Mutes veselība
Labdien, kolēģi!Doctus pielikums Mutes veselība kļūst par tradīciju! Zobārstniecība un vispārējā veselība spērusi vēl vienu soli starpdisciplinārās pieejas īstenošanā.
Stomatoloģija
Sirds un mutes veselība. Problēmas, riski un jaunas stratēģijas
Sirds un asinsvadu saslimšanas ir visizplatītākais nāves cēlonis vīriešiem līdz 65 gadu vecumam (38% ASV) un otrais izplatītākais sievietēm. Arī mūsu valstī šī patoloģija ir pirmajā vietā gan saslimstības, gan mirstības ziņā. Viens no galvenajiem Latvijas kardiologu mērķiem ir panākt šīs nelabvēlīgās epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos. Lai sasniegtu mērķi – samazināt KVS saslimstību un mirstību –, jāapvieno visu speciālistu pūles. Šoreiz kardiologu un mutes dobuma speciālistu skatījums šajā virzienā.
Mutes veselības riska faktori
Mutes saslimšanas ir viena no četrām visdārgākajām ārstējamām saslimšanām industriālajās valstīs. Slikta mutes veselība izraisa sāpes, ciešanas, košanas funkcijas zaudējumu un dzīves kvalitātes zudumu. Šajā rakstā par mutes veselības profilakses pasākumu politiku un profilaktiskās zobārstniecības saistību ar kopējo riska faktoru pieeju.
Zobārstniecības pakalpojumu pieejamība un mobilā zobārstniecība Latvijā
Latvijā ir mainījusies iedzīvotājiem sniegtā zobārstnieciskā aprūpe. Rakstā sniegts ieskats par šīs aprūpes pieejamību Latvijā, dati salīdzināti ar tuvākajām kaimiņvalstīm, sasniegumiem mobilās zobārstniecības jomā un tuvākajiem mērķiem un uzdevumiem mutes veselības jomā.
MUTES VESELĪBA
Žurnāla Doctus redakcija vienmēr cenšas piedāvāt saviem lasītājiem ko jaunu. Ar tematisko pielikumu "Mutes veselība" vēlamies idejiski, zinātniski un praktiski apvienot vispārējās prakses ārstus un zobārstus, aicinot visus skatīties uz vienu mērķi - cilvēks kā viens veselums (sistēma) un veselība. Tikai izprotot šo kopējo mērķi, var sasniegt labus rezultātus.
Vitamīnu un hipovitaminožu ietekme uz mutes veselību
Dažu vitamīnu trūkums ir tieši saistīts un ietekmē mutes dobuma veselību. Dažādu orālu patoloģiju, periodonta slimību vai glosīta gadījumā bieži paliek neskaidrs slimības iemesls, un nereti to tomēr saista ar vitamīnu trūkumu, jo pacienti citādi jūtas veseli un ievēro labu diētu.
Lasītākais Doctus.lv
Dzemdes kakla vēža terapija. Ilgtermiņa komplikācijas un risinājumi, II daļa
Turpinot rakstu par biežāk sastopamo ilgtermiņa komplikāciju pārvaldību pēc dzemdes kakla vēža terapijas, tiks apskatītas pārējās vēlīnās komplikācijas: limfocistas un limforeja, limfedēma, jatrogēna menopauze un tās izrietošās sekas, kā arī seksuāla disfunkcija. Raksta mērķis ir apzināt biežākās ar dzemdes kakla vēža (turpmāk — DzKV) ārstēšanu saistītās komplikācijas (attēls) un pārvaldības iespējas. [1—7] Pirmo raksta daļu aicinām lasīt Doctus septembra (2025) numurā.
Kolonoskopija. Iznākums atkarīgs no sagatavošanās
Kolonoskopija ir nozīmīga izmeklēšanas metode, lai mazinātu kolorektālā vēža incidenci un mirstību. Lai izmeklējums tiktu veikts veiksmīgi, jāievēro vairāki nosacījumi: veiksmīga zarnu tīrīšanas līdzekļa izvēle, diētas rekomendācijas, izglītojošs darbs ar pacientu.
Vai bioloģiskais dzimums ietekmē hroniska rinosinusīta attīstību un biomarķierus?
Sieviešu dzimums ir saistīts ar līdz pat 44 % paaugstinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam bez deguna polipiem (CRSsNP), bet ar 37 % samazinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam ar deguna polipiem (CRSwNP), kā arī ar zemākiem 2. tipa iekaisuma marķieru līmeņiem.
Hipertonisks sāls šķīdums vai karbocisteīns. Vai noderīgs bronhektāžu terapijā?
Bronhektāžu pārvaldības vadlīnijās nav vienotības par mukolītisko līdzekļu efektivitāti, tāpēc to lietošanas paradumi ir ļoti atšķirīgi visā pasaulē. Apvienotajā Karalistē atvērta tipa nejaušinātā pētījumā tika iekļauti pacienti ar ne-cistiskās fibrozes bronhektāzēm ar biežiem paasinājumiem izteiktu krēpu produkciju, lai noskaidrotu drošuma un efektivitātes rādītājus hipertoniska sāls šķīduma un karbocisteīna gadījumā.
Pacients ar sirds ritma traucējumiem. Ģimenes ārsts vaicā kardiologam
Bieži primārajā aprūpē konsultējam pacientus, kam ir dažādi sirds ritma traucējumi — gan akūti, gan hroniski. Aprēķināts, ka risks dzīves laikā attīstīties priekškambaru mirdzēšanai mainījies: “vienam no pieciem” audzis līdz “vienam no trim”, un tas nozīmē ievērojamu slogu veselības aprūpes sistēmai jau tuvā nākotnē. Šajā numurā Dr. Jānis Pudulis, kardiologs ar plašu klīnisko pieredzi ritma traucējumu pacientu aprūpē, sniedz padomu kolēģiem sirds un ģimenes ārstiem.
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 88
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 208
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 376
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 211
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 369
H
- Hematoloģija 5
- Hepatoloģija 57
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 319
- Internā medicīna 30
K
- Kardioloģija 576
Ķ
- Ķirurģija 209
L
M
N
- Narkoloģija 44
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 76
- Neiroloģija 430
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 92
- Onkoloģija 279
- Otorinolaringoloģija 85
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 243
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 298
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 164
R
S
- Sabiedrības veselība 374
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 50
T
U
- Uroloģija 108
- Uzturzinātne 105