Starmešu gaismā — nepilngadīgo vakcinācija
Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?
- Medicīnas tiesību eksperts Ronalds Rožkalns norāda: obligāta vakcinācija pret vairākām slimībām jau tagad ir noteikta likumā. Par to nav jādiskutē, bet jāpanāk, ka ievērojam likumus. Turklāt instrumenti, kā rīkoties, ja vecāki obligātajai vakcinācijai nepiekrīt, mums ir. Tiesībsargs Juris Jansons skaidro, ka gadījumos, kad ārsts uzskata, ka vakcinācija ir bērna interesēs, ārstam ar motivētu iesniegumu jāvēršas bāriņtiesā, kura var dot piekrišanu vecāku vietā. Vai līdz šim bieži esam tā rīkojušies? Reti — tā izskanēja publiski paustajās atziņās pēc Veselības ministrijas un Imunizācijas valsts padomes sasauktās sēdes.
- Gaisā pasviests ierosinājums: ģimenes ārsti varētu ziņot SPKC par vakcīnu skeptiķiem, lai ar viņiem var strādāt individuāli. Pie ģimenes ārstu noslogojuma vēl iedalīt uzdevumu sabiedriskā kārtā cīnīties ar vakcīnskeptiķiem?...
- Bet kāda tad ir pasaules prakse? Piemēram, Polijā vecākiem par bērna nevakcinēšanu var uzlikt naudas sodu līdz teju desmit tūkstošiem zlotu, parasti gan tas ir rājiens vai sods dažu simtu zlotu apmērā. Francijā var atteikties bērnu uzņemt bērnudārzā vai sākumskolā vai vecākus par nolaidību pret bērna veselību sodīt līdz 30 tūkstošiem eiro vai pat ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem. Savukārt Itālijā naudas sods var būt 100—500 eiro.
- Dati no aptaujas (P. Pisaniak, 2021), kurā anketētas māmiņas no deviņām Eiropas valstīm (Polijas, Vācijas, Slovākijas, Francijas, Norvēģijas, Serbijas, Rumānijas, Grieķijas, Itālijas), liecina, ka iedzīvotāju vakcinācijas rādītājus pozitīvi ietekmē ne tik daudz ierobežojumu un sodu pastiprināšana, cik izpratnes paplašināšana ar izglītojošām programmām, kas parāda iespējamās komplikācijas pēc infekcijas slimībām.
- Britu uzvedības pētnieks Robert West uzsver, ka cilvēku uzvedības maiņā nav ātru, vienkāršu atbilžu un risinājumu. Kaut mums tos ļoti gribētos. Paradumi izveidojas atkārtošanas ceļā — atkārtošanas ceļā vienā un tajā pašā kontekstā.