Alerģisks rinīts (AR) un astma ir starp pasaulē biežākajām hroniskajām iekšķīgajām slimībām: to izplatība dažādās valstīs svārstās 10—40 % robežās. [1] Tuvojoties pavasarim, interese par alerģiju un alerģiskām slimībām parasti palielinās. Tradīciju ievērosim, bet mazāk tradicionālā veidā. Kā astma un alerģija saistītas ar Covid–19 infekciju? Kā alerģija ietekmē iespēju saslimt ar Covid–19? Vai tradicionālā ārstēšana maina inficēšanās riskus?
Graudzāles, skābenes, čemurzieži, balanda, kurvjziežu dzimtas augi, sūreņu dzimtas augi, vībotne, zeltgalvīte, apinis, ambrozija... Nē, jūs nepavisam neesat nonākuši botānikas mācību stundā! Šie augi sagādā rūpes alerģiska rinīta pacientiem augustā.
Alerģisks rinīts (AR) ir viena no izplatītākajām, nepietiekami diagnosticētajām slimībām pasaulē. Bieži iesnu simptomus saista ar saaukstēšanās epizodēm, bet ne ar alerģiju. [1] Vairākumā gadījumu AR sākas bērnībā vai pusaudža gados un turpinās mūža garumā, bet var sākties jebkurā vecumā. Novērojumi pēdējos gados rāda, ka AR pacienti kļūst jaunāki.
Alerģisks rinīts (AR) ir biežākā neinfekcioza rinīta forma un saistīta ar IgE mediētu imūno reakciju uz alergēnu. AR izplatības rādītājs pieaugušajiem sasniedz 10—20 %.
Cilvēki ar alerģisku rinītu un astmu ir nedaudz vairāk pakļauti inficēšanās riskam ar Covid-19 un viņiem ir ievērojami augstāks smagas slimības norises risks, secināts Dienvidkorejā veiktā pētījumā.
Pēdējās desmitgadēs pieaugusi tādu atopisku slimību kā atopiskais dermatīts, alerģisks rinīts un astma attīstības biežums. Var apgalvot, ka šobrīd vidēji katram piektajam cilvēkam ir kāda alerģiska izpausme.
Drēgnie laikapstākļi ziemā bieži vien ir iemesls vīrusinfekcijai vieglākā vai smagākā formā. Lielākoties to gaita ir pašlimitējoša un nepieciešamības doties pie ārsta nemaz nav. Taču gadījumos, kad banālai saaukstēšanās epizodei pievienojas komplikācijas, liela daļa no tām ir otorinolaringologa lauciņš: strutains vidusauss iekaisums, tonsilīts, rinosinusīts.
Šķaudīšana, deguna kņudēšana un tecēšana, acu asarošana — šie biežākie alerģiska rinīta simptomi ievērojami var pasliktināt dzīves kvalitāti, ietekmēt darba, miega un citu svarīgu funkciju kvalitāti.
Ģimenes ārsta vai otorinolaringologa kabinetā bieži izskan sūdzības par apgrūtinātu elpošanu caur degunu. Tāpēc būtiski zināt, kādi var būt aizlikta deguna iemesli un kā tos pārvaldīt.
Alerģiskais rinīts (AR) ir alergēnu ierosināts deguna gļotādas iekaisums. AR izpaužas ar vienu vai vairākiem simptomiem — aizliktu degunu, izdalījumiem no deguna, niezi un šķaudīšanu. Pēdējos gados konstatēts straujš saslimstības pieaugums, kura iemesls ir arvien pieaugošais atmosfēras piesārņojums, globālā sasilšana, tehnoloģiskais progress.
Alerģisks rinīts (AR) ir alergēnu ierosināts deguna dobuma gļotādas iekaisums. AR izpaužas ar vienu vai vairākiem simptomiem: aizliktu degunu, izdalījumiem no deguna, niezi, šķaudīšanu. AR klīniskās izpausmes parasti labi pazīstamas gan ārstiem, gan pacientiem, taču ne vienmēr diagnostika ir viegla. Tāpēc šajā rakstā galvenokārt raksturota AR diagnostika un ārstēšana.
Jau līdz šim ir pierādīts, ka ilgstoša sēdēšana saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro notikumu risku un mirstību augsta ienākumu līmeņa valstīs, bet nav skaidrs, vai šis risks pieaug arī zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs. Lai šo noskaidrotu, tika veikts prospektīvs epidemioloģisks pētījums, kur salīdzināja kardiovaskulāro notikumu un mirstības riskus valstīs ar dažādu ienākumu līmeni.
Zināms, ka 5–alfa reduktāzes inhibitori (5–ARI), kas ir standarta medikamentozā terapija labdabīgas prostatas hiperplāzijas gadījumā ir saistīti ar samazinātu prostatas vēža sastopamības risku. Tomēr, tajā pašā laikā pastāv konfliktējoši rezultāti attiecībā uz mirstību no prostatas vēža pacientiem, kas lietojuši 5–ARI.
Cilvēkiem, kuri saņēma vismaz vienu gripas vakcīnu, bija par 40 % mazāka iespēja nekā viņu nevakcinētajiem vienaudžiem četru gadu laikā saslimt ar Alcheimera slimību, liecina jauns pētījums.
Līdz šim veikti nejaušināti pētījumi norāda, ka ir pavisam neliela atšķirība klīniskajā iznākumā, endovaskulāras trombektomijas laikā vai pirms tās lietojot alteplāzi intravenozi. Efektivitātes un drošuma rādītāji paliek neskaidri, īpaši maz analizēti ne tik biežu notikumu risks kā simptomātiska intrakraniāla asiņošana.
Pretēji iepriekš veiktu pētījumu rezultātiem COVID-19 pandēmijas radītais stress ir saistīts ar palielinātu galvassāpju slogu pusaudžiem.
