Pieaugušie bieži nav informēti, ka uz viņiem attiecas vakcinācija, un domā, ka tas ir pakalpojums tikai maziem bērniem. Seniori mēdz teikt, ka viņu veselības stāvoklis vairs nav tāds, lai vakcinētos. Ir jūtama arī dezinformācijas ietekme — katrai vakcīnai sava. Šī raksta ietvaros ieskatāmies vakcinācijas aktualitātē pieaugušajiem un veicinām paši savu modrību, lai palielinātu aptveres rādītājus.
Globālie izaicinājumi pieaugušo vakcinācijā mūsdienās
Vakcinācija pieaugušajiem ir jautājums, kura potenciāls nav pilnībā izmantots. Daudzās valstīs, t. sk. Latvijā, akcents vēsturiski likts uz bērnu vakcināciju. Mūsu izglītībā un arī praktiskajā darbā vakcinācija sākotnēji asociēta ar bērniem — jaundzimušajiem, pirmsskolas vecuma bērniem.
Protams, laika gaitā šie uzskati būtiski mainījušies. Ir nākuši jauni dati un pētījumi par to, ka pieaugušo vakcinācija ir ārkārtīgi būtiska sabiedrības veselības daļa. Tā ir iespēja un pakalpojums visa mūža garumā, kas vērsts uz infekciju samazināšanu, kolektīvu un individuālu aizsardzību, taču tam netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Te nav runa tikai par ģimenes ārstiem, bet par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem kopumā — saruna par vakcināciju parasti neizvirzās kā prioritāte. Uzlabojoties komunikācijai un sadarbībai primārajā un sekundārajā aprūpē, redzams, ka pamazām vakcinācija tiek rekomendēta un ieteikta arī izrakstos no sekundārās aprūpes speciālistiem, un tas ir būtisks atbalsts arī ģimenes ārstu ikdienas darbā.
Pēdējos gados iezīmējas jauna tendence — vilcināšanās vakcinēties. Kaut ko padalīt, kaut ko vakcinēt vēlāk, nogaidīt, nepārslogot imūnsistēmu... Un tad vakcinācijas process nevajadzīgi ievelkas.
Šobrīd labā ziņa ir noteiktu vakcīnu saņemšanas laika pagarinājums līdz 25 gadu vecumam, ja vakcinācija kādu iemeslu dēļ nav veikta bērnībā. Un tā ir fantastiska iespēja šiem cilvēkiem. Protams, šo pacientu skaits varbūt nav liels, bet, runājot par kolektīvās aizsardzības aspektu, katrs vakcinētais indivīds ir ārkārtīgi būtisks un ar izšķirošu nozīmi dažādās situācijās. Bieži vien vecāku ietekmē bērni netiek vakcinēti, bet tad šie bērni izaug un nonāk situācijā, kad vakcinācija tomēr ir nepieciešama vai paša viedoklis atšķiras no vecāku domām. Jāakcentē tās valsts nodrošinātās iespējas, kas ir pilnīgi bez maksas.
Vakcinācijas aptveres rādītāji Latvijā. Vai varam labāk?
Ja paskatāmies uz vakcinācijas aptveri bērniem un pieaugušajiem, tas ir rādītājs par sabiedrības briedumu un zināšanām, indikators veselības aprūpes sistēmas kvalitātei un labklājībai.
Latvijā revakcinācijas aptvere pret difteriju un stingumkrampjiem pieaugušajiem ir gaužām zema, svārstās ap 50—52 %. Tas nozīmē, ka katrs otrais pieaugušais Latvijā nav revakcinēts pret šīm infekcijas slimībām. Šī ir valsts apmaksāta vakcinācija, un vakcīnas ir viegli pieejamas. Te svarīga sabiedrības izglītošana kampaņu veidā, kā arī ģimenes ārstu praksēm jāceļ modrība šajā jautājumā, iesaistot procesā māsas, ārstu palīgus.
Grūtnieču vakcinācijā pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu vidēji ik gadu tiek sasniegts stabili zems rādītājs jeb 25—30 %.
Aptvere varētu būt krietni lielāka. Informācijas trūkums ir gan sabiedrības pusē, gan vēsturiskajā pieejā, ka grūtniecēm neko nevajadzētu vakcinēt; tāpat veikts nepietiekams izglītojoši skaidrojošais darbs no ginekologu un vecmāšu puses, kā arī no ģimenes ārstiem.
Par aptveri pret gripu — par šo korekti spriest Latvijas apstākļos ir grūti. Jo pieejamo vakcīnu skaits nav pietiekams, lai varētu runāt par aptveri. Pagājušā gadā ģimenes ārsti Latvijā vakcinēja 16 % iedzīvotājus no 60 gadu vecuma. Un šis skaitlis būtiski nemainās ilgtermiņā. Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācijā 2025. gada decembrī tika veikta aptauja biedru vidū, lai noskaidrotu izaicinājumus, ar ko saskaras kolēģi gripas vakcinācijas procesā. Vairāk nekā 90 % ģimenes ārstu (ĢĀ) atzīst, ka ir skaidra sistēma, kā vakcīnas pasūtīt. Tomēr 33 % atzīmē, ka saņēmuši mazāk vakcīnu, nekā provizoriski bija pieteikuši. Vairāk nekā 50 % atzīmē, ka būtu izmantojuši vairāk vakcīnu, ja tās būtu bijušas pieejamas. Pasūtījuma apmērs parasti ir 20—100 vakcīnu devas uz vienu praksi. Nākamajai sezonai vakcinācijas iestādes pasūtījušas 185 000 vakcīnas, bet Slimību profilakses un kontroles centrs ir saņēmis Nacionālā veselības dienesta lūgumu iepirkumam 2026./2027. gada sezonai saskaņot 148 336 devas, kas sadalītas sekojoši:
vakcīnas pret gripu (valentes stiprums 60 µg) — 74 716 devas;
vakcīnas pret gripu (valentes stiprums 15 µg) — 70 900 devas;
intranazāli lietojamās vakcīnas pret gripu — 2 720 devas.
Salīdzinājumam — šosezon primārajai aprūpei tika atvēlētas aptuveni 130 000 devas.
Jāpiemin arī cilvēka papilomas vīruss (CPV). Vakcinācija joprojām saskaras ar sabiedrības stigmatizējošo attieksmi. Novērojams, ka visas tēmas, kas ir saistītas ar reproduktīvo, seksuālo tēmu, sabiedrībā ir sensitīvas. 2025. gadā 12 gadu vecumā pirmo devu saņēma 50,1 % meiteņu un 42,8 % zēnu. Maz. Mērķis Eiropas uzstādījumos bija tuvāk 90 %. Te ir daudz, ko darīt — gan izglītot sabiedrību, gan veicināt veselības aprūpes personāla modrības noturību. Interesanti, bet viszemākās aptveres CPV vakcīnai ir tieši Rīgā — 30,5 %. Vidzemē 57 %, Zemgalē 52 %... Tas neparāda to, ka ĢĀ Rīgā strādā sliktāk nekā laukos, bet gan liecina, ka lielpilsētā aktuālāka ir dezinformācija, alternatīvi viedokļi.
Tabula
Paplašinātas iespējas saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV infekciju
ĢĀ priecē, ka CPV vakcīnu iespējams izmantot ilgāk nekā līdz 18 gadiem. Gribētos teikt, ka atsaucība ir gana laba, bet jebkurā gadījumā ir jāuzrunā un jāizskaidro. Jauniešu zināšanas par CPV 20—25 gadu vecumā ir diezgan virspusējas, viņi īsti nesaprot, par ko ir runa un kādēļ viņiem ir vajadzīga aizsardzība. Tas ir prakses komandas darbs un individuālāka pieeja. Runājot par paaugstinātām riska grupām (tabula), kam šobrīd ir pieejama valsts apmaksāta vakcīna, — tur gan ir vērojama atsaucība. Ja sievietēm ir izmaiņas citoloģijā, pozitīvas CPV analīzes, ir satraukums, jautājumi, seko arī rīcība. Jāpriecājas, ka birokrātiskie šķēršļi laika gaitā ir mazinājušies, un ir brīvākas iespējas vakcinēt katru, kam tas ir nepieciešams.
Saruna ar grūto pacientu jeb vakcīnskeptiķi
Arī ar grūtajiem pacientiem ir jākomunicē un jāizrunā neskaidrības. Pēc literatūras datiem aprēķināts, ka vispārējā sabiedrībā vakcinācijai piekrīt 70 % iedzīvotāju. Mēs piedāvājam, izrunājam pamatlietas, un pacients saprot un piekrīt runātajam. Tātad, paraugoties uz tādām vakcīnām kā gripa, CPV, difterija, būtu jārunā par 70 % aptveri. Un šādu skaitli sasniedz Lielbritānijā, Vācijā un citās lielvalstīs, kur tam paredzēti lielāki resursi.
Ir aptuveni 5 % tādu pacientu, kas savos uzskatos ir ļoti radikāli, kategoriski pret vakcināciju, un organisma funkcionēšanās uztvere nav balstīta bioķīmiskos un bioloģiskos procesos, bet vairāk ēteriskos un filozofiskos skatījumos. Dažos gadījumos tas ir diezgan bezcerīgi, un rezultātu panākt mēdz būt ļoti grūti.
Un tad paliek 20—30 % pacientu, kam ir jautājumi. Ar šo grupu būtu aktīvi jāstrādā. Jautājumi par vakcināciju ir normāla parādība.
Ja mēs paši nestrādātu veselības aprūpē un vairāk vadītos pēc informācijas sociālajos tīklos un sabiedrībā, mums arī būtu bažas un neskaidrības. Galvenais ir noskaidrot atteikuma iemeslus. Liela daļa vakcināciju tomēr izvēlas, ja uz neskaidrībām tiek atbildēts.
Ja runājam par ĢĀ praksi, tad izšķirošs ir komandas darbs. To realizē ārstu palīgi, iesaistās medicīnas māsas, un tad līdz ĢĀ nonāk tikai sarežģītākās sarunas. Nav brīnumteikuma, ar ko pārliecinoši panākt rezultātu, bet svarīgi ir pacientam pateikt, ka jūs iesakāt vakcinēties, iesakāt konkrētu vakcīnu konkrētam pacientam. Tas izklausās tik vienkārši, bet tas darbojas. Ja pacients gadu desmitiem nāk pie viena un tā paša ģimenes ārsta, tad izveidojusies gadiem krāta uzticība, un ĢĀ viedoklis ir būtisks. Ja tomēr viņš nepiekrīt un viedoklis ir citādāks, ar laiku arī šie pacienti ieklausās un saprot. Līdzīgi kā var panākt rezultātu hronisku slimību medikamentu lietošanā — piedāvāt, skaidrot, sasniegt rezultātu. Bet ĢĀ darbs nav vienpersonisks pakalpojums. Te palīgā jānāk arī ar sabiedrības izglītošanas kampaņām.
Kādas ir vakcinācijas indikācijas?
Vakcinācija pret pneimokoku
Pneimokoku vakcīna ir fantastiska profilakses iespēja, kas mūsu valstī nav pietiekami izmantota. Ja paskatāmies uz citām, t. sk. kaimiņu valstīm, vakcinācija pret pneimokoku ir valsts apmaksāta arī pieaugušajiem. ASV Slimību profilakses un kontroles centra (CDC) rekomendācijās vakcinācija tiek rekomendēta jau no 50 gadiem.
Izpētīts, ka katrs ieguldītais eiro profilakses aspektā atgriežas atpakaļ 20 reižu; pneimokoku vakcinācijas gadījumā pat vairāk nekā trīsdesmitkārtīgi. Efekts ir ļoti nozīmīgs ne tikai invazīvu pneimokoku infekciju gadījumos (pneimonija ar sepsi, meningīts), bet vispār pret pneimoniju un pneimokoku ierosinātu elpceļu infekciju pieaugušā populācijā. Parasti šīs slimības nopietni skar iedzīvotājus vecumā virs 65 gadiem. Tiek uzskatīts, ka katrs trešais inficēšanās gadījums ar pneimokoku invazīvu formu ir letāls. Ārstiem dažreiz zūd modrība attiecībā uz pneimokoku infekcijām, jo ambulatorajā praksē mikrobioloģiski parasti neizmeklē, tomēr tiek pieņemts, ka pneimokoku atrod aptuveni 20—25 % no pneimonijām pieaugušajiem, bet procentuālā daļa varētu būt vēl augstāka.
Ļoti svarīgi vakcinēt pacientus ar hroniskām slimībām un imūnsupresiju. Imūnsupresētus pacientus vispār ikdienas praksē redzam ārkārtīgi daudz. Tie ir pacienti ar reimatoloģiskām slimībām, lielākā daļa onkoloģisko pacientu, pacienti ar hematoonkoloģiskām slimībām, pacienti ar liesas darbības traucējumiem, pacienti ar HIV, pēc transplantācijas... Indikāciju loks ir ārkārtīgi plašs.
Pieejamās vakcīnas arī šobrīd ir dažādas. Ir 13-valentā, 20 un 21-valentā vakcīna. Katrai savi ieguvumi. Uzsvērts, ka 21-valentā vakcīna ir īpaši aktuāla senioriem un pacientiem gados, un tagad tā ir reģistrēta arī lietošanai bērniem. Novēršot infekcijas avotu, tiek novērsta arī kardiovaskulārā mirstība šajā pacientu grupā.
Pneimokoku vakcīnas gadījumā lielākoties ir skaidras gan indikācijas, gan vakcinējamo loks un ir izpratne par efektu, bet lielākais traucēklis un šķērslis ir finansiālais aspekts. Šobrīd ģimenes ārstu asociācijas aicina meklēt risinājumu kompensācijas nosacījumiem attiecībā uz šo vakcīnu arī valstiskā līmenī.
Vakcinācija pret Herpes zoster
Vakcinācija nav lēta. Laukos šīs vakcīnas pieprasījums ir zems tieši cenas dēļ. Atkal jāsaka, ka nevis nesaprotam un nenovērtējam, bet atduramies pret finansiāliem šķēršļiem. Latvijā nav likta prioritāte uz profilaksi, un nevar šos būtiskos jautājumus uzlikt uz seniora vai hroniskas slimības pacienta pleciem, kuriem jau tā ir ierobežotas darba spējas un iespējas samaksāt.
Mērķa grupas šai vakcīnai sasaucas ar pneimokoku vakcīnu. Varam runāt par pacientiem 65+ (principā jau no 50+) un pacientiem ar hroniskām slimībām, onkoloģiskām slimībām, imūnsupresiju. Galvenais mērķis — pasargāt cilvēkus no saslimšanas ar jostas rozi un tās izraisītajām komplikācijām.
Vakcinācija pret ērču encefalītu
Latvijā pieejamas divas vakcīnas — TicoVac un Encepur . Uzskatu, ka TicoVac un Encepur ir līdzvērtīgas efektivitātes ziņā, kaut arī tiek izmantoti dažādi celmi, no kā tiek iegūta šī vakcīna. Izvēle tiek atstāta personāla un pacienta ziņā, bieži vien vadoties pēc cenas un pieejamības. Ideālā variantā vakcinācijas kursam turpina lietot vienu vakcīnu, bet vajadzības gadījumā to var aizvietot.
Būtiski atgādināt, ka ir pieejami jaunie dati par antivielu noturību, un revakcinācija jāveic ik 10 gadus neatkarīgi no pacienta vecuma. Tātad vispirms veic pamatvakcināciju, pirmā revakcinācija pēc 3 gadiem, un tad ik pēc 10 gadiem. Anotācijās var būt minēts kas cits, bet vakcinācijas procesu nosaka attiecīgās valsts/reģiona imunizācijas padomes rekomendācijas un ieteikumi. Šobrīd ir pietiekami pētījumu, lai rekomendētu revakcināciju ik pēc 10 gadiem. Tas arī padara šo vakcināciju pieejamāku pacientam. Ir bijušas sarunas ar Veselības ministriju, ka būtu jāpāriet uz valsts apmaksātu vakcīnu vismaz bērniem līdz 18 gadu vecumam.
Liela daļa šo vakcināciju pagaidām veic par maksu. Iegādājoties vakcīnu bērnam līdz 2 gadu vecumam, valsts caur M sarakstu kompensē 50 % no tās cenas. Atbilstoši endēmiskajam reģionam bērniem atsevišķās teritorijās Latvijā vakcīnas apmaksā valsts.
Būtiski atgādināt, ka, ja vakcinācija iekavējas, to nesāk no jauna. Ja veikta pamatvakcinācija, tā jāturpina no tā punkta, kur vakcinācija apstājusies. Nav jānosaka antivielas — šāda prakse nekur citur pasaulē netiek piekopta.
Vakcinācijas plāns — praktiskie aspekti
Ikdienā saskaroties ar vakcinācijas procesu, der ņemt vērā dažas lietas, kas palīdzēs izvairīties no kādiem pārpratumiem.
Pirmkārt, jāatšķir dzīvās vakcīnas un nedzīvajām . Tieši pēc šī kritērija iespējams organizēt savu vakcinācijas pakalpojumu. Dzīvās vakcīnas, ar ko strādā ĢĀ, ir masalas, masaliņas, cūciņas (MMR) un vējbakas. Vēl bērniem ir nazālā gripas vakcīna un rotavīrusu vakcīna per os , kas arī ir dzīvās, bet attiecībā uz šo nazālo vakcīnu nekādi būtiski ierobežojumi nepastāv, izņemot kontrindikācijas nopietnas imūnsupresijas gadījumā. 4 nedēļu intervāls jāievēro tikai starp dzīvajam vakcīnām. Nedzīvās vakcīnas var veikt kaut katru dienu vai pēc nedēļas, nav nepieciešams kāds gaidīšanas laiks.
Ja jākombinē dzīvā vakcīna ar nedzīvo — to var darīt. Un, ja bijusi nedzīvā vakcīna, kaut nākamajā dienā var veikt dzīvo vakcīnu un otrādi. Intervāls ir būtisks tikai starp dzīvajām vakcīnām. Tiek uzskatīts, ka dzīvās vakcīnas var būt nedaudz imūnsupresīvas. Un, ja nākamo vakcinē agrīni, tad atbildes reakcija var nebūt pietiekama.
Tāpat tiek uzskatīts, ka vakcīnu ievade vienlaicīgi var būt efektu pastiprinoša. Piemēram, gripas un pneimokoku vakcīnas vienlaicīga ievade var pozitīvi mijiedarboties un uzlabot atbildes reakciju.
Vakcīnu skaits dienā ir neierobežots, var veikt vairākas dienā. Var apvienot CPV ar gripu vai kādu citu vakcīnu. Vizīte un apmeklējums jāizmanto lietderīgi.
Par kontrindikācijām — mēs arī nedaudz ikdienā pārspīlējam, domājot par iesnām, nelielu klepu, vieglu saaukstēšanos. Un paši veidojam uzskatu, ka, saņemot vakcīnu, jābūt ideālā veselības stāvoklī. Ja būs vajadzība iedzert paracetamolu iesnu dēļ, tad tas neietekmēs vakcīnu atbildreakciju. Bet, protams, zināms līdzsvars jāatrod. Ja pacients nejūt, ka tajā dienā būtu gatavs, tad ir jānodrošina vakcīnas saņemšana maksimāli ātri, kad pacients jūtas labāk.
Par grūtniecēm — šobrīd nostāja ir algoritmos balstīta. Nedzīvās vakcīnas grūtniecēm un ar krūti barojošām māmiņām ir lietošanā drošas. Gripas, Covid–19, ērču encefalīta vakcīnas šajā populācijā ir izmantojamas bez būtiskiem satraukumiem un ierobežojumiem. Bet dzīvās vakcinācijas gan šajā posmā nevajag veikt.
Ņemot vērā, ka jautājumu par šo ir daudz, bet pieredzes un uzskati ir dažādi, svarīgi prakses komandas ietvaros vienoties, kā tiks strādāts — ko drīkst un ko nedrīkst. Jāapdomā, kā pārvaldīt paredzamās blakusparādības pēc vakcinācijas. Vienota ĢĀ prakses komandas pieeja uzlabo uzticēšanos vakcinācijai kā tādai.
Digitalizācija
Viens no scenārijiem, kā uzlabot vakcinācijas aptveri, ir ērta digitalizācija.
Pamazām tiek iets šajā virzienā, bet joprojām šeit, Latvijā, tas ir pietiekami liels izaicinājums. Manipulāciju kodi, ievadīšana, informācijas nodošana SPKC. Būtu nepieciešams no šiem datiem izveidot pacientu vakcinācijas plānu, paredzēt vakcīnu nepieciešamību nākamajiem mēnešiem (tas joprojām notiek manuāli). Tāpat nav atrisināts pacientu apziņošanas darbs, lai tas būtu ērts ārstam un pacientam, — lai to dara tehnoloģijas, tur nav nepieciešams ārsta un viņa komandas darbs.
Protams, arī tarifi. Vakcinācija ir pakalpojums, kas balstīts entuziasmā vien. Darba samaksa no valsts puses ir diezgan niecīga. Mums ir domstarpības ar NVD par manipulācijas “Pacienta apskate pirms vakcinācijas” lietojumu ikdienas praksē. NVD ieskatā tas notiek tikai tad, ja pacients atnāk vienīgi uz vakcinācijas pakalpojumu. Bet, ja pacients atnāk ar hipertensijas jautājumu un mēs vizītē vēl paralēli piedāvājam vakcināciju, tad atliek tikai manipulācija “Vakcinācijas ievade” par 1,25 EUR... Bet dokumentācija, ievade, skaidrojošais darbs tāpat saglabājas abos gadījumos identisks. Bez apskates vakcināciju nevar veikt. Ir jābūt adekvāti apmaksātam pakalpojumam, kas ir un būs profilakses stūrakmens.
