Viena no veselības politikas veidotāju iniciatīvām ir izstrādāt plānu nākamajiem diviem gadiem, kā cīnīties ar aptaukošanās epidēmiju Latvijā. Pasaules Veselības organizācijas dati rāda: liekais svars un aptaukošanās Eiropas reģionā ir 60 % pieaugušo un gandrīz 30 % bērnu. Latvija izskatās slikti — mums ir 59,4 % pieaugušo un 20,8 % bērnu ar lieko svaru un aptaukošanos.
Kādas tad ir ieceres? Sasniegt noteiktus rādītājus: palielināt bērnu īpatsvaru (līdz 22 %), kuri brīvajā laikā ir vismaz 60 minūtes fiziski aktīvi katru dienu, un pieaugušo īpatsvaru (līdz 27 %), kuri brīvajā laikā vismaz divas trīs reizes nedēļā veiks vismaz 30 minūtes ilgus fiziskus vingrojumus līdz vieglam elpas trūkumam vai svīšanai.
Kamēr veselības politikas veidotāji kaldina plānus, dažas pārdomas, kā sasniegt šos rezultātus. Pirmajā brīdī šķietami absurda, bet provokatīva ideja izskanēja raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” operācijā “Bīstamie kilogrami”: tika veikts eksperiments, apzvanot sociālos dienestus un vaicājot — ja kaimiņš redz, ka bērnu ar lieko svaru vecāki ēdina ar hotdogiem un saldumiem, vai ir tiesības ziņot sociālajam dienestam? Vecāku atbildība ir rūpēties par bērnu veselību! Sociālo dienestu darbinieku atbildes vedina domāt, ka šī problēma risināma ārsta kabinetā. Te nonākam pie jautājuma: kāda ir ārsta ietekme uz pacientu, kuram jāveido jauni ieradumi? Atbildība ir dalīta: vislielākā pašam, ģimenei, bet netieši arī likumdevējiem, skolotājiem, ārstiem un citiem viedokļa līderiem.
Kādā pētījumā analizēti 159 audioieraksti, kuros britu ģimenes ārsti deva padomus pacientiem svara zaudēšanā. Galveno padomu varētu raksturot īsi: “Ēdiet mazāk, dariet vairāk.” Tikai 33 konsultācijās tika paskaidrots, ko varētu darīt. Secinājums: konsultācijās pietrūkst personalizēta padoma, ārstiem tam nav laika, turklāt daļa raizējas, ka sarunas par svaru var pacientu aizvainot.
Cits pētījums liecina, ka ārsti, kuru svars ir normāls, rekomendācijas par veselīgu dzīvesveidu sniedz biežāk nekā kolēģi ar liekā svara problēmām. Turklāt pacienti ir vairāk līdzestīgi un seko ieteiktajām rekomendācijām, ja ārsts pats tās ievēro. Citējot jauno ģimenes ārstu Gunti Balodi sarunā Doctus janvāra numurā: “Ārsts nav boss, bet līderis, kurš rāda ar savu piemēru.”
Tīkla analīzē par 32 nejaušināti kontrolētiem pētījumiem ar 11 399 rozācijas pacientiem secināts, ka lokāli lietojams ivermektīns un iekapsulēts benzoilperoksīds iekaisīgās izmaiņas ādā mazina veiksmīgāk kā metronidazols, lietojot 8-16 nedēļas ilgi. Šis bija efektivitāti un panesību salīdzinošs pētījums vidēji smagas un smagas gaitas rozācijas gadījumā.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Radioloģijas centra Invazīvās radioloģijas nodaļas invazīvo radiologu komanda sadarbībā ar Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas un Anestezioloģijas klīnikas mediķiem pirmo reizi slimnīcā veiksmīgi ārstējusi 13 gadus vecu pusaudzi ar osteoīdo osteomu - labdabīgu kaula audzēju, kas lokalizējies augšstilba kaula kakliņā.
Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās pirmajās 24 stundās pēc insulta sākuma bija statistiski nozīmīgi saistīta ar lielāku sliktu funkcionālo iznākumu iespējamību pēc 3 mēnešiem pacientiem gan ar išēmisku, gan hemorāģisku insultu.
Atopiskais dermatīts (AD) visā pasaulē atpazīts kā viena no biežāk sastopamām hroniskām iekaisīgām ādas slimībām. Visaptverošu epidemioloģisko datu pieejamība palīdz veicināt AD atpazīšanu, mazināt slimības slogu un izstrādāt papildu intervences AD pārvaldībā. Analizējot datus no Pasaules Slimību sloga pētījumu datu bāzes (Global Burden of Disease Study database 2021), iegūti nozīmīgi dati par AD tendencēm laika gaitā.
Dažādi faktori ietekmē ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (HRQL) cilvēkiem ar pārtikas alerģiju, un vissliktākie rādītāji konstatēti sievietēm. Īpaši negatīvi dzīves kvalitāti ietekmēja situācijas, kad sievietēm bija vairākas pārtikas alerģijas – šai grupai bija viszemākā pārtikas alerģijas HRQL (FA HRQL).
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.
Lasiet Dr. Līgas Mekšas ceļvedi migrēnas profilakses izvēlei. Dakteres atbildes sniedz iedrošinājumu un padomu virpārējās prakses ārstiem, terapeitiem un ģimenes ārstiem uzsākt profilaktisku migrēnas terapiju ar nespecifiskiem profilaktiskiem migrēnas profilakses līdzekļiem, īpaši situācijās, kad migrēnas lēkmes ir 4 un vairāk dienas mēnesī.
Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās pirmajās 24 stundās pēc insulta sākuma bija statistiski nozīmīgi saistīta ar lielāku sliktu funkcionālo iznākumu iespējamību pēc 3 mēnešiem pacientiem gan ar išēmisku, gan hemorāģisku insultu.
Survodutīda III fāzes pētījumā tika novērota viscerālo tauku samazināšanās par 34 % un aknu tauku samazināšanās par 63 %, vienlaikus iepriekš definētajā analīzē uzrādot mazāku liesās ķermeņa masas zudumu, veicinot vielmaiņas veselības uzlabošanos cilvēkiem ar aptaukošanos.
Tīkla analīzē par 32 nejaušināti kontrolētiem pētījumiem ar 11 399 rozācijas pacientiem secināts, ka lokāli lietojams ivermektīns un iekapsulēts benzoilperoksīds iekaisīgās izmaiņas ādā mazina veiksmīgāk kā metronidazols, lietojot 8-16 nedēļas ilgi. Šis bija efektivitāti un panesību salīdzinošs pētījums vidēji smagas un smagas gaitas rozācijas gadījumā.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Radioloģijas centra Invazīvās radioloģijas nodaļas invazīvo radiologu komanda sadarbībā ar Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas un Anestezioloģijas klīnikas mediķiem pirmo reizi slimnīcā veiksmīgi ārstējusi 13 gadus vecu pusaudzi ar osteoīdo osteomu - labdabīgu kaula audzēju, kas lokalizējies augšstilba kaula kakliņā.
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
Dažādi faktori ietekmē ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (HRQL) cilvēkiem ar pārtikas alerģiju, un vissliktākie rādītāji konstatēti sievietēm. Īpaši negatīvi dzīves kvalitāti ietekmēja situācijas, kad sievietēm bija vairākas pārtikas alerģijas – šai grupai bija viszemākā pārtikas alerģijas HRQL (FA HRQL).
Atopiskais dermatīts (AD) visā pasaulē atpazīts kā viena no biežāk sastopamām hroniskām iekaisīgām ādas slimībām. Visaptverošu epidemioloģisko datu pieejamība palīdz veicināt AD atpazīšanu, mazināt slimības slogu un izstrādāt papildu intervences AD pārvaldībā. Analizējot datus no Pasaules Slimību sloga pētījumu datu bāzes (Global Burden of Disease Study database 2021), iegūti nozīmīgi dati par AD tendencēm laika gaitā.
Jaunā pētījumā pierādīts, ka migrēna ar auru ir saistīta ar lielāku išēmiska insulta risku pusmūža un vecākiem pieaugušajiem. Risks bija īpaši augsts vīriešiem, kas jaunāki par 72 gadiem, neatkarīgi no auras esamības, savukārt migrēna bez auras ar insulta risku nebija saistīta.
Smagas pakāpes kašķa infekcija klīniskajā praksē ir reti sastopama. Tā raksturojas ar profūzu un difūzu klasiskā un Norvēģu kašķa manifestāciju, kā dēļ veidojas hiperkeratotiski un psoriāzei līdzīgi ādas bojājumi, kuros mājvietu atradusi Sarcoptes scabiei hominis ērcīte. Ārstēšanā tiek rekomendēts ivermektīns per os standarta devā un lokāli antiparazitāri līdzekļi. Tomēr līdz šim iztrūkuši nejaušināti klīniski pētījumi, lai izvērtētu izārstēšanās iespējamību.
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.