Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Onkoloģijas vajadzības: precīzi dati, medikamenti, profilakse

D. Ričika
Onkoloģijas vajadzības: precīzi dati, medikamenti, profilakse
Pexels.com
Visa šā gada garumā notiek darbs pie Onkoplāna 2025.—2027. gadam. Domnīcas, ekspertu tikšanās, prioritāšu noteikšana... Vajadzību daudz — kādas ir galvenās?

 

  • Precīzi dati. Šī ir viena no lietām, ko visi gaida no jaunā Onkoplāna. Ja nav datu, tad nevar izsekojami un caurskatāmi redzēt, kas funkcionē labi, kur finansējums pazūd un netiek izmantots efektīvi, nevar pateikt, cik pacientu izārstējas vai cik ilgi dzīvo/mirst pēc konkrēta ārstēšanas veida. Izplūst vājās vietas. Vēža kartē dati lēnām tiek ievadīti, bet digitalizācijā lēkājam kā pa purva ciņiem — pa projektiem, ar pārrāvumiem.
  • Medikamenti. Finansējums zālēm onkoloģijā no vairāk nekā 57 milj. eiro 2022. gadā pieaudzis līdz vairāk nekā 74 milj. eiro 2024. gadā. Arvien nepietiekami. Dati rāda: katra jauna medikamenta ieviešana rezultējas kopējās mirstības samazināšanā par 3,1 %. Pēdējos gados mirstība no vēža Latvijā samazinājusies par 3 %, kamēr vidēji Eiropas Savienībā šis rādītājs ir 8 %. Veselības ministrs nācis klajā ar ierosinā­jumu individuālās kompensācijas palielināt uz pusi — līdz 30 tūkstošiem eiro — un veidot onkoloģijas fondu (vēl nav skaidrs, kur fonds ņems finansējumu).
  • Profilakse. Vēža ārstēšanā pats svarīgākais ir laiks. Efektīvs skrīnings nozīmē, ka pacients no aizdomu brīža līdz diagnozei tiek maksimāli ātri. Bez gaidīšanas. Efektīvs skrīnings nozīmē arī veselības pratību. (Cik sen jau runājam par veselības mācību skolās?) Efektīvs skrīnings ietver arī sistēmu, kur viegli uzzināt skrīninga rezultātus, sistēmu, kas ikvienam atgādina par veicamajiem izmeklējumiem.
  • Onkoplāna apspriešana notiek laikā, kad tūdaļ sāksies sarunas par valsts budžetu 2025. gadam. Politikas lēmēji skaidri devuši saprast, ka nākamajā gadā būs tikai viena prioritāte — drošība. Nozarēm jāpārskata neefektīvās programmas, neizlietotais finansējums. Te viens piemērs onkoloģijas jomā. Onkoplānā tiek virzīta ideja par mērķa grupu paplašināšanu vakcinācijai pret CPV. Nauda ne tik liela, lai to paveiktu, — 3,5 miljoni eiro. Pašlaik naudu, kas piešķirta vakcinācijai pret CPV, izmanto daļēji, aptvere jauniešiem ir 50—60 %. Varbūt neizmantotais finansējums jāizmanto citām mērķa grupām?
Saistītie raksti

Apņemšanās, stratēģijas, sirds

Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.

D. Ričika

Kas notiek ar paliatīvo aprūpi Latvijā?

Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.

D. Ričika

Starmešu gaismā — nepilngadīgo vakcinācija

Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?

D. Ričika

Z paaudze medicīnā

Aiz muguras izlaidumu laiks — medicīnas saimē sāk ienākt paaudze, ko dēvē par Z paaudzi jeb digitālajiem bērniem (dzimuši 1997.—2010. gadā). Ko par viņiem saka neseni pētījumi?

D. Ričika

Pasaules Iekaisīgu zarnu slimību dienā pacientu biedrība uzrunās politiķus un sabiedrību

19. maijā – Pasaules Iekaisīgu zarnu slimību dienā – Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrība atzīmēs nevis vienu dienu, bet īstenos nedēļu garu kampaņu ar lozungu “Runā atklāti! Runā par IZS!”, aptverot gan priekšlikumus politikas veidotājiem, gan informatīvas aktivitātes, gan gleznu izstādi Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

Doctus
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Bērns bieži slimo — imūndeficīts vai normas variants?

Visticamāk, ik ģimenes ārsta praksē varam iedomāties kādu savu pacientu, kas šķietami slimo biežāk vai smagāk nekā pārējie. Nereti šie pacienti pamanās saslimt arī laikā, kad vīrusinfekcijas kā galveno iemeslu vizītei pie ārsta vairs negaidām. Kuros gadījumos varam uzskatīt, ka bērns slimo “normāli bieži”, bet kad vērts aizdomāties par papildu izvērtēšanu?

S. Paudere–Logina

Grēmas, atvilnis, dispeptiskas sūdzības. Taktika ģimenes ārsta praksē

Gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir viena no biežākajām gremošanas trakta augšējās daļas slimībām — tiek lēsts, ka ik desmitais pieaugušais no Eiropas valstu un Ziemeļamerikas iedzīvotājiem vismaz reizi nedēļā jūt GERS simptomus. Daudzveidīgo izpausmju dēļ funkcionāla dispepsija (FD) joprojām bieži paliek nepietiekami diagnosticēta. Tā var būtiski ietekmēt cilvēka darbspējas, vispārējo pašsajūtu un kopumā pasliktināt dzīves kvalitāti.

D. Puriņa, E. Matuzala

Dr. MĀRCIS GEDIŅŠ: Domāt vairākus soļus uz priekšu

MĀRCIS GEDIŅŠ, asinsvadu ķirurgs, flebologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centra virsārsts, Latvijas Flebologu biedrības prezidents, darbu veic ar sportisku azartu un atzīst, ka savu nebūt ne vieglo ķirurga profesiju tāpat kā sportu patiesi izbauda. Arī viņa sportiskie hobiji ir tādi, kas trenē garīgo un fizisko izturību, un tad arī garās operācijas vairs nešķiet tik garas.

G. Jansone

Hipertensijas ārstēšanas uzsākšanas laikam ir nozīme

Pacienti ar neārstētu vai nekontrolētu hipertensiju, kuri uzsāka antihipertensīvo monoterapiju pirmajā mēnesī pēc diagnozes noteikšanas, biežāk sasniedza asinsspiediena (AS) kontroli pēc 6 mēnešiem nekā tie, kuri uzsāka ārstēšanu vēlāk. Lai arī šī AS kontrole saglabājās 30 mēnešus, vairāk nekā 30 % pacientu pēc trim gadiem hipertensija joprojām nebija kontrolēta.

Doctus

Saules apdegums. Ko tas nozīmē īstermiņā un ilgtermiņā?

Saules stari ir vitāla Zemes dzīvo organismu dzīvības procesu sastāvdaļa. Tās iedarbība uz cilvēka ādu iedalāma subklīniskās izpausmēs (tās ādā notiek katru reizi, izejot saulē, t.sk. D vitamīna sintēze), īstermiņa darbībā, akūtā (saules apdegums), vidēja termiņa (deskvamācija, saules iedegums, hiperkeratoze) un ilgtermiņa, hroniskā iedarbībā ar deģeneratīvām sekām (fotonovecošanās, fotoimūnsupresija, fotokarcinoģenēze).

R. Karls, A. Matuzala, K. Nevidovska

Funkcionāls hipogonādisms. Simptomi un ārstēšana

Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.

R. Mihailovskis, I. Vīksna, J. Ērenpreiss

Gabapentinoīdi un paškaitējuma risks

Gabapentinoīdi (t.sk. gabapentīns un pregabalīns) sākotnēji radīti kā antikonvulsanti, taču ņemot vērā to inhibējošās īpašības attiecībā uz CNS, tos izmanto gan epilepsijas ārstēšanā, gan neiropātiskām sāpēm, ģeneralizētai trauksmei, kā arī dažādām off label indikācijām. 2008.gadā FDA, balstoties uz tā laika ziņojumiem norādījusi uz paaugstinātu suicīda risku pacientiem, kas lieto antikonvulsantus. Nesen veiktie novērojumu pētījumi gan uzrāda konfliktējošus rezultātus starp gabapentinoīdu saistību ar paškaitējuma idejām vai mēģinājumiem.

Doctus

Pasaules Iekaisīgu zarnu slimību dienā pacientu biedrība uzrunās politiķus un sabiedrību

19. maijā – Pasaules Iekaisīgu zarnu slimību dienā – Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrība atzīmēs nevis vienu dienu, bet īstenos nedēļu garu kampaņu ar lozungu “Runā atklāti! Runā par IZS!”, aptverot gan priekšlikumus politikas veidotājiem, gan informatīvas aktivitātes, gan gleznu izstādi Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U