Prognozēts, ka 2030. gadā ateroskleroze būs atbildīga par apmēram 12 miljoniem nāves gadījumu pasaulē. Tradicionālie aterosklerozes riska faktori ir augsts asinsspiediens, smēķēšana, ar piesātinātajiem taukiem bagāta diēta un zema fiziskā aktivitāte. Bet ar to pētījumi nebeidzas — riska faktori tiek meklēti un atrasti arī citās jomās.
Uztura rekomendācijas — ko darīt, lai ateroskleroze neattīstītos?
Pastāv stingri pierādījumi, ka uzturs ietekmē aterosklerozes attīstību tieši vai caur tradicionālajiem riska faktoriem, tādiem kā lipīdu līmenis, asinsspiediens un glikēmija. Plašā Cardiovascular Research publikācijā apkopota informācija par ēdiena izvēlēm un to saistību ar sirds slimībām.
Piemēram, attiecībā uz gaļu pierādīts, ka pārstrādātas gaļas patēriņš nozīmīgi paaugstina koronārās sirds slimības/kardiovaskulāro slimību risku, tāpēc būtu jāizvairās no tās regulāras lietošanas uzturā. Balto gaļu var uzņemt vidējos apmēros (līdz trīs 100 g porcijām nedēļā), jo tai ir neitrāla ietekme uz aterosklerozes risku. Sarkanās gaļas patēriņu savukārt rekomendē ierobežot līdz divām 100 g porcijām nedēļā.
Piena produkti minēti kā visheterogēnākā no pārtikas grupām to dažādā tauku satura dēļ. Apkopojot rakstā minēto, pienu un sieru rekomendē lietot ar mērenību un ikdienas uzturā iekļaut vienu porciju ar 200 g jogurta.
Tējas patēriņš, īpaši zaļās tējas, varētu būt labvēlīgs aterosklerozes prevencijā šī dzēriena augstā katehīna satura dēļ. Šai vielai ir zināmas antioksidējošas īpašības; tā modulē plazmas lipīdu profilu un samazina asinsvadu iekaisumu, ateroģenēzi un tromboģenēzi. Kafiju droši drīkst lietot līdz trīs krūzītēm dienā, ja vien nepastāv citas kontrindikācijas. [1]
Kāda saistība gaisa piesārņojumam ar aterosklerozi?
2021. gada dati rāda, ka gaisa piesārņojums ir otrs nozīmīgākais mirstību veicinošais riska faktors visā pasaulē — tam ir būtiska nozīme arī kardiovaskulāro slimību attīstībā. 70 % mirstības gadījumu, kas saistāmi ar gaisa piesārņojumu, ir kardiovaskulārs iemesls.
Piemēram, akūta ekspozīcija uz gaisa piesārņojumu var ietekmēt dažādus ar sirds funkciju saistītus parametrus: sirds ritmu, miokarda uzņēmību pret išēmiju, endotēlija disfunkciju, vazokonstrikciju, asinsspiedienu, koagulāciju un fibrinolīzi. Tātad ilgāka piesārņojuma ekspozīcija paaugstina risku attīstīties kardiovaskulārajai slimībai.
Vairākos laboratoriskos pētījumos pierādīts, ka smalko daļiņu (PM, particulate matter) gaisa piesārņojums inducē iekaisuma atbildes reakciju makrofāgos un stimulē citokīnu ražošanos, pieņemot, ka tas ir nozīmīgs faktors gaisa piesārņojuma mediētas aterosklerozes attīstībai. Pētījumi norāda uz artēriju trombožu un asinsvadu kalcifikācijas riskiem, kas veicina kardiovaskulāro notikumu attīstību un mirstību. [2]
Zarnu mikrobioms — mērķis cīņā ar aterosklerozi?
Pētījumos ziņots, ka pastāv saikne starp zarnu mikrobiomu un aterosklerozes progresiju — mikrobioms tieši un netieši caur dažādiem patofizioloģiskajiem mehānismiem ietekmē aterosklerotisko pangu veidošanos. Tādējādi zarnu trakta mikrobioma līdzsvara traucējumi var nozīmīgi ietekmēt aterosklerozes attīstību, kas veicina zinātniekus izstrādāt dažādas stratēģijas, lai regulētu zarnu mikrobiomu un tā metabolītus.
Publikācijā minētas vairākas potenciālās iespējas, kā to paveikt:
- ar probiotikām un prebiotikām (pētījumi lielākoties veikti ar peļu modeļiem, pētot to antioksidanta, antiagreganta un pretiekaisuma īpašības);
- ar polifenoliem (grūtības sagādā biopieejamība un tādu pētījumu modeļu izstrāde, ko veikt in vivo un cilvēkiem);
- ar TMAO (trimetilamīna N–oksīda) inhibitoriem, t. sk. meldoniju, kas sevi pierādījis gamma butirobetaīna hidroksilāzes inhibīcijā un L–karnitīna samazināšanā;
- ar antibiotikām, kur neomicīns, polimiksīns un ampicilīns demonstrējuši aterosklerotiska bojājuma un pangas samazinājumu peļu modeļos, bet metronidazols, neomicīns, vankomicīns un atkal — ampicilīns tomēr nav uzrādījuši labvēlīgas izmaiņas aterosklerozes mainībā;
- ar fēču transplantāciju. [3]
Vai, mazinot stresu, var nomākt aterosklerozes attīstību?
Biežāk sastopamais stresa veids ir psiholoģiski iemesli, kas veicina spriedzi, depresiju un skumjas. Par stresa avotu visbiežāk var runāt kādā no šīm četrām kategorijām: darbs, ģimene, finanses un nopietni dzīves notikumi.
Lielā kohortas pētījumā ar vairāk nekā 10 000 cilvēku konstatēts, ka pacientiem ar miokarda infarktu stresa līmenis ir bijis ievērojami augstāks nekā tiem, kas infarktu nav piedzīvojuši. Arī aterosklerozes saistība ar hronisku stresu pierādīta gan pētījumos ar dzīvniekiem, gan ar cilvēkiem.
Iespējamie mehānismi varētu būt dažādi. Piemēram, hronisks stress samazina hipotalāma–hipofīzes–virsnieru ass aktivitāti, kas noved pie pretiekaisuma funkcijas spēju krituma un veicina kateholamīnu pieaugumu asinīs. Kateholamīni caur makrofāgiem stimulē iekaisuma attīstību. Hronisks stress veicina oksidatīvo stresu un vaskulāro jutīgumu, paaugstinot triglicerīdu un ZBLH līmeni serumā. Tāpat stress negatīvi ietekmē arī aterosklerotiskas pangas stabilitāti.
Turklāt jāņem vērā, ka arī hroniskas slimības (piemēram, diabēts un hipertensija) var tikt uzskatītas par hroniskiem stresa iemesliem, kas paaugstina iekaisīgo faktoru klātesamību un aterosklerozes veidošanās risku. Tāpēc nozīmīga ir gan blakusslimību ārstēšana, gan hronisku stresu ietekmējošo faktoru pārvaldība. [4]
Vai statīnu lietošana būtu jāsāk jaunākā vecumā?
Šī brīža vadlīnijās rekomendēts samazināt ZBLH pusmūža un vecākiem indivīdiem ar paaugstinātu 10 gadu aterosklerotiskās kardiovaskulārās slimības (AKVS) notikumu risku. Tomēr kardiovaskulāri notikumi sastopami arī jaunākiem cilvēkiem — apmēram puse no AKVS dokumentēti pacientiem pirms 65 gadu vecuma. Šī brīža rekomendācijas lipīdu pārvaldībā pieaugušajiem no 20—40 gadiem bez ģimenes hiperholesterinēmijas vai jau zināma AKVS nav skaidras, radot daudz neskaidrību klīnicistu vidū.
Tā kā vērojama pieaugoša aptaukošanās un metaboliskā sindroma attīstības prevalence bērniem, tad sagaidāms AKVS pieaugums agrīnākā vecumā, un statīnu terapijas iniciācija agrīnāk var būt veids, kā samazināt slimību slogu šajā populācijā.
Protams, jāņem vērā arī riski un neskaidrības agrīnai statīnu terapijas sākšanai — it īpaši sievietēm, kas plāno grūtniecību; arī muskuļu simptomi var būt kā potenciāls iemesls nelīdzestībai līdzīgi kā senioru populācijā; vēl arī trūkst datu par ilgtermiņa drošuma profilu, ja statīni sākti lietot agrīni. Jāpiebilst, ka šobrīd gan nav pamata bažām, ka tie radītu kādus draudus. [5]
