PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Kā pasargāt mediķus no inficēšanās ar Covid–19?

D. Ričika
Palielinoties veselības aprūpes darbinieku skaitam, kuri inficējas ar Covid–19 vai tiek atzīti par Covid–19 pacientu kontaktpersonām, pieaug slogs veselības aprūpes sistēmai. Satraucoši, jo Latvijā visbiežāk ar Covid–19 inficējas māsas, bet viņu skaits ir katastrofāls: 4,3 māsas uz 1000 iedzīvotājiem (OECD vidēji — 8,8 māsas) jeb 1,3 māsas uz vienu ārstu.

Mediķiem saslimstība divreiz augstāka

SANTA PILDAVA, Slimību profilakses un kontroles centra Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes pilnveides nodaļas vadītāja

“Lielākajā daļā valstu, pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, veselības aprūpes darbinieku ir nepilni 3 % no iedzīvotāju kopskaita, tomēr apmēram 14 % no visiem PVO ziņotajiem Covid–19 gadījumiem ir diagnosticēti veselības aprūpes darbiniekiem, dažās valstīs šī proporcija ir vēl augstāka un sasniedz 35 %. Datu pieejamība un kvalitāte ir ierobežota, nav iespējams atšķirt, vai inficēšanās notikusi darbvietā vai sabiedrībā. [1]

Latvijā no marta līdz 20. novembrim Covid–19 diagnoze apstiprināta 654 ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, tie ir 5 % no visiem apstiprinātajiem Covid–19 gadījumiem. Tomēr, ja salīdzina veselības aprūpes darbinieku un pārējās sabiedrības saslimstību, tad redzams, ka veselības aprūpes darbiniekiem tā ir divreiz lielāka (12,43 iepretī 6 saslimušajiem pārējā sabiedrībā uz 1000 personām).

Biežāk slimo sievietes, bet tas neizbrīna, ņemot vērā dzimumu sadalījumu veselības aprūpē (87,8 %), visvairāk saslimušo ir vecumgrupā no 40 līdz 59 gadiem, gandrīz 40 % no visiem saslimušajiem dzīvo Rīgas reģionā. Biežāk inficējas, kontaktējoties ar zināmiem saslimušajiem.

Pētījumā ASV konstatēts, ka no visiem inficētajiem veselības aprūpes darbiniekiem 62 % ir medicīnas māsas. [2] Latvijā šī proporcija nav tik izteikta, bet arī pie mums visbiežāk inficējas tieši medicīnas māsas (38 %; ārsti — 23 %, māsu palīgi — 12 %, ārstu palīgi — 11 %).”

Ievērosim rekomendācijas, sargāsim cits citu!

AIJA VILDE, infektoloģe, Paula Stradiņa KUS Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvais dienests

“Slimnīcā, īpaši šobrīd, saskaramies ar māsu, bet vēl izteiktāk — ar māsu palīgu trūkumu, jo arī mediķi slimo ar Covid–19 vai atrodas karantīnā kā kontaktpersonas.

Divas biežākās situācijas, kad mediķi inficējas, ir sadzīves kontakts (kopā pusdienojot, atpūšoties, braucot vienā mašīnā uz darbu) vai no pacientiem, kuriem, iestājoties slimnīcā, SARS–CoV–2 tests bijis negatīvs, bet pēc laika ir pozitīvs (pacients vai nu iestājies inkubācijas periodā, vai arī, ilgstoši ārstējoties nodaļā, inficējies no personāla). Šajās situācijās mediķi inficējas biežāk, jo atšķirībā no Covid–19 nodaļas neviens negaida, ka pacients būs pozitīvs, tāpēc kolēģi ne vienmēr ievēro visus piesardzības pasākumus (piemēram, nepalūdz pacientam uzlikt masku). Vislielāko risku rada kopjamie pacienti, jo medicīnas personāls tad ir ilgstošā kontaktā, un pacienti, kuriem nepieciešama skābekļa pievade.

Attiecībā uz sadzīves kontaktu esam rekomendējuši: ēst pa vienam (jo ēšanas laikā, protams, maskas nav un laiks > 15 min. izteikti palielina inficēšanās risku); ievērot distanci, lai gan uzlikta maska; bieži vēdināt telpas. Arī kolēģi no Zviedrijas atzīmē, ka mediķi inficējas sadzīves kontaktu ceļā. Jāatzīst gan, ka, pieaugot saslimušo skaitam, pieaug arī līdzestība rekomendācijām.

Jau pavasarī RSU MITC sagatavoja video, kā pareizi apģērbties/noģērbties, dodoties pie Covid–19 pacienta. LĀB mājaslapā ir bezmaksas kursi/lekcijas saistībā ar Covid–19. Kopā ar dakteri Alisi Grāmatnieci esam izveidojušas vietni www.idready.lv (ar Veselības ministrijas un PSKUS atbalstu), kur izvietojam informāciju par Covid–19 latviešu valodā: šeit ir arī video, kādus individuālos aizsarglīdzekļus lietot, aprūpējot pacientu terapijas nodaļā, intensīvās terapijas nodaļā, informācija par telpu tīrīšanu, pacientu plūsmu utt.”

Kādas ir galvenās rekomendācijas slimnīcu vispārējā nodaļā, ambulatorā praksē?

  • Sekot, lai visiem mediķiem visu laiku ir ķirurģiskā maska.
  • Saskarē ar pacientu vienmēr lūgt, lai arī pacients uzliek ķirurģisko masku.
  • Sekot, lai māsu palīgi vienmēr ar pacientiem strādā ķirurģiskajā maskā un ar sejas aizsargu.
  • Ēdot telpā esam vieni. Uzturamies vēdinātās telpās. Arī atpūtas telpās lietojam masku un ievērojam distanci.
  • Roku dezinfekcija! Latvijā ir viens no zemākajiem roku dezinfekcijas līdzekļu patēriņa rādītājiem uz pacientu Eiropā! Cimdu vilkšana neaizstāj roku dezinfekciju!
  • Vakcinēties pret gripu!

Literatūra

  1. www.who.int/news/item/17-09-2020-keep-health-workers-safe-to-keep-patients-safe-who
  2. Barrett ES, Horton DB, Roy J, et al. Prevalence of SARS-CoV-2 infection in previously undiagnosed health care workers in New Jersey, at the onset of the U.S. COVID-19 pandemic. BMC Infectious Diseases, 2020; 20(1).
Lasītākais Doctus.lv
Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija multidisciplināras komandas skatījumā

Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija (UCI) visbiežāk ir jaunām, seksuāli aktīvām sievietēm, un lielāko šo infekciju daļu pārstāv cistīts. Pētījumi Eiropā un ASV liecina, ka viena no piecām pieaugušām sievietēm kādā savas dzīves posmā piedzīvo vismaz vienu UCI epizodi, kas pierāda, ka tā ir bieža slimība visā pasaulē. [1]

V. Plūme, H. Čerņevskis, E. Brūklene, I. Tikmere
Xerosis cutis jeb sausa āda Gandrīz 100 % astoņdesmitgadnieku

Sausums, zvīņošanās, plaisas, raupja tekstūra un nieze — tā ir daļa no tipiskajiem xerosis cutis jeb sausas ādas simptomiem. Tās iemesli ir traucēta ādas aizsargbarjeras funkcija un nepietiekams mitruma līmenis ādā. Biežāk kserozi novērojam senioriem, bet tā var būt pavadonis daudzām blakusslimībām un izpausties arī jauniem cilvēkiem, ja netiek ievēroti standarta profilaktiskie pasākumi ādas veselības uzturēšanai.

S. Paudere–Logina, A. Zavorins
Izgulējumi. Profilakses nozīme

Izgulējumi jeb spiediena čūlas rodas, ja ilgstoši ir traucēta mobilitāte un asins piegāde ādai un zemādas audiem lokālās apasiņošanas mehāniskas saspiešanas dēļ, kam seko hipoksija un audu nekroze. Izgulējumu risks ir pacientiem, kam traucēta mobilitāte.

A. Kušpelo
Vai vegāns uzturs pasargā no sirds un asinsvadu slimībām?

Uzturam ir nopietna loma kardiovaskulāro (KV) slimību etioloģijā un tas ir viens no modificējamiem riska faktoriem, lai novērstu nevēlamu kardiovaskulāru slimību vai notikumu nākotnē. Vegānu dzīvesveids un uzturs kļūst arvien populārāks, tāpēc pētnieku vidū rodas jautājums – vai šā uztura piekritējiem ir kāds potenciāls profilaktisks ieguvums, lai novērstu sirds–asinsvadu sistēmas slimības.

Doctus
Etiķa esence. Bīstama un dzīvību apdraudoša viela

Etiķskābe ir organiska skābe ar korozīvu darbību, tās koncentrācija līdz 10 % pazīstama kā galda etiķis, 30—70 % etiķskābe — etiķa esence, bezūdens jeb dehidratētā forma — ledus etiķskābe. Pārtikas konservēšanai Austrumeiropā plaši tiek lietota etiķa esence, tā ietilpst arī tīrīšanas līdzekļu sastāvā. Drošības apsvērumu dēļ 2010. gadā Latvijā tika aizliegta etiķa esences pārdošana mazumtirdzniecībā.

K. Stašinska, R. Stašinskis