Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.
Cik pacientu saņem paliatīvo aprūpi un cik daudziem tā vajadzīga? 2022. gadā to saņēma 12 tūkstoši pacientu, vajadzība ir 21 tūkstotim. Turklāt aprūpi saņem konkrētu diagnožu pacienti, nevis visi, kam to nosaka veselības stāvoklis, piemēram, nav iekļautas tādas diagnozes kā cukura diabēts vai hroniskas elpceļu slimības.
Cik ārstu? 15 sertificēti paliatīvās aprūpes speciālisti, no kuriem desmit ir darbspējas vecumā, bet tikai viens kā pamatdarbu norādījis darbu paliatīvās aprūpes specialitātē. Tālākizglītībā izskoloto ārstu skaits 2019.—2023. gadā = 477. Pat ja pieņem, ka tie visi ir bijuši ģimenes ārsti, tā ir vien desmitā daļa ģimenes ārstu.
Kas notiek ar ambulatoro paliatīvo aprūpi? Veselības aprūpi mājās (medikamentu ievade, enterālā barošana caur zondi, urīna ilgkatetra un stomas aprūpe) saņēmuši ne vairāk kā 3 % pacientu. Paliatīvo aprūpi sniedza 72 % ģimenes ārstu prakšu, izmeklējumi un medicīniskās manipulācijas veiktas tikai 53 % ģimenes ārstu prakšu. Augsts hospitalizēto pacientu īpatsvars — 50 %, lielākā daļa augstākā līmeņa klīniskajās universitāšu slimnīcās.
Kā ar vadlīnijām? Vadlīniju nav. Ir klīniskie algoritmi, pacienta ceļi un kvalitātes indikatori, tomēr iestādes tos var piemērot pēc saviem ieskatiem. Stacionārā nav diennakts ārsta uzraudzības un daudzveidīgas multidisciplināras komandas atbalsta. Nav noteikts, kādam ārstniecības personālam jābūt paliatīvās aprūpes kabinetā un kādi pakalpojumi jāsniedz.
Kāds ir finansējums? 2020.—2022. gadā ambulatoro paliatīvās aprūpes pakalpojumu apmaksai gadā vidēji izlietots 1,1 milj. €, stacionāros 2,4 milj. €. Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumam plānotais finansējums 2024. gadā = 6,8 milj. €, lai to sniegtu 3078 pacientiem. Vienlaikus ir trūkumi tarifu aprēķinos.
Kaut gan paliatīvā aprūpe kopā ar onkoloģiju ir viena no prioritātēm valstī, ceļš priekšā vēl garš, garš...
Lielai daļai pacientu ar terminālu slimību sastopams sāpju sindroms gan pašas slimības dēļ, gan nesen veiktas ķirurģiskas vai invazīvas procedūras dēļ. [1] Klīniski nozīmīgu sāpju pieaugums novērojams senioriem apmēram pēdējos četrus dzīves mēnešus. Tāpēc nozīmīgi regulāri izvērtēt sūdzības par sāpēm, lai agrīni tās mazinātu un uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti. [2] Par sāpju pārvaldības principiem informē onkoloģe ķīmijterapeite Dr. Līga Keiša–Ķirse.
Neiroleptiķi un benzodiazepīni ir tās medikamentu grupas, kas visbiežāk tiek izmantotas pacientiem ar persistējošu ažitētu delīriju dzīves noslēgumā. Tomēr līdz šim maz novērtēts, kāda ir šo medikamentu riska-ieguvumu attiecība, kā arī benzodiazepīni nav salīdzināti ar placebo.
Nacionālais Veselības dienests ar paliatīvās aprūpes sniedzējiem diskutē par paliatīvās aprūpes pakalpojuma finanšu modeli pakalpojuma attīstībai un ilgtspējai.
Antibiotiku lietošana, lai gan rezultāti ir neskaidri, ir saistīta ar celiakijas slimības risku, tomēr šī saistība var atspoguļot gan veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, gan ne diagnosticētas celiakijas ārstēšanu. Pētnieki izvērtēja iepriekšēju antibiotiku lietošanu indivīdiem ar biopsijā apstiprinātu celiakijas slimību, salīdzinot ar atbilstīgām vispārējās populācijas kontroles grupām un ar viņu brāļiem un māsām. Tika veikta arī salīdzinoša analīze ar indivīdiem, kuriem histoloģiski novērojama normāla zarnu gļotāda.
Brepocitinibs ir pirmās klases perorāls, selektīvs TYK2-JAK1 inhibitors, kas bloķē to citokīnu signalēšanu, kas saistīti ar dermatomiozīta aktivitāti. Trešās fāzes divkārtnepārredzamā, ar placebo kontrolētā pētījumā pieaugušie ar dermatomiozītu 1:1:1 iedalījumā saņēma vai nu 30 mg brepocitinibu, 15 mg brepocitinibu vai placebo 52 nedēļas.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Antibiotiku lietošana, lai gan rezultāti ir neskaidri, ir saistīta ar celiakijas slimības risku, tomēr šī saistība var atspoguļot gan veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, gan ne diagnosticētas celiakijas ārstēšanu. Pētnieki izvērtēja iepriekšēju antibiotiku lietošanu indivīdiem ar biopsijā apstiprinātu celiakijas slimību, salīdzinot ar atbilstīgām vispārējās populācijas kontroles grupām un ar viņu brāļiem un māsām. Tika veikta arī salīdzinoša analīze ar indivīdiem, kuriem histoloģiski novērojama normāla zarnu gļotāda.
Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.
Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisko slimību divvirzienu saistību. Lai panāktu iespējami labāku šo pacientu aprūpi, neirologam ir būtiski izvaicāt pacientus arī par viņu miegu. Šī ir raksta otrā daļa (pirmā Doctus 2026. gada maija numurā), kur uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos īsā aprakstošā veidā.
Dupilumabs 300 mg, cendakimabs 360 mg un budezonīda perorāla suspensija 2 mg uzrādīja mērenu līdz augstu efektivitātes līmeni disfāgijas mazināšanā pusaudžiem un pieaugušajiem ar eozinofilo ezofagītu (EoE). Lielākā daļa pētīto terapiju, izņemot etrasimodu, nodrošināja histoloģisku remisiju.
Bēta blokatori (BB) ir nozīmīga zāļu grupa kardioloģijā, kam piemīt plašs indikāciju loks — hipertensija, akūti koronāri sindromi, hroniski koronāri sindromi, sirds mazspēja, aritmijas, stāvoklis pēc miokarda infarkta un citi. Atkarībā no darbības mehānisma tos iedala trīs paaudzēs: pirmā paaudze jeb neselektīvie BB (inhibē gan bēta–1, gan bēta–2 receptorus), otrā paaudze jeb kardioselektīvie BB (inhibē pārsvarā bēta–1 receptorus sirdī) un trešās paaudzes ar papildu vazodilatējošām īpašībām.
Palielināts svars ir pārliecinošs ātriju fibrilācijas (ĀF) riska faktors, un dažādās vadlīnijās svara zaudēšana tiek rekomendēta visiem pacientiem ar ĀF un aptaukošanos. Tomēr esošie efektivitātes pierādījumi vairāk balstās uz gados jauniem pacientiem, tāpēc svara zudums un tā ietekme uz trausluma attīstību senioriem būtu jāizvērtē. Lai noskaidrotu, vai svara zudums ir droša un efektīva intervence senioriem ar ĀF un aptaukošanos, veikts pētījums.
Atjaunināts nejaušinātu iedalījuma pētījumu sistemātiskais pārskats un metaanalīze parādīja, ka metilfenidāts (MPH) un deksmetilfenidāts (d MPH) ir saistīti ar nelielu, bet uzlabojumu līmeni klīniski nozīmīga noguruma mazināšanos pacientiem ar vēzi, salīdzinot ar placebo, kas kļūst klīniski nozīmīga aptuveni pēc 5 ārstēšanas nedēļām, nepalielinot ārstēšanas laikā radušos blakusefektu risku.
Hronisks nogurums kļuvis arvien biežāk sastopams mūsdienu dzīvē, jo cilvēki saskaras ar lielāku darba slodzi un mazāk atpūtas. Lai gan izsīkumu bieži pamato ar stresu vai miega trūkumu, pētnieki norāda, ka nepietiekams uzturs var būtiski ietekmēt šo stāvokli.
Ar šo metodi iespējams koriģēt tuvredzību, tālredzību un astigmatismu, samazinot vai pilnībā novēršot nepieciešamību lietot brilles vai kontaktlēcas. Austrumu slimnīcā Oftalmoloģijas klīnikā jau veiksmīgi veiktas vairāk nekā 40 ICL implantācijas operācijas.