PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Nakts krampji kājās. It kā vienkārši, bet ne vienmēr

S. Pildava, D. Misiņa
Krampji kājās ir bieži nakts simptomi, kas var būt grūti pārvaldāmi, jo to etioloģija ir neskaidra, nav izvēlēta piemērota diagnostikas un ārstēšanas metode. Par nakts krampjiem kājās ziņo 50–60% pieaugušo un apmēram 7% bērnu.

Nedaudz biežāk krampjus novēro sievietēm, sastopamības biežums pieaug līdz ar vecumu. Nedaudz vairāk kā 20% pacientu krampji kājās ir arī dienas laikā. [1]. Krampji kājās ir sāpīgi un var radīt darba nespēju, krampju epizode ilgst vidēji 9 minūtes. Pēc akūtas epizodes stundas laikā var sekot vēl viena epizode un sāpes var saglabāties. Krampji kājās parasti ir naktīs un saistīti ar sekundāru bezmiegu. Lielākoties iesaistīti mugurējie ikru muskuļi, bet krampji var būt arī pēdās un augšstilbā. Krampji kājās var izpausties ar spazmām, velkošu sajūtu, sāpju lēkmēm, tetāniju, dedzināšanas sajūtu vai muskuļu krampjiem. Krampji var būt izometriski vai izraisīt ekstremitāšu kustības, piemēram, galēju plantāru pēdas saliekšanu.

Patofizioloģija un etioloģija

Precīzs kāju krampju mehānisms nav zināms, bet var būt vairāki miopātiski, neiroloģiski un metaboliski cēloņi. Lielākā daļa kājas krampju ir idiopātiski. Elektromiogrāfiski pētījumi liecina, ka kāju krampju izcelsme ir apakšējo neironu hiperaktivitāte, augstas frekvences, piespiedu nervu atbrīvošana. [4] Dažiem pētniekiem ir hipotēze, ka mūsu civilizētajam dzīvesveidam vairs nav nepieciešams tupus stāvoklis, kas stiepj kāju cīpslas un muskuļus. [5] Citi pētnieki pieņem, ka nakts guļus stāvoklī pēdu plantāra saliekšana un muskuļu šķiedras ir jau tik ļoti saīsinātas, ka nekavē nervu stimulāciju, kas izpaužas ar krampjiem. [6]

Pētījumos ar fiziskiem vingrinājumiem secināts, ka muskuļu nogurums ir primārais kāju krampju iemesls. Pētījumos ar izturības sporta veida sportistiem konstatēts, ka neierasti intensīvi treniņi saistāmi ar kāju krampjiem. [7; 8] Tomēr šīs saistības mehānisms vēl arvien ir neskaidrs.

Par iespējamu krampju cēloni uzskata arī nervu disfunkciju vai bojājumu, jo krampji ļoti bieži ir pacientiem ar neiroloģiskiem traucējumiem, piemēram, pacientiem ar parkinsonismu.

Min arī metaboliskus iemeslus, jo krampji kājās bieži ir pacientiem, kam veic hemodialīzi, kas ir saistīta ar hiperfosfatēmiju, bet ne ar hiper-/hipokalciēmiju. Savukārt pacientiem ar zemu paratiroīdā hormona līmeni, kuriem veic hemodialīzi, daudz retāk novēro krampjus kājās, nekā varētu paredzēt. [9]

Ne fiziskas slodzes izraisīti krampji, ne nakts krampji nav saistīti ar hipovolēmiju vai elektrolītu (kālija, nātrija un magnija) traucējumiem. [7; 8] Pētījumā ar pacientiem ar ne-alkohola aknu cirozi pierādīts, ka krampji kājās nav saistīti ar izmaiņām kreatinīna, kalcija, magnija, nātrija, kālija, cinka, glikozes, alanīna transamināzes, kopējā bilirubīna vai albumīna līmenī. [10]

Par muskuļu krampjiem kā blakusparādībām ziņo vairāk nekā simts medikamentu lietošanas gadījumos, bet tikai daži ir specifiski uz krampjiem kājās. Medikamentu izraisīti krampji kājās galvenokārt saistīti ar intravenozu dzelzs saharozes ievadīšanu, konjugētu estrogēnu, raloksifēna, naproksēna un teriparatīda lietošanu, tomēr kopējā sastopamība ir ļoti niecīga. [11]

Ar krampjiem kājās saistītas vairākas slimības (skat. 1. tabulu). Pētījumā par ambulatori ārstētiem senioriem, kas sūdzējās par krampjiem kājās, 75% bija perifēro asinsvadu slimība, 63% hipokaliēmija, 62% koronāro artēriju slimība. [2] Apmēram 60% aknu cirozes pacientu ziņo par krampjiem kājās, lielākoties tie ir gados veci pacienti ar slimību vēlīnā stadijā. [10] Krampji kājās saistīti arī ar neiroloģiskām slimībām, piemēram, parkinsonismu un perifēru neiropātiju. Arī lumbālā kanāla stenozi saista ar krampjiem kājās. [13] Krampju cēlonis var būt nervu bojājums, kas rodas vēža ārstēšanas dēļ. Nelielā pētījumā secināts, ka krampji kājās ir pat 82% vēža pacientu. [14] Arī hemodialīze saistīta ar krampjiem, savukārt hroniska nieru slimība ne. Tāpat ar krampjiem saistīta venoza mazspēja, bet pētījumos nav pierādīts, ka krampju cēlonis būtu audu hipoksija vai toksiski metabolisma produkti, un venozas mazspējas ārstēšana nemazina krampjus. [15] Grūtniecība jau vēsturiski tiek saistīta ar krampjiem kājās, tomēr ir grūti atšķirt, vai krampju cēlonis ir grūtniecība pati par sevi vai venoza mazspēja. [16]

Slimības/stāvokļi,  kas var veicināt krampjus kājās Slimības/stāvokļi,  kas var veicināt krampjus kājās
1. tabula
Slimības/stāvokļi, kas var veicināt krampjus kājās

Diagnostika

Pacienta slimību anamnēze ir atslēgas mehānisms, lai identificētu iespējamos kājas krampju iemeslus. Krampji naktī, redzami savilkti muskuļi, pēkšņas sāpes ir tipiskas izpausmes. Simptomu apraksts var palīdzēt atšķirt kājas krampjus no citām līdzīgām slimībām (skat. 2. tabulu).

Kājas krampju diferenciāldiagnostika Kājas krampju diferenciāldiagnostika
2. tabula
Kājas krampju diferenciāldiagnostika

Anamnēzē būtu jāiekļauj lietotie medikamenti un jau diagnosticētās slimības. Lai gan ļoti svarīgi noskaidrot saistību ar citām slimībām un stāvokļiem, tomēr trūkst datu, ka šo slimību ārstēšana mazinātu kājas krampju simptomus.

Fizikāla izmeklēšana reti noder kājas krampju gadījumā, jo parasti tie ir neparedzami un visbiežāk naktī. Izmeklēšanas laikā var atklāt iespējamos pamatcēloņus, piemēram, perifēro asinsvadu slimību. Izmeklēšanas sastāvdaļas ir kāju un pēdu apskate, pulsa palpācija un pieskāriena sajūtas, muskuļu spēka un dziļo cīpslu refleksu novērtēšana. Asinsspiediens jāmēra, lai novērtētu sirds un asinsvadu sistēmas riska faktorus. Neiroloģiskas slimības var izpausties kā trīce, gaitas traucējumi vai asimetrija.

Rutīnas asinsanalīzes nav nepieciešamas, jo krampji kājās nav saistīti ar elektrolītu izmaiņām, anēmiju, glikozes līmeni, vairogdziedzera funkciju vai nieru slimībām. [7] Dažiem pacientiem var veikt asinsanalīzes, lai atklātu pamatslimību, piemēram, var noteikt aknu enzīmus, ja ir ciroze, holesterīna līmeni, ja ir sirds un asinsvadu sistēmas slimības, B12 vitamīna līmeni, ja ir neiropātijas.

Nav nepieciešami arī citi diagnostiskie testi, piemēram, nervu izmeklējumi, ultrasonogrāfija un angiogrāfija, ja nu vienīgi citu slimību apstiprināšanai.

Ārstēšana

Šobrīd nav apstiprināta neviena droša un efektīva ārstēšanas metode. Pasīva stiepšana un dziļo audu masāža tiek ieteikta kā nekaitīga metode, ko var veikt paši pacienti. Ja krampju cēlonis ir muskuļu nogurums, var palīdzēt speciāli vingrinājumi un/vai fizikālā terapija. [19; 20]

Agrāk nakts krampju ārstēšanai ieteica hinīnu, bet kopš 2010. gada FDA iesaka hinīnu nelietot, jo tam novērota nevēlama mijiedarbība ar citiem medikamentiem, kas var rezultēties ar nopietnām blakusparādībām. [21]

Nelielos pētījumos pierādīti ieguvumi krampju mazināšanā no citiem medikamentiem. Tā kā trūkst lielu pētījumu par šo medikamentu efektivitāti krampju gadījumā, tos neiesaka lietot rutīnas ārstēšanā, tomēr daļai pacientu krampji var mazināties, lietojot karisoprodolu, diltiazēmu, gabapentīnu, orfenadrīnu, verapamilu un B12 vitamīna kompleksu. [22] Arī magnija lietošana var mazināt krampjus pieaugušiem pacientiem, ieguvumi no magnija lietošanas novērojami arī grūtniecēm. [25] Multivitamīni un nātrija papildu uzņemšana uzrādījuši krampjus mazinošas īpašības grūtniecēm, tomēr, tā kā nātrijs var paaugstināt asinsspiedienu, no tā iesaka izvairīties. [16] Nav pierādījumu par nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, kālija vai kalcija lietošanas efektivitāti krampju gadījumā.

Līdz šim nav pētījumu par to, kā pamatslimības ārstēšana ietekmē kāju krampju simptomus. Tomēr ģimenes ārstam ir svarīgi pacientam ar krampjiem kājās diagnosticēt un ārstēt pamatslimību, piemēram, vēnu mazspēju, perifēro asinsvadu slimību un perifēru neiropātiju. Kājas krampju diferenciāldiagnostika no nemierīgo kāju sindroma var izrādīties grūts uzdevums [17], tad var mēģināt dopamīnerģiskos medikamentus, kas varētu būt piemēroti pacientiem ar jauktiem simptomiem. Algoritmu nakts krampju novērtēšanai un ārstēšanai skat. attēlā.

Algoritms pacienta ar nakts krampjiem kājās novērtēšanai un ārstēšanai Algoritms pacienta ar nakts krampjiem kājās novērtēšanai un ārstēšanai
Attēls
Algoritms pacienta ar nakts krampjiem kājās novērtēšanai un ārstēšanai

Ģimenes ārsta komentārs

Dr. Dana Misiņa:

Dana MISIŅA Dana MISIŅA
Dana MISIŅA
"Visbiežāk idiopātiskie krampji kājās nakts laikā, kas nav saistīti ar kādu no pamatslimībām, ir grūtniecēm, cilvēkiem brieduma gados. Pieaugušiem pacientiem jāizslēdz toksiskā faktora — alkohola ietekme, kas var būt gan cēlonis kādai no pamatslimībām, gan arī dehidratācijas cēlonis. Kā pirmo palīdzību nakts krampju laikā iesaku strauju pēdas dorsofleksiju un apakšstilba muskuļu masāžu. Kā profilakse lieti noder stiepšanās vingrojumi, masāža apakšstilbu muskulatūrai pirms gulētiešanas vai, ja mājās ir velotrenažieris, —  vieglas intensitātes nodarbība pirms naktsmiera. Gulēšanas poza: ja guļ uz muguras — zem kājām var palikt spilvenu, ja uz vēdera — pārkārt pēdas pāri gultas malai."

Literatūra

  1. Abdulla AJ, Jones PW, Pearce VR. Leg cramps in the elderly: prevalence, drug and disease associations. Int J Clin Pract, 1999; 53(7): 494-496.
  2. Oboler SK, Prochazka AV, Meyer TJ. Leg symptoms in outpatient veterans. West J Med, 1991; 155(3): 256-259.
  3. Leung AK, Wong BE, et al. Nocturnal leg cramps in children: incidence and clinical characteristics. J Natl Med Assoc, 1999; 91(6): 329-332.
  4. Olney RK, Aminoff MJ. Weakness, myalgias, disorders of movement, and imbalance. // Harrison TR, Braunwald E, et al., eds. Harrison's Principles of Internal Medicine, 15th ed., New York, NY: McGraw-Hill; 2001: 120.
  5. Sontag SJ, Wanner JN. The cause of leg cramps and knee pains: an hypothesis and effective treatment. Med Hypotheses, 1988; 25(1): 35-41.
  6. Weiner IH, Weiner HL. Nocturnal leg muscle cramps. JAMA, 1980; 244(20): 2332-2333.
  7. Schwellnus MP, Nicol J, et al. Serum electrolyte concentrations and hydration status are not associated with exercise associated muscle cramping (EAMC) in distance runners. Br J Sports Med, 2004; 38(4): 488-492.
  8. Sulzer NU, Schwellnus MP, Noakes TD. Serum electrolytes in Ironman triathletes with exercise-associated muscle cramping. Med Sci Sports Exerc, 2005; 37(7): 1081-1085.
  9. Noordzij M, Boeschoten EW, et al.; NECOSAD Study Group. Disturbed mineral metabolism is associated with muscle and skin complaints in a prospective cohort of dialysis patients. Nephrol Dial Transplant, 2007; 22(10): 2944-2949.
  10. Baskol M, Ozbakir O, et al. The role of serum zinc and other factors on the prevalence of muscle cramps in non-alcoholic cirrhotic patients. J Clin Gastroenterol, 2004; 38(6): 524-529.
  11. Clinical pharmacology. Elsevier gold standard. www.clinicalpharmacology.com (password required). Accessed June 23, 2011.
  12. Garrison SR, Dormuth CR et al. Nocturnal leg cramps and prescription use that precedes them: a sequence symmetry analysis. Arch Intern Med, 2012; 172(2): 120-126.
  13. Matsumoto M, Watanabe K, et al. Nocturnal leg cramps: a common complaint in patients with lumbar spinal canal stenosis. Spine (Phila Pa 1976), 2009; 34(5): E189-E194.
  14. Steiner I, Siegal T. Muscle cramps in cancer patients. Cancer, 1989; 63(3): 574-577.
  15. Jansen PH, Lecluse RG, Verbeek AL. Past and current understanding of the pathophysiology of muscle cramps: why treatment of varicose veins does not relieve leg cramps. J Eur Acad Dermatol Venereol, 1999; 12(3): 222-229.
  16. Young G, Jewell D. Interventions for leg cramps in pregnancy Cochrane Database Syst Rev, 2011(2): CD000121.
  17. Hening WA, Allen RP, et al. The four diagnostic criteria for restless legs syndrome are unable to exclude confounding conditions ("mimics"). Sleep Med, 2009; 10(9): 976-981.
  18. Phillips PS, Haas RH, et al.; Scripps Mercy Clinical Research Center. Statin-associated myopathy with normal creatine kinase levels. Ann Intern Med, 2002; 137(7): 581-585.
  19. Coppin RJ, Wicke DM, Little PS. Managing nocturnal leg cramps-calf-stretching exercises and cessation of quinine treatment: a factorial randomised controlled trial. Br J Gen Pract, 2005; 55(512): 186-191.
  20. Daniell HW. Simple cure for nocturnal leg cramps. N Engl J Med, 1979; 301(4): 216.
  21. U.S. Food and Drug Administration. Qualaquin (quinine sulfate): new risk evaluation and mitigation strategy-risk of serious hematological reactions.www.fda.gov/Safety/MedWatch/SafetyInformation/SafetyAlertsforHumanMedicalProducts/ucm218424.htm. Accessed August 3, 2011.
  22. Katzberg HD, Khan AH, So YT. Assessment: symptomatic treatment for muscle cramps (an evidence-based review): report of the therapeutics and technology assessment subcommittee of the American Academy of Neurology. Neurology, 2010; 74(8): 691-696.
  23. Serrao M, Rossi P, et al. Gabapentin treatment for muscle cramps: an open-label trial. Clin Neuropharmacol, 2000; 23(1): 45-49.
  24. Guay DR. Are there alternatives to the use of quinine to treat nocturnal leg cramps? Consult Pharm, 2008; 23(2): 141-156.
  25. Roffe C, Sills S, et al. Randomised, crossover, placebo controlled trial of magnesium citrate in the treatment of chronic persistent leg cramps. Med Sci Monit, 2002; 8(5): CR326-330.
  26. Garrison SR, Birmingham CL, et al. The effect of magnesium infusion on rest cramps: randomized controlled trial. J Gerontol A Biol Sci Med Sci, 2011; 66(6): 661-666.
Raksts žurnālā