Depresija kādā dzīves posmā skar katru ceturto pasaules cilvēku. Lai gan ir daudzas ārstniecības modalitātes — psihoterapija, dzīvesveida izmaiņas, psihofarmakoloģija, neirostimulācija, kuras var atvieglot ar depresiju sirgstošā pacienta dzīvi, tomēr remisiju daudzi nepiedzīvo un daudziem ir arī recidīvi. Īstas izpratnes par to, kas tieši izraisa depresiju, nav, bet ir hipotētiskas teorijas.
Nozīmīgs uztura elements līdzās olbaltumvielām un ogļhidrātiem ir arī tauki, ko uzskata par augstvērtīgu enerģētisko materiālu. Vienam gramam tauku atbilst 9 kcal, tāpēc jāatceras, ka enerģētiskā ziņā taukos ir pat vairāk nekā uz pusi lielāks kaloriju daudzums nekā olbaltumvielās vai ogļhidrātos.
Hroniska nieru slimība (HNS) pasaulē ir ~ 700 miljoniem cilvēku. Šiem pacientiem ir lielāks kardiovaskulāro notikumu un nāves risks, tāpēc svarīgi identificēt faktorus, kas potenciāli var novērst HNS attīstību vai progresēšanu. Ir pierādīts, ka no jūras produktiem izgūtu omega–3 polinepiesātināto taukskābju (n–3 PUFA) uzņemšana saistīta ar labvēlīgiem kardiometaboliskiem efektiem — asinsspiediena regulāciju, plazmas triglicerīdu līmeņa pazemināšanos. Tiek pieļauts, ka n–3 PUFAs varētu pasargāt no HNS attīstības.
Aptuveni 3 grami omega-3 taukskābju dienā, ko uzņem ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem, ir optimālā dienas deva, lai palīdzētu pazemināt asinsspiedienu, liecina pētījumu pārskats, kas publicēts Amerikas Sirds asociācijas žurnālā.
Omega-3 taukskābju, piemēram, eikozapentaēnskābes (EPA) un dokozaheksaēnskābes (DHA), ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmas slimībām ir neskaidra. Pētījuma mērķis bija noteikt omega-3 taukskābju efektivitāti letālos un nefatālos kardiovaskulārajos rezultātos un izpētīt iespējamo EPA un EPA + DHA ārstēšanas efektu mainīgumu.
Viens no labas veselības priekšnosacījumiem ir uzturs, kura neatņemamai sastāvdaļai jābūt omega–3 taukskābēm. Tās labvēlīgi ietekmē asinsriti, sinaptisko pārvadi, gēnu ekspresiju un organisma imūnos procesus. [1]
Jaunā Kohreina apskatā atklāts, ka palielinot omega – 3 garo ķēžu polinepiesātināto taukskābju uzņemšanu grūtniecības laikā, samazinās priekšlaicīgu dzemdību risks.
Lielā, placebo kontrolētā, nejaušināta iedalījuma pētījumā secināja, ka omega – 3 taukskābēm nav efekta uz nopietniem vaskulāriem notikumiem, vēzi vai mirstību pacientiem ar cukura diabētu.
Uztura bagātinātājs, kas satur omega 3, nav efektīvāks par placebo, mazinot sausas acs simptomus, secināts labi kontrolētā pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā New England Journal of Medicine.
Pasaulē aizvien biežāk sarunās par populācijas novecošanos tiek skarta tēma par kognitīviem traucējumiem, kas ir arī loģiski izskaidrojams, — jo vairāk cilvēku nodzīvo ilgāk par 80 gadiem, jo lielāka iespēja, ka viņiem var attīstīties kognitīvie traucējumi. Latvijā visbiežāk tiek diagnosticētas kombinētas ģenēzes demences, kas ietver gan vaskulāru demenci, gan Alcheimera demenci, gan novērojamas toksiskas, dismetaboliskas encefalopātijas ar demenci.
Kardiovaskulārās slimības (KVS) joprojām ir galvenais nāves cēlonis ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, proti, 2022. gadā no KVS nomira 19,8 miljoni cilvēku, kas ir aptuveni 32 % no visiem pasaules nāves gadījumiem. [1] Riska faktori, jo īpaši dislipidēmija, kļūst arvien izplatītāki tieši gados jaunu pacientu vidū (21—39 gadi). [2] Ģimenes ārsti un šaurākas specialitātes ārsti savā praksē arvien biežāk sastop 21—40 gadus vecus pacientus ar paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmeni, bieži bez acīmredzamām ģenētiskām pazīmēm.
Mēs pamatoti lepojamies ar modernām operāciju zālēm un miljonus vērtām tehnoloģijām, kas būtiski atbalsta mūsdienu ķirurģiju. Tās ir nepieciešamas, un bez tām medicīna šodien nav iedomājama. Tomēr jāatceras, ka robots vai lāzers pats par sevi pacientu neārstē – to vada ārsta rokas un prāts
Vairogdziedzera funkcijas traucējumi ir otra biežākā endokrinopātija grūtniecēm un rada dažādus izaicinājumus šo slimību diagnostikā, jo liela daļa klīnisko simptomu var imitēt normāli noritošas grūtniecības radītās sūdzības. Vairogdziedzera hormoniem ir kritiska nozīme augļa augšanā un neirokognitīvajā attīstībā, tādēļ nepieciešama precīza mātes vairogdziedzera funkcijas testu interpretācija un slimības pārvaldība, kas var būtiski samazināt sarežģījumus gan mātei, gan auglim.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
