutes dobuma higiēnu.
Zobu emalja ir visvairāk mineralizētie audi cilvēka organismā, 85% no tās tilpuma veido hidroksiapatīta kristāli. Organoģenēzes laikā emalja iegūst beigu struktūru, kurā gandrīz nemaz nav olbaltumvielu. Emaljas sastāvs atspoguļo īpašo molekulāru un šūnu aktivitāti emaljas veidošanās laikā. Būtiski emaljas attīstības defekti var rasties vairāku iemeslu dēļ. Emalja var būt nepilnīgi attīstījusies kaitīgu vides faktoru dēļ, tās attīstību var ietekmēt vielmaiņas traucējumi, kā arī ģenētiskie faktori. Biežākais cēlonis zobu emaljas iedzimtiem bojājumiem ir amelogenesis imperfecta. [1]
Halitoze jeb slikta elpa (sin. ozostomia, stomatodysodia, foetor ex ore, angļu val. - breath malodor, bad breath, oral malodor, vācu val. - Mundgeruch) ir plaši izplatīta: 8-50% cilvēku kādā no dzīves posmiem cieš no sliktas elpas. Tā var parādīties kā vecam, tā jaunam, kā vīrietim, tā sievietei. Jau Senajā Ēģiptē pirmo stundu pēc pamošanās sauca par sliktās elpas stundu. Šajā rakstā kliedēsim mītus par halitozi, izskaidrosim tās iespējamos cēloņus un ārstēšanas iespējas.
Jutīgi zobi ir izplatīta parādība visā pasaulē. To izraisa gan ikdienā lietotie pārtikas produkti, gan zobu kopšanas paradumi, gan virkne citu faktoru: stresa izraisīta zobu griešana, dažādas skābes, medikamenti, kā arī kuņģa skābes nokļūšana mutes dobumā, ko izraisa atviļņa slimība, vemšana, kuņģa darbības traucējumi. Savs loģiskais pamatojums ir zobu jutīgumam, kas rodas grūtniecības laikā, jo daudzas topošās māmiņas cieš no grūtniecības toksikozes un rīta vemšanas. Visbiežāk zobi ir jutīgi uz aukstu, retāk karstu ēdienu vai dzērienu, reizēm pēc saldumu ēšanas vai mehāniskiem pieskārieniem. Zobi var būt jutīgi pēc balināšanas un dažkārt pēc regulārām peldēm baseinā. Interesanti, ka regulāra, ilgstoša peldēšanās baseinā var izraisīt līdzīgas zobu problēmas. Baseina ūdens satur hloru, tāpēc ir skābs un, nokļūstot mutē, negatīvi ietekmē zobus. Dentīna hipersensitivitāte ir ar izteiktiem simptomiem un ļoti nepatīkama.
Mutes dobuma infekcijas jau sen zināmas kā dažādu orgānu sistēmu slimību izraisītājas un veicinātājas. Mutes dobuma infekcijām XIX un XX gadsimtā (līdz pat septiņdesmitajiem gadiem!) tika piešķirta galvenā loma iekaisuma slimību attīstībā; šā perioda beigu daļu raksturo diezgan intensīvas nepamatotas zobu ekstrakcijas. Šajā rakstā – par mutes dobuma infekciju saistību ar elpošanas ceļu slimībām.
Kariess ir multifaktoriāla, hroniska, bet lēni progresējoša slimība, ko vairākās tā attīstības fāzēs iespējams apturēt, lai vēlāk nebūtu nepieciešama radikālāka iejaukšanās ar plombēšanu, sakņu kanālu ārstēšanu vai pat ekstrakciju. Lai mazinātu kariesa izplatību un intensitāti, visā valstī jāveic organizēti profilakses pasākumi gan sabiedriskā, gan individuālā līmenī. Profilakses programmas plānošanā svarīgi, lai tā būtu mērķtiecīga, ekonomiski izdevīga un ar maksimālu efektivitāti. Pasaules Veselības organizācija iesaka veikt profilaktiskus pasākumus augsta kariesa riska bērniem.
Labdien, kolēģi!Doctus pielikums Mutes veselība kļūst par tradīciju! Zobārstniecība un vispārējā veselība spērusi vēl vienu soli starpdisciplinārās pieejas īstenošanā.
Sirds un asinsvadu saslimšanas ir visizplatītākais nāves cēlonis vīriešiem līdz 65 gadu vecumam (38% ASV) un otrais izplatītākais sievietēm. Arī mūsu valstī šī patoloģija ir pirmajā vietā gan saslimstības, gan mirstības ziņā. Viens no galvenajiem Latvijas kardiologu mērķiem ir panākt šīs nelabvēlīgās epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos. Lai sasniegtu mērķi – samazināt KVS saslimstību un mirstību –, jāapvieno visu speciālistu pūles. Šoreiz kardiologu un mutes dobuma speciālistu skatījums šajā virzienā.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
