Sāpes kaklā un faringīts primārajā aprūpē gan pieaugušo, gan bērnu vidū nav retums, īpaši rudenī un ziemā. Klīniski novērojams iekaisums rīklē, aizdegunē un/vai kakla mandelēs, taču diferencēt starp virālu vai bakteriālu (retāk — sēnīšu) ierosinātāju mēdz būt izaicinoši. Pieaugošās antimikrobiālās rezistences rādītāju dēļ ir īpaši svarīgi noteikt, vai pacientam tiešām nepieciešama antibakteriāla terapija vai tomēr jāizmanto simptomātiska pieeja.
Vai C vitamīns var saīsināt slimošanas periodu?
Izpētīts, ka saaukstēšanās laikā notiek imūnsistēmas mijiedarbība ar C vitamīna metabolismu, un vīrusinfekcijas laikā var sagaidīt, ka C vitamīna līmenis īslaicīgi nokrītas gan leikocītos, gan arī plazmā un urīnā. Tāpēc tiek pieņemts, ka C vitamīna uzņemšana slimošanas laikā var ietekmēt saaukstēšanās patoģenēzi.
Cochrane pārskatā konstatēts, ka regulāra C vitamīna uzņemšana ≥ 0,2 g dienā saaukstēšanās ilgumu samazina par 9,4 %.
Neskatoties uz stingrajiem pierādījumiem par C vitamīna pozitīvajiem fizioloģiskajiem efektiem, joprojām pastāv pieņēmums, ka no C vitamīna it kā nav ieguvuma.
Šajā pārskatā aprēķināts C vitamīna efekts uz saaukstēšanās smaguma pakāpi un slimošanas ilgumu. Salīdzinājumā ar placebo C vitamīns būtiski (par 15—26 %) samazināja saaukstēšanās smaguma pakāpi — īpaši labvēlīgs efekts novērots smagāku slimības simptomu gadījumā. [7]
Recidivējošs tonsilīts bērniem — D vitamīna deficīta gadījumā biežāk?
D vitamīna deficīta saistība ar dažādām recidivējošām elpceļu infekcijām ir daudz pētīta. Mazāk skatīts jautājums par D vitamīna lomu recidivējošu tonsilītu kontekstā. 2020. gadā publicēts sistemātisks pārskats, norādot uz potenciālu un nozīmīgu saistību.
Konstatēts, ka, salīdzinot ar veselu kontroles grupu, D vitamīna līmeņa kritums pacientiem ar recidivējošiem tonsilītiem ir statistiski nozīmīgs (vidējā atšķirība -10,71; 95 % TI -19,12 līdz -2,31; p = 0,01). Iespēja konstatēt D vitamīna deficītu bija nozīmīgi augstāka pacientiem, kas dzīves laikā piedzīvojuši vairākas tonsilīta epizodes, salīdzinājumā ar tiem, kam nav šādas anamnēzes (iespēju attiecība 4,37; 95 % TI 2,78—6,88; p < 0,001). [8]
A grupas β hemolītiskā streptokoka infekcija bērnam — kāda ir taktika?
Akūts faringīts ir bieži sastopams bērnu vidū, un pasaulē katru gadu tiek konstatēti 288,6 miljoni streptokoka faringīta gadījumi bērniem. Aprēķināts, ka 2020. gadā, ārstējot sāpes kaklā, bērni vecumā no 5 līdz 14 gadiem saņēmuši 8,6 miljonus antibiotiku kursu.
A grupas β hemolītiskā streptokoka faringotonsilīta gadījumā pierādīts, ka antibakteriāla terapija saistīta ar akūtu simptomu samazinājumu 3. slimības dienā (RR 0,58; 95 % TI 0,48—0,71; NNT = 6). Konstatēts, ka antibakteriāla terapija tādos gadījumos kā akūts vidusauss iekaisums vai peritonsilārs abscess arī samazina komplikāciju attīstību.
Tomēr der atcerēties, ka ne visu akūtu faringītu gadījumā nepieciešama terapija ar antibiotikām. [2]
Sāp kakls, vai vienmēr vajag antibiotikas?
Sāpes kaklā ir biežs iemesls ārsta apmeklējumam un arī antibiotiku izrakstīšanai ambulatorajā praksē. Tomēr — vai antibiotikas būtu jāordinē katrā sāpoša kakla gadījumā vai tomēr vajadzētu būt apdomīgākiem? Cochrane datu bāzē publicēts sistemātisks pārskats par šo tēmu.
Pārskatā iekļautas 29 publikācijas par 15 337 kakla sāpju gadījumiem. Jābilst, ka liela daļa šo pētījumu ir ļoti veci — pat 1950. gadā publicēti, kad bija sagaidāmas daudz nozīmīgākas komplikācijas nekā mūsdienās, kā arī pētījumu metodoloģijas nosacījumi bija citi.
Attiecībā uz simptomiem: sāpes kaklā un galvassāpes samazinājās trešajā slimības dienā, lietojot antibiotikas. Tajā pašā laikā 82 % pētījuma dalībnieku simptomi izzuda nedēļas laikā, arī nelietojot antibakteriālo terapiju.
Salīdzinājumā ar placebo vai neārstēšanu antibiotikas nozīmīgi nesamazināja paaugstinātu ķermeņa temperatūru trešajā slimības dienā (RR 0,75, 95 % TI 0,53—1,07; 8 pētījumi, 1443 dalībnieki, augstas ticamības pierādījumi), bet samazināja galvassāpes (RR 0,49, 95 % TI 0,34—0,70; 4 pētījumi, 1020 dalībnieki, augstas ticamības pierādījumi).
Autori secina, ka antibiotikas, iespējams, paātrina kakla sāpju samazināšanās procesu un galvassāpju attīstības iespējamību, bet, tā kā efekts ir salīdzinoši neliels, klīnicistam vajadzētu ņemt vērā pieaugošos antimikrobiālās rezistences riskus un tomēr būtu jāizvērtē, vai antibiotikas tiešām nepieciešamas un vai pastāv bakteriāls ierosinātājs. [1]
Kā pieņemt lēmumu pēc klīnisko simptomu ainas?
Lai atšķirtu bakteriālu, virālu vai sēnīšu infekciju pacientam ar kakla sāpēm, jāsaskaras ar izaicinājumiem, jo simptomātika parasti ir ļoti līdzīga. Tādus simptomus kā sāpes kaklā, odinofāgija, paaugstināta ķermeņa temperatūra visbiežāk novēro lielākajā daļā gadījumu. Simptomi sasniedz pīķi 3.—5. slimības dienā un parasti atrisinās ap desmito dienu.
Dažas fizikālās atradnes var palīdzēt noteikt diagnozi. Tonsilāra hipertrofija, eritēma, tūska mugurējā rīkles daļā var ticamāk liecināt par virālas izcelsmes infekciju. Par EBV der aizdomāties pacientiem ar augšlūpas tūsku, splenomegāliju, mugurējo kakla limfmezglu palielināšanos un polimorfiem izsitumiem. Bakteriāli patogēni varētu izraisīt priekšējo kakla limfadenopātiju, skarlatīnai līdzīgus izsitumus, tonsilārus eksudātus un aukslēju petehijas.
Tomēr pacientiem var būt kāda no šīm pazīmēm un tikpat labi var nebūt nevienas no augstāk minētajām. Tāpēc praksē bieži izmantojami arī prognostiskie rīki, lai izvairītos no nevajadzīgas antibakteriālās terapijas lietošanas. Viena no plašāk izmantotajām metodēm ir modificēta Centora skala, kur izmanto tādus kritērijus kā neesošs klepus (1 punkts), jutīgi, tūskaini priekšējie kakla limfmezgli (1 punkts), tonsilārs eksudāts (1 punkts), pireksija (1 punkts) un atbilstošs vecums (5—14 gadi 1 punkts, 15—44 gadi 0 punkti, 45+ gadi — 1 punkts). Rezultāts 2 punkti un mazāk norāda uz zemu streptokoku infekcijas risku, un turpmākā testēšana vai antibiotiku lietošana nav nepieciešama. [5]
Kāda ir fitoterapijas nozīme kakla sāpju ārstēšanā?
Lielākā daļa, 70—95 %, akūta tonsilīta epizodes ir virālas izcelsmes, tāpēc antibiotiku terapija lielākajā daļā klīnisko situāciju nav indicēta. Šajos gadījumos, lai atvieglotu simptomus, parasti tiek ordinēts paracetamols vai ibuprofēns.
Lai noskaidrotu, vai fitopreparāts BNO 1030 ir efektīvs nebakteriāla akūta tonsilīta gadījumā, veikts nejaušināts, atvērta tipa daudzcentru pētījums par 238 ambulatoriem pacientiem 6—18 gadu vecumā. Bērni un jaunieši papildu standarta simptomātiskajai terapijai saņēma BNO 1030, salīdzinot kakla sāpju dinamiku miera stāvoklī un norijot, rīkles kairinājuma izmaiņas un vispārīgo stāvokli. Tika novērots, ka, lietojot BNO 1030, vispārējais veselības stāvoklis uzlabojās no otrās slimības dienas, antipirētiķu atcelšana tika novērota no ceturtās slimības dienas, norādot uz drošu un efektīvu līdzekli akūta tonsilīta pārvaldībā bērniem un jauniešiem vecumā no 6—18 gadiem. [3]
Rekurenta tonsilīta gadījumā ehinācija pierādījusi sevi kā papildu efektīvu līdzekli atkārtotas infekcijas novēršanai. Tika izpētīts, ka bērniem, kuri profilaktiski saņēma azitromicīnu (10 mg/kg/dienā) sešas secīgas dienas katru mēnesi sešus mēnešus ilgi, pievienojot komerciāli pieejamu ehinācijas suspensiju, tonsilīta atkārtošanās novērota retāk, nekā lietojot azitromicīnu monoterapijā. [4]
Vai pēc operācijas bieži sastopamas sāpes kaklā?
Sāpes kaklā pēc operācijas ir bieži sastopamas sūdzības, incidences rādītājiem sasniedzot pat 62 %. Kaut arī anesteziologi šo uzskata par niecīgu un pašlimitējošu komplikāciju, pēcoperācijas periodā tas ir viens no biežākajiem pacienta diskomforta iemesliem.
Sistemātiskā pārskatā konstatēts, ka kopējā incidence pēcoperācijas kakla sāpēm stundu pēc operācijas ir 32,4 % pacientiem ar veiktu traheālu intubāciju un 29,4 % pacientiem ar supraglosālu elpceļu ierīci. Pēc 24 h kopējā incidence saglabājas 16,4 % trahejas intubācijas gadījumā un 9,9 % supraglosālas elpceļu ierīces gadījumā.
Izpētītas dažādas intervences, kas varētu mazināt sāpju attīstību — manžetes spiediena uzturēšana ≤ 50 cmH2O supraglosālām elpceļu ierīcēm un ≤ 30 cmH2O trahejas intubācijas caurulītēm. Vēl secināts, ka lokāli ketamīns, i/v vai lokāli steroīdi un/vai NSPL var līdzēt sāpju mazināšanā pacientiem ar veiktu trahejas intubāciju. [6]
