Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Kas notiek ar paliatīvo aprūpi Latvijā?

D. Ričika
Kas notiek ar paliatīvo aprūpi Latvijā?
Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.

 

  • Cik pacientu saņem paliatīvo aprūpi un cik daudziem tā vajadzīga? 2022. gadā to saņēma 12 tūkstoši pacientu, vajadzība ir 21 tūkstotim. Turklāt aprūpi saņem konkrētu diagnožu pacienti, nevis visi, kam to nosaka veselības stāvoklis, piemēram, nav iekļautas tādas diagnozes kā cukura diabēts vai hroniskas elpceļu slimības.
  • Cik ārstu? 15 sertificēti paliatīvās aprūpes speciālisti, no kuriem desmit ir darbspējas vecumā, bet tikai viens kā pamatdarbu norādījis darbu paliatīvās aprūpes specialitātē. Tālākizglītībā izskoloto ārstu skaits 2019.—2023. gadā = 477. Pat ja pieņem, ka tie visi ir bijuši ģimenes ārsti, tā ir vien desmitā daļa ģimenes ārstu.
  • Kas notiek ar ambulatoro paliatīvo aprūpi? Veselības aprūpi mājās (medikamentu ievade, enterālā barošana caur zondi, urīna ilgkatetra un stomas aprūpe) saņēmuši ne vairāk kā 3 % pacientu. Paliatīvo aprūpi sniedza 72 % ģimenes ārstu prakšu, izmeklējumi un medicīniskās manipulācijas veiktas tikai 53 % ģimenes ārstu prakšu. Augsts hospitalizēto pacientu īpatsvars — 50 %, lielākā daļa augstākā līmeņa klīniskajās universitāšu slimnīcās.
  • Kā ar vadlīnijām? Vadlīniju nav. Ir klīniskie algoritmi, pacienta ceļi un kvalitātes indikatori, tomēr iestādes tos var piemērot pēc saviem ieskatiem. Stacionārā nav diennakts ārsta uzraudzības un daudzveidīgas multidisciplināras komandas atbalsta. Nav noteikts, kādam ārstniecības personālam jābūt paliatīvās aprūpes kabinetā un kādi pakalpojumi jāsniedz.
  • Kāds ir finansējums? 2020.—2022. gadā ambulatoro paliatīvās aprūpes pakalpojumu apmaksai gadā vidēji izlietots 1,1 milj. €, stacionāros 2,4 milj. €. Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumam plānotais finansējums 2024. gadā = 6,8 milj. €, lai to sniegtu 3078 pacientiem. Vienlaikus ir trūkumi tarifu aprēķinos.
  • Kaut gan paliatīvā aprūpe kopā ar onkoloģiju ir viena no prioritātēm valstī, ceļš priekšā vēl garš, garš...
Saistītie raksti

Apņemšanās, stratēģijas, sirds

Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.

D. Ričika

Paliatīvās aprūpes pieejamība

Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem pacientu skaits, kuriem tiek sniegta valsts apmaksāta stacionārā paliatīvā aprūpe katru gadu pieaug (2017.gadā 1868 pacienti, 2018.gadā 1903 pacienti, 2019.gadā 2054 pacienti). Latvijā paliatīvajā aprūpē gultu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem atbilst Pasaules Bankas pētījumā par Latvijas veselības sistēmu noteiktajam līmenim, bet esošajā paliatīvās aprūpes sistēmā tas nav pietiekams. [3]

M. Ignatova, I. Kokina

Starmešu gaismā — nepilngadīgo vakcinācija

Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?

D. Ričika

Z paaudze medicīnā

Aiz muguras izlaidumu laiks — medicīnas saimē sāk ienākt paaudze, ko dēvē par Z paaudzi jeb digitālajiem bērniem (dzimuši 1997.—2010. gadā). Ko par viņiem saka neseni pētījumi?

D. Ričika
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Sāpes sprandā — zināmais un joprojām izaicinošais. Cervikalģija un cervikokranialģija

Raksta auditorija — galvenokārt ģimenes ārsti, taču ikdienas praksē sāpes sprandā un ar tām saistītās galvassāpes kļūst par īstu izaicinājumu arī neirologiem un citu specialitāšu ārstiem. Aplūkojam lielākoties tieši sprandu un plecu joslu, ne tik daudz kakla priekšējās daļas sāpes, apkopojot gan personīgo pieredzi, gan literatūras datus. Raksts sadalīts divās daļās: spranda sāpes (skartais līmenis C5—Th1) un cervikogēnas galvassāpes (C1—C4).

R. Plotniece, I. Zaharevska

Dr. SANDA REINIKA, ginekoloģe. Dzīves slīpējums

Ir piektdienas pēcpusdiena, un Rīgas 1. slimnīcas Ginekoloģijas nodaļā valda rāms miers. Citādi ir darbdienu rīti. “Nekādas rīta kafijas. Kā pārkāpju savas karaļvalsts slieksnim, zinu, cikos pacients ir operāciju zālē, komanda ir gatava darbam,” saka nodaļas vadītāja Dr. SANDA REINIKA. Dakterei ir silta, iedrošinoša balss, un sarunā viņa vairākkārt uzsver, cik ārsta darbā būtiski redzēt ne tikai medicīnisko problēmu, bet arī to, kas aiz pacienta ārējās maskas.

D. Ričika

Vitamīnu loma nemierīgo kāju sindroma patoģenēzē un ārstēšanā: sistemātisks pārskats un meta-analīze

Nemierīgo kāju sindroms (NKS) ir hroniska neirosensorimotoriska slimība, kuras gadījumā pacientam ir nepārvarama nepieciešamība kustināt apakšējās ekstremitātes, kas pavadīta ar nepatīkamām ķermeniskām izjūtām un pasliktinās miera laikā un naktī. NKS patoģenēzē iesaistīti ģenētiskie faktori, dopamīnerģiskās sistēmas disfunkcija un dzelzs deficīts. Vairāki klīniskie pētījumi veltīti NKS un vitamīnu savstarpējām attiecībām, tomēr iztrūkst publicētu sistemātisku pārskatu un meta-analīžu par šo tēmu, lai izvērtētu dažādu vitamīnu lomu NKS pārvaldībā.

Doctus

Ģimenes ārste MARUTA BINDRE: Kārtība, komanda un pēctecība

Ģimenes ārste MARUTA BINDRE medicīnā strādā 40 gadus un atzīst, ka joprojām darbdienu rītos uz savu praksi Smiltenē dodas ar prieku. Kas iedvesmo? Jaunie ārsti, kas turpina strādāt kopā ar viņu — daktere Ieva Šēna rezidentūru izgājusi viņas praksē, nu turpina darboties patstāvīgi. Iedvesmo attīstība — piemēram, tagad sapnis par telpu paplašināšanu. Un, protams, pacienti, kuru dzīvi ģimenes ārsts ierauga pilnā ritējumā.

D. Ričika, B. Vahere

Glaukomas medikamentu ekspozīcija un saistība ar demences attīstību

Glaukomas farmakoterapija mērķēta uz intraokulārā spiediena (IOS) samazināšanu ar lokālu acu pilienu lietošanu katru dienu. Medikamentu grupas, ar ko IOS mazināt ir dažādas, t.sk. alfa adrenerģiskie agonisti (AAA), kas saistīti ar neiroprotekciju un zināmu sistēmisku iedarbību. Ņemot vērā, ka glaukomas un demences izplatība pieaug līdz ar vecumu, nepieciešams izvērtēt potenciālās glaukomas medikamentu attiecības ar risku attīstīties kognitīviem traucējumiem. Ir pētījumi, kur izteikta hipotēze, ka glaukoma pati par sevi saistīta ar neirodeģenerāciju un augstāku demences risku.

Doctus

Nestabilitāte pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas. Problēmas skatījums caur klīnisko gadījumu

Ceļa locītavas endoprotezēšana ir efektīva metode, lai mazinātu sāpes un uzlabotu funkcionalitāti pacientiem ar ceļa locītavas osteoartrītu (OA). Tomēr pēcoperācijas locītavas nestabilitāte ir nozīmīgs faktors, kas var ietekmēt pacienta apmierinātību un funkcionālos rezultātus. Nestabilitāte, kas ir viens no biežākajiem revīzijas iemesliem (10—26 %) pēc totālas ceļa locītavas nomaiņas, [1] tiek saistīta ar intraoperatīvu neprecīzu saišu balansēšanu vai bojājumu, piemēram, mediālās kolaterālās saites (MKS) traumām, kuru sastopamības biežums tiek lēsts no 1,2 % līdz 2,7 %. [2]

E. Vaska
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U