PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Kā COVID–19 mainījis ikdienu? Latviešu ārste Evorā LILITA SUKURE

D. Ričika
Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda?

Gribas salīdzināt ar Blaumaņa Nāves ēnā

Dr. LILITA SUKURE, ģimenes ārste un arodslimību ārste

Portugāle, Evora, 2020. gada 23. marts

“Šodien esmu savā darba vietā, bet ir izmaiņas gan protokolā, gan darba apjomā. Pēdējos gadus dzīvoju Evorā, pilsētā netālu no Lisabonas, bet vienlaikus pietiekami tālu, lai šeit nebūtu pārāk daudz tūristu (vismaz ziemas periodā), nav sastrēgumu un tādas spriedzes kā Lisabonā un Portu. Evora ir ļoti skaista, vecpilsēta, kur īrēju dzīvokli, ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Uz Portugāli pārcēlos pirms vienpadsmit gadiem, Latvijā strādāju par ģimenes ārsti. Tagad mans pamatdarbs ir arodslimību ārsta darbs ļoti lielā uzņēmumā, kas nodarbojas ar darba vietu higiēnas un strādājošo veselības uzraudzīšanu.  Pēdējā laikā pilnībā esmu atteikusies no dežūrām slimnīcā, jo tas ir fiziski grūti (lai ar to nodarbojas jaunāki cilvēki).

Palicis ģimenes ārsta darbs cietumā, kur divreiz nedēļā eju konsultēt, rakstīt receptes utt., sadarbojos ar apdrošināšanas kompānijām un braucu uz izsaukumiem mājās (kādreiz arī 100 km, bet citreiz tas ir vien 500 metru attālumā). Lietoju personīgo automašīnu, savus instrumentus un savus aizsarglīdzekļus. Vienmēr saskarē ar pacientu esmu maskā, cimdos. Darba vietu, visas virsmas, instrumentus pēc katra pacienta apstrādāju ar spirtu.

Katrs pacients iesākumā aizpilda anketu par to, vai ir bijis ceļojumā, kontaktējies ar kādu saslimušo. Ja kāda atbilde ir pozitīva, jāsauc brigāde, kas ņem analīzes SARS–CoV2 testam. Ārsti, pārējais medicīnas personāls ar aizdomīgo kontingentu strādā speciālajā aizsargtērpā. Arī pacienti vizītes sākumā un beigās mazgā rokas, dezinficē ar dezinfekcijas līdzekli.

Portugālē katru dienu ziņās runā premjerministrs, arī prezidents bieži redzams videoierakstā (jo atrodas karantīnā mājās), veselības ministrijas pārstāvji, lai informētu par stāvokli valstī, par piesardzības pasākumiem, sniegtu mierinājumu un uzturētu cerību... Jādomā, ka iemesls lēzenākai saslimstības līknei Portugālē nekā kaimiņvalstī Spānijā ir tas, ka Portugālē ātrāk un efektīvāk sāka ierobežojumus pārvietoties, aicināja veikt dezinfekcijas pasākumus, ieviesa ārkārtas stāvokli. Protams, arī šeit ekonomikai ir nodarīti milzīgi zaudējumi un jāatceras, ka viss vēl nav beidzies. Pēc optimistiskā stāsta jāpiezīmē, ka arī daži Portugāles ārsti jau nonākuši reanimācijas nodaļā, vairāki ir inficēti, arī vidējā medicīnas personāla vidū ir inficētie, tādi, kas atrodas karantīnā. Bez tā laikam neiztikt nekur. Cilvēki diezgan apzinīgi ievēro piesardzības pasākumus, bet izņēmumi ir vienmēr.

Tā apmēram norit mana dzīve šai laikā, ko kaut kādā mērā gribas salīdzināt ar Blaumaņa “Nāves ēnā” aprakstīto... Saudzēsim veselību un nezaudēsim cerību, jo viss sliktais kādudien beidzas!”

FOTO: NO LILITAS SUKURES ARHĪVA

Lasītākais Doctus.lv
GUNTIS KARELIS: Grūtības ir spēcīgs motivētājs

Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.

M. Lapsa
RENĀTE HELDA: cukura diabēts pandēmijas ēnā— katastrofāls ielaisto gadījumu skaits

Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."

R. Helda
Bioloģiskie medikamenti. Arvien biežāk izmantojam praksē

Zinātniskā revolūcija zāļu atklāšanas un produktu attīstībā biotehnoloģijā, kas notika 20. gadsimta beigās, savu uzvaras gājienu turpina arī 21. gadsimtā. Šobrīd vairāk nekā simt dažādu slimību tiek ārstētas ar biotehnoloģijas palīdzību, turklāt daudzas metodes joprojām ir galvenais atklājums medicīnā. Bioloģisko līdzekļu lietošana strauji paplašinājusies, tos izmanto, piemēram, onkoloģijā, autoimūnu traucējumu, iekaisuma slimību ārstēšanā.

L. Henke, S. Purviņa
Liels traumu risks brīvdienu skrējējiem

Gandrīz puse no visiem brīvdienu skrējējiem (skrējēji, kas to dara neprofesionāli, brīvajā laikā) gūst traumas, galvenokārt saistībā ar ceļiem, ikriem vai Ahileja cīpslām, un riska līmenis ir vienlīdz augsts neatkarīgi no skrējēja vecuma, dzimuma vai skriešanas pieredzes.

Doctus
SANAD II pētījums par valproāta vs. levetiracetāma efektivitāti un izmaksu ieguvumu salīdzinājumu

Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.

Doctus