Dzelzs deficīts ir biežākais anēmijas iemesls grūtniecības laikā. Progresējot grūtniecībai, vajadzība saņemt dzelzi pieaug, jo dzelzs nepieciešama gan mātes sarkano asins šūnu masas pieaugumam, gan placentas attīstībai, gan augļa attīstības atbalstam.
Dzelzs suplementāra lietošana grūtniecēm: ik dienu vai ik pārdienas?
AVOTS: Lam MC, Khandakar B, Heon I, et al. Daily versus Alternate-Day Iron Supplementation for Pregnant Women with Iron Deficiency Anemia: A Randomized Controlled Trial. Am J Perinatol, 2025 Apr; 42(6): 699-707. doi: 10.1055/a-2405-1381. PMID: 39209303.
Lai noskaidrotu, vai ir būtiska atšķirība starp dzelzs suplementāras lietošanas taktiku (katru dienu vai ik pārdienas), veikts pētījums ar mērķi izvērtēt visefektīvāko dzelzs suplementāras lietošanas taktiku, lai paceltu hemoglobīna līmeni grūtniecēm ar dzelzs deficīta anēmiju.
Materiāli un metodes
Pētījumā tika iekļautas 88 grūtnieces ar Hb līmeni < 11 g/dl un feritīna līmeni ≤ 25 µg/l gestācijas 12.—34. nedēļā. Pēc nejaušības principa grūtnieces attiecībā 1 : 1 tika iedalītas dzelzs preparāta lietošanai katru dienu (325 mg dzelzs sulfāta) vai divas tabletes (325 mg × 2) ik pārdienas.
Pētījuma primārais iznākums bija Hb izmaiņas pēc sešām nedēļām, sekundārais — izmaiņas feritīna, hepcidīna līmenī, blakusparādību profils, līdzestība. Pacientes aizpildīja anketu, kurā norādīja informāciju par blaknēm, bet līdzestība tika izvērtēta pēc atgādinošas lietotnes viedtālrunī.
Rezultāti un secinājumi
Grupā, kam dzelzs preparāts bija jālieto katru dienu, bija vairāk pirmreizēju grūtniecības gadījumu. Lielākajai daļai grūtnieču (98 %) pētījuma sākumā bija vieglas pakāpes anēmija (Hb: 9—10,9), vidējais gestācijas laiks 28,1 nedēļa (starpkvartiļu diapazons [IQR] 25,6—30,9), preparātu viņas lietoja vidēji 42 dienas (IQR 35—45). Pētījuma sestajā nedēļā vidējais Hb pieaugums bija 0,8 ± 0,9 g/dl grupā, kas dzelzs preparātu lietoja katru dienu, un vidēji 0,5 ± 1,0 g/dl, lietojot katru otro dienu (pielāgotā vidējo atšķirība -0,3 [95 % TI no -0,7 līdz 0,1], p = 0,15). Blakusparādību profils un līdzestība preparāta lietošanai abās grupās bija līdzīgs.
Pētījumā secināts, ka nav nozīmīgas atšķirības starp dzelzs preparātu lietošanu katru dienu vai ik pārdienas grūtniecēm ar dzelzs deficīta anēmiju, jo atšķirība Hb pieaugumā nav nozīmīga un blakusparādību profils ir līdzvērtīgs.
Komentē Dr. Vija Plūme
“Šis pētījums apstiprina klīniskajā praksē novēroto: nav būtiskas klīniskas atšķirības starp dzelzs lietošanas režīmu ik dienas vai ik pārdienas, īpaši vieglas anēmijas gadījumā vēlīnā grūtniecības trimestrī. No praktiskā viedokļa jāteic: ja pacientei ir blakusparādības vai slikta līdzestība, tad lietošana ik pārdienas var būt efektīvs kompromiss. Latvijā šī pieeja palīdz samazināt gremošanas traucējumus un uzlabo preparāta panesību.”
Dzelzs deficīta anēmija un smagas pakāpes mātes saslimstība: retrospektīvs kohortas pētījums
AVOTS: Nyarko SH, Greenberg LT, Saade GR, et al. Association between iron deficiency anemia and severe maternal morbidity: A retrospective cohort study. Ann Epidemiol, 2024 Dec; 100: 10-15. doi: 10.1016/j.annepidem.2024.10.006. PMID: 39442771; PMCID: PMC11625610.
Ar grūtniecību saistītu komplikāciju kopums, kuru dēļ novērojamas nozīmīgas īstermiņa un ilgtermiņa sekas sievietes veselībai, tiek definēts kā smagas pakāpes mātes saslimstība (severe maternal morbidity, SMM). Tas ir nopietns riska faktors mātes nāvei dzemdībās. ASV pieaug SMM incidence — aptuveni 60 000 dzemdībās gadā.
Tāpat novērots, ka pieaug anēmijas gadījumu skaits sievietēm. Dzelzs deficīta anēmija ir biežākais anēmijas veids grūtniecēm: dzelzs deficīta anēmija Ziemeļamerikā ir ~ 12 % grūtnieču.
Vairāki pētījumi anēmiju vai dzelzs deficīta anēmiju saistījuši ar dažādiem ar māti un bērnu saistītiem nevēlamiem iznākumiem: preeklampsiju, priekšlaicīgām dzemdībām, nepieciešamību asins pārliešanai. Šajā pētījumā veikta plaša datu analīze, lai novērtētu dzelzs deficīta anēmijas un SMM saistību dzemdību brīdī un gadu pēc dzemdībām.
Materiāli un metodes
Retrospektīvā kohortas pētījumā trīs ASV štatos (Mičiganā, Oregonā, Dienvidkarolīnā), izmantojot modificēto Poisona regresijas modeli, tika aprēķināts pielāgotais relatīvais risks (aRR) SMM (kopumā analizēti 15 mātes dzīvību apdraudoši stāvokļi, piemēram, sepse, DIK sindroms, īslaicīga traheostomija/ventilācija, respiratorā distresa sindroms), salīdzinot grūtnieces ar dzelzs deficīta anēmiju un bez tās. Citi anēmiju veidi no pētījuma tika izslēgti.
Rezultāti un secinājumi
No 2 459 106 grūtniecēm dzelzs deficīta anēmija bija 252 240 jeb 10,3 %. Sievietēm ar dzelzs deficīta anēmiju biežāk bija nepieciešama asins pārliešanas procedūra vai bija citas ar asins pārliešanu nesaistītas SMM (attiecīgi 329 un 122 uz 10 000 dzemdībām) salīdzinājumā ar tām, kam dzelzs deficīta anēmijas nebija (attiecīgi 33 un 36 uz 10 000 dzemdībām).
Augstāks risks asins pārliešanai (aRR 8,2; 95 % TI 7,9—8,5) un citām SMM (aRR 1,9; 95 % TI 1,8—2,0) bija pacientēm ar dzelzs deficīta anēmiju. Attiecināmais risks asins pārliešanai un citām SMM dzemdību laikā bija attiecīgi 29,5 (95 % TI 28,9—30,0) un 5,7 (95 % TI 1,2—1,3).
Gadu pēc dzemdībām relatīvais risks citām SMM, kas nav saistītas ar asins pārliešanu, sievietēm ar dzelzs deficīta anēmiju bija par 30 % augstāks nekā sievietēm bez dzelzs deficīta anēmijas (aRR 1,3; 95 % TI 1,2—1,3).
Pētījuma autori secina, ka dzelzs deficīta anēmija saistīta ar paaugstinātu risku SMM attīstībai. SMM biežumu var samazināt, ārstējot dzelzs deficīta anēmiju grūtniecēm.
Komentē Dr. Vija Plūme
“Šie dati ļoti labi ilustrē, cik svarīgi ir savlaicīgi atpazīt un ārstēt dzelzs deficītu, pirms tas progresē līdz anēmijai. Ievērojams asins zudums dzemdībās un agrīnā pēcdzemdību periodā, kas var izraisīt smagu anēmiju, Latvijā ir bieža situācija, ko, iespējams, varētu mazināt agrīna diagnostika un efektīvāka dzelzs terapija. Smagas pakāpes mātes saslimstība (SMM: severe maternal morbidity) ir grupa klīnisku stāvokļu, kas dzemdībās vai pēcdzemdību periodā nopietni apdraud mātes dzīvību, kad nepieciešama intensīva medicīniska iejaukšanās. Šis pētījums uzsver arī vajadzību pēc regulāra skrīninga un pacienšu izglītošanas jau prenatālās aprūpes sākumā.”
Ieguvumi un riski dzelzs suplementārai lietošanai neanēmiskām sievietēm grūtniecības laikā
AVOTS: Watt A, Eaton H, Eastwick-Jones K, et al. The benefits and harms of oral iron supplementation in non-anaemic pregnant women: a systematic review and meta-analysis. Fam Pract, 2025; 42(1): cmae079. doi: 10.1093/fampra/cmae079. PMID: 39834271; PMCID: PMC11747145.
Dzelzs deficīts grūtniecības laikā rada nozīmīgus riskus gan mātes, gan augļa veselībai. Dažādās starptautiskās vadlīnijās šobrīd lasāmas pretrunīgas rekomendācijas par antenatālu dzelzs suplementāru lietošanu sievietēm bez anēmijas. Pētījuma mērķis bija kvantificēt ieguvumus/riskus antenatālai dzelzs suplementārai lietošanai rutīnā neanēmiskām sievietēm.
Metodes
Datubāzēs Cochrane Library, Medline, Embase un klīnisko pētījumu reģistros tika meklēti nejaušināti kontrolēti pētījumi un novērojumu pētījumi, kuros perorāla dzelzs suplementāra lietošana salīdzināta ar placebo vai nekādu intervenci grūtniecēm bez anēmijas.
Rezultāti un diskusija
Tika identificēti 23 derīgi pētījumi par 4492 sievietēm bez anēmijas grūtniecības laikā. Suplementāras lietošanas grupās bija augstāks hemoglobīna līmenis (vidējā atšķirība 6,95 g/l, 95 % TI 4,81—9,09,
p < 0,001, vidēja ticamība, I2 = 91 %) un feritīna līmenis (vidējā atšķirība 12,22 ng/ml, 95 % TI 6,92—17,52, p < 0,001, vidēja ticamība, I2 = 87 %) un bija zemāks anēmijas risks (relatīvais risks 0,50, 95 % TI 0,34—0,75, p < 0,001, augsta ticamība, I2 = 42 %, NNT = 10).
Netika novērotas atšķirības augļa svarā dzimšanas brīdī, priekšlaicīgu dzemdību vai ķeizargrieziena biežumā. Šajos pētījumos ziņojumi par riskiem bija nepilnīgi un attiecīgi pietrūka pierādījumu, lai noteiktu saistību starp dzelzs suplementāru lietošanu un jebkādu negatīvu iznākumu.
Pētījuma autori secina, ka profilaktiska dzelzs suplementāra lietošana ticamāk saistīta ar nozīmīgu mātes anēmijas biežuma samazinājumu. Pētījumi jāturpina, lai izvērtētu intervences ietekmi uz sievietes dzīves kvalitāti un noteiktu, kuras apakšgrupas no šādas taktikas iegūst visvairāk.
Lai izvairītos no nevajadzīgām rekomendācijām starptautiskās vadlīnijās, jāveic nejaušināti kontrolēti pētījumi, kur kvantificēti riski gastrointestināliem traucējumiem un dzelzs pārslodzei, kas var attīstīties dzelzs suplementāras lietošanas laikā.
Komentē Dr. Vija Plūme
“Pētījums izgaismo ļoti praktisku jautājumu: vai dzelzs būtu jālieto arī tām grūtniecēm, kurām vēl nav anēmijas? Dati rāda — profilaktiska suplementāra lietošana būtiski samazina anēmijas risku, taču par citiem iespējamiem riskiem joprojām trūkst pietiekamu pierādījumu.
Latvijas praksē dzelzs bieži tiek nozīmēta arī neanēmiskām grūtniecēm, to pamatojot ar feritīna līmeņa izvērtējumu, un šāda pieeja kopumā veicina to, ka lielākā daļa sieviešu uz dzemdībām dodas ar labu asins ainu.”
Dzelzs deficīta pārvaldība: ar pierādījumiem pamatotas un ekspertu konsensus izstrādātas rekomendācijas
AVOTS: Benson Ashley E, et al. Management of iron deficiency in children, adults, and pregnant individuals: evidence-based and expert consensus recommendations. The Lancet Haematology, Volume 12, Issue 5, e376-e388.
Dzelzs deficīts ir visbiežākais mikroelementu deficīts pasaulē. Perorāli lietojama dzelzs bieži rekomendēta kā pirmā izvēle, bet nav konsensus par optimālu dzelzs preparāta izvēli, dozēšanas stratēģiju vai gadījumiem, kad tomēr būtu jāizvēlas intravenoza dzelzs ievade. Lai šos izaicinājumus pārvarētu, Dzelzs konsorcijs Oregonas Veselības un zinātnes universitātē (OHSU) organizēja starptautisku
paneļdiskusiju ar 26 hematoloģijas ekspertiem, ģimenes ārstiem, pediatriem, ginekologiem dzemdību speciālistiem, gastroenterologiem, onkologiem un pacientu pārstāvjiem.
Panelī tika atsijāti pieci būtiskākie jautājumi dzelzs deficīta pārvaldībā, veikta sistemātiska literatūras datu analīze, lai izstrādātu ar pierādījumiem un ekspertu viedokli pamatotas rekomendācijas. Eksperti izstrādāja septiņas pierādīti pamatotas rekomendācijas trīs demogrāfiskām grupām. Šeit detalizētāk par grūtniecības periodu.
Dzelzs deficīta pārvaldības rekomendācijas grūtniecības laikā
Intravenozi vai perorāli?
Rekomendācija: grūtniecēm ar dzelzs deficīta anēmiju otrajā trimestrī rekomendē intravenozu dzelzs ievadi gadījumos, kad tas iespējams un paciente šādu pieeju atbalsta. Trešajā trimestrī piedāvāt intravenozi ievadāmu dzelzi rekomendē nolūkā uzlabot ar māti saistītos iznākumus.
Rekomendācijas spēks: vājš. Konsensus: 100 % balsojušo atbalsta šo rekomendāciju.
Rekomendācijas pamatā zemas ticamības pierādījumi no viena sistemātiska pārskata (par 12 pētījumiem) un diviem nejaušināti kontrolētiem pētījumiem. Pētījumos novērots īstermiņa ieguvums attiecībā uz nogurumu, salīdzinot vienu devu i/v dzelzs dekstromaltozes ar dzelzs fumarātu katru dienu sešas nedēļas (zemas pakāpes pierādījumu līmenis) un mazāku risku asins pārliešanai grupai, kam i/v dzelzi ievadīja 15 nedēļas (OR 0,19, 95 % TI 0,05—0,78, I2 = 0 %).
Vājo rekomendācijas spēku dzelzs intravenozai ievadei šajā populācijā pamato ļoti zemas ticamības pierādījumi par potenciālajiem ieguvumiem, kas nedaudz pārsniedz riskus. Rekomendācijas spēku ietekmē arī tādi faktori kā izmaksas, ierobežota pieejamība.
Neonatālam iznākumam: neskaidras rekomendācijas
Rekomendācija: grūtniecēm ar dzelzs deficīta anēmiju nenodrošinām rekomendācijas, kurš dzelzs ievades veids (perorāls vai intravenozs) jālieto neonatālam ieguvumam.
Rekomendācijas spēks: nepietiekams pierādījumu līmenis. Konsensus: 100 % no 23 balsojušajiem.
Ar ļoti zemas ticamības pierādījumiem, ko pamato viens sistemātisks pārskats un divi nejaušināti kontrolēti pētījumi, secināts, ka nav atrastas atšķirības efektā starp perorālu vai intravenozu dzelzs formu neonatālā hemoglobīna un feritīna koncentrācijā, ārstējot mātes dzelzs deficītu.
Ekspertu nespēja rekomendēt kādu dzelzs formu pār citu neonatāla labuma gadījumā saistīta ar nespēju definēt galveno ieguvumu. Tomēr ekspertu panelī tika izteikta piekrišana tam, ka adekvātas neonatālas dzelzs rezerves pasargā no potenciāla dzelzs deficīta.
Papildu rekomendācijas
- Grūtniecēm ar anēmiju rekomendēts laboratorisks apstiprinājums dzelzs deficītam kā iemeslam. Konsensus: 100 %.
- Sievietēm, kas plāno grūtniecību, un grūtniecēm ar apstiprinātu dzelzs deficītu bez anēmijas vai ar anēmiju tiek atbalstīta dzelzs deficīta ārstēšana, lai novērstu stāvokļa izraisītas potenciālas blakusparādības (nogurums, bezspēks, depresija, mātes un augļa iznākumi). Konsensus: 100 %.
- Grūtniecēm ar apstiprinātu dzelzs deficītu ar vai bez anēmijas ārstēšanai tiek atbalstīts dzelzs preparāts perorālā formā. Konsensus: 100 %.
- Grūtniecēm, kam dzelzs deficīta anēmijas ārstēšanai dzelzi ievada i/v, hemoglobīna līmeni iesaka izvērtēt apmēram četras nedēļas pēc šādas medikācijas sākšanas. Konsensus: 96 %.
- Grūtniecēm ar dzelzs deficīta anēmiju, kuras dzelzi lieto per os, panesību un Hb līmeni rekomendē izvērtēt četras nedēļas pēc šādas medikācijas sākšanas. Ja atbildreakcija nepietiekama, otrajā vai trešajā trimestrī rekomendē i/v dzelzs preparātu. Konsensus: 96 %.
Komentē Dr. Vija Plūme
“Šīs rekomendācijas ir solis ceļā uz vienotu, pierādīti pamatotu praksi, tomēr zems pierādījumu līmenis vairākās sadaļās apliecina, ka lēmumi joprojām jāpamato arī ar klīnisko loģiku un pieejamajiem resursiem. Latvijā primārā izvēle ir dzelzs perorāla lietošana atbilstošās devās, tāpēc intravenoza ievade grūtniecēm nereti tiek atlikta līdz vēlai stadijai. Šīs vadlīnijas mudina pārskatīt šo pieeju, īpaši gadījumos, kad nav efekta, lai gan perorālo dzelzi grūtniece lieto pareizi: pirms ēšanas, izvairoties no faktoriem, kas traucē uzsūkšanos (kafija, tēja, piena produkti).”
