Adhezīva kapsulīta pārvaldības intervenču salīdzinājums
Šis bija sistemātisks pārskats un nejaušināti kontrolētu pētījumu tīkla metaanalīze no tādām datu bāzēm kā Medline, Cochrane Library, Embase, Web of Science un Scopus no to izveides brīža līdz 2025. gada 1. maijam, atkārtoti aktualizējot meklēšanu 2025. gada novembrī. Tika iekļauti tādi pētījumi, kuros piedalījās pieaugušie ar adhezīvo kapsulītu un kuros aktīva ārstēšanas metode tika salīdzināta ar citu terapeitisku intervenci, placebo vai standarta aprūpi. Galvenie vērtētie iznākumi: sāpju intensitāte, funkcionālās spējas, kustību amplitūda un nevēlamās blakusparādības.
Analīzē tika iekļauti 189 nejaušināti kontrolēti pētījumi, kuros kopumā piedalījās 12 988 pacienti un tika vērtētas 59 dažādas ārstēšanas metodes. Lielā daļā pētījumu konstatēts augsts sistemātiskas kļūdas risks (71 % pētījumu, kuros vērtēta sāpju intensitāte, 72 % pētījumu, kuros vērtētas funkcionālās spējas un 71 % pētījumu, kuros vērtēta kustību amplitūda).
Attiecībā uz funkcionālo spēju uzlabošanos, zemas ticamības pierādījumi liecina, ka ekstrakorporālā triecienviļņu terapija var uzlabot pleca funkcionālās spējas (vidējā atšķirība: -11,42 punkti skalā no 0 līdz 100; 95 % TI: no -16,68 līdz -6,15). Tomēr tiešo un netiešo salīdzinājumu rezultātu interpretāciju ierobežoja būtiska savstarpēja neatbilstība.
Attiecībā uz kustību amplitūdu īstermiņā vidējas ticamības pierādījumi liecina, ka manipulācijas vispārējā anestēzijā (manipulation under anaesthesia, MUA) kombinācijā ar intraartikulārām glikokortikoīdu injekcijām, visticamāk, uzlabo pleca fleksiju (MUA kombinācijā ar intraartikulārām glikokortikoīdu injekcijām: +33,29° (95 % TI: 11,19°-55,39°) un MUA kā patstāvīga ārstēšanas metode: +26,16° (95 % TI: 8,19°-44,13°).
Zemas ticamības pierādījumi liecina, ka ekstrakorporālā triecienviļņu terapija var uzlabot:
- Pleca fleksiju: +22,42° (95 % TI: 12,99°-31,84°).
- Pleca abdukciju: +18,62° (95 % TI: 8,09°-29,14°).
Tomēr abu šo salīdzinājumu rezultātu ticamību ierobežoja būtiska tiešo un netiešo pierādījumu neatbilstība.
Novērošanas periodu vidū zemas ticamības pierādījumi liecina par iespējamu funkcionālo spēju uzlabošanos pēc ekstrakorporālās triecienviļņu terapijas un pleca fleksijas uzlabošanos pēc pasīvās mobilizācijas. Savukārt pierādījumi par sāpju mazināšanos pēc ekstrakorporālās triecienviļņu terapijas bija ļoti zemas ticamības.
Lielākā daļa pārējo ārstēšanas metožu salīdzinošās efektivitātes novērtējumu balstījās uz zemas vai ļoti zemas ticamības pierādījumiem.
Dažādu ārstēšanas metožu salīdzinošais drošums joprojām ir ļoti neskaidrs, jo informācija par nevēlamiem notikumiem pētījumos tika sniegta nepilnīgi un nekonsekventi. Tas, ka pētījumos nav ziņots par nevēlamiem notikumiem, nav uzskatāms par pierādījumu tam, ka attiecīgā ārstēšanas metode nerada kaitējumu.
Autori secina, ka triecienviļņu terapijai ir salīdzinoši pārliecinošāki pierādījumi īstermiņa sāpju mazināšanā, savukārt manipulācijām anestēzijā pleca kustību amplitūdas, īpaši fleksijas, uzlabošanā. Tomēr šie rezultāti nepierāda nevienas metodes vispārēju pārākumu pār pārējām ārstēšanas iespējām.
Avots: Meng J, Liu P, Gomes N S, Kambhampati S B S, Zhao S S, Richter D L et al. Interventions for adhesive capsulitis: systematic review and network meta-analysis of randomised controlled trials BMJ 2026; 395 :e101057 doi:10.1136/bmj-2026-101057