Latvija papildu datu apmaiņai ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čehiju un Spāniju, 2026. gadā e-recepšu datu apmaiņu uzsākusi arī ar Kipru, Horvātiju un Somiju. Tāpat tuvākajā laikā plānots, ka Latvijā izrakstītas e-receptes varēs izmantot arī Grieķijā un Portugālē.
Atopiskais dermatīts (AD) visā pasaulē atpazīts kā viena no biežāk sastopamām hroniskām iekaisīgām ādas slimībām. Visaptverošu epidemioloģisko datu pieejamība palīdz veicināt AD atpazīšanu, mazināt slimības slogu un izstrādāt papildu intervences AD pārvaldībā. Analizējot datus no Pasaules Slimību sloga pētījumu datu bāzes (Global Burden of Disease Study database 2021), iegūti nozīmīgi dati par AD tendencēm laika gaitā.
Levi ķermenīšu demence ir pārsvarā vēlīna tipa demence ar augstāku prevalenci kā citas retāk sastopamas neirodeģeneratīvas slimības. Lai vadītu veselības aprūpes plānošanu dažādos pasaules reģionos, būtiski izprast globālos slimības epidemioloģiskos datus. Lai aprēķinātu kopējo Levi ķermenīšu demences incidenci un prevalenci pasaulē, veikts pētījums.
Pētnieki ir veikuši visaptverošu vēža statistikas analīzi dažādām vecuma grupām Amerikas Savienotajās Valstīs un atklājuši, ka no 2010. līdz 2019. gadam vēža sastopamība 14 vēža veidos pieauga cilvēkiem, kas ir jaunāki par 50 gadiem.
Bronhiālā astma (BA) ir bieži sastopama hroniska elpceļu slimība, un pēdējos gados tās izplatība, saslimstība un slimības izraisītais ekonomiskais slogs ir tikai audzis. Kaut arī BA patoģenēze nav līdz galam izprasta, galvenie astmas progresijas iemesli ir samazināta plaušu funkcija, alerģiskās slimības, bakteriālās un vīrusu infekcijas. Sistemātiska pārskata un meta-analīzes veidā aprēķināti bērnības BA izplatības rādītāji un riska faktori.
1.tipa cukura diabēts (CD) tradicionāli tiek uzskatīts par slimību, kas manifestējas bērnībā un pusaudža gados un var nozīmīgi ietekmēt cilvēka dzīvildzi. Dažādi pierādījumi no nesen veiktiem pētījumiem norāda, ka šo pacientu dzīvildze ir pieaugusi un ikdienā sastopamies ar vairāk 1.tipa cukura diabēta pacientiem, kas pārsnieguši 65 gadu vecuma slieksni. Šajā pētījumā skaidrots, kā laika gaitā mainījies slimības slogs un citas tendences 1.tipa cukura diabēta pacientiem vecumā virs 65 gadiem.
Seborejisks dermatīts ir bieži sastopama hroniska iekaisīga ādas slimība, kuras izplatība, patoģenēze un epidemioloģiskie rādītāji nav pilnvērtīgi definēti. Balstoties uz šā pētījuma datiem, detalizēti atainoti seborejiskā dermatīta izplatības rādītāji pasaulē.
Ja 2021. gadā 82 % pētījuma respondentu atzīmēja, ka farmaceitiem uzticas, šogad šis skaitlis pieaudzis par 5 %, sasniedzot jau 87 %. Lielākā daļa respondentu – 57 % atbalsta aptiekās pieejamo pakalpojumu klāsta paplašināšanu. Šādus datus uzrāda Mana Aptieka & Apotheka jaunākie Veselības indeksa pētījuma rezultāti
“Bērnu un pusaudžu resursu centrs” sadarbībā ar Veselības ministriju izstrādājuši atkarību profilakses programmu 13 līdz 25 gadus veciem iedzīvotājiem, kuriem ir paaugstināts atkarību izraisošo vielu lietošanas radīto veselības traucējumu attīstības risks. Lai 2023. gadā varētu ar šo programmu strādāt, apmācīti 54 speciālisti no 39 pašvaldībām.
Līdz šī gada 31. martam Zāļu valsts aģentūra ir saņēmusi 3416 ziņojumus par Covid-19 vakcīnu iespējamām blakusparādībām. Līdz šim laikam vakcinācija Latvijā veikta vairāk nekā 2,8 miljonus reižu.
Katru gadu pasaulē dzīvību sev atņem 703 000 cilvēku, kas nozīmē vienu pabeigtu pašnāvību ik 40 sekundes. Pašnāvības ir ceturtais vadošais nāves iemesls (pēc ceļu satiksmes negadījumiem, tuberkulozes un vardarbības) 15—19 gadu vecumā. [1; 4]
Jaunākie vakcinācijas pret Covid-19 aptveres dati (uz 26.07.2021.) liecina, ka vislielākā aptvere ir veselības nozares darbinieku vidū, kur ar vismaz vienu devu ir vakcinējušies 84 % nozares darbinieku, vēsta NVD Vakcinācijas projekta nodaļas informācija.
Tas, cik izplatīta ir psoriāze jāzina, lai izprastu slimības radīto slogu, biežāk skartās populācijas grupas un kādu veselības aprūpes politiku jāorganizē šiem pacientiem.
24. martā atzīmē Pasaules tuberkulozes dienu, un šā gada moto ir: “Pulkstenis tikšķ”, uzsverot to, ka pasaulē tiek zaudēts laiks, lai profilaktiski novērstu inficēšanos un mirstību ar šo slimību. Turklāt Covid–19 pandēmija rada pastiprinātu risku, ka cilvēki saslimst, bet nenonāk veselības aprūpes profesionāļu redzeslokā un laikus nesaņem palīdzību.
Dr. ANNA VASIĻJEVA atgriezās Latgalē uzreiz pēc Rīgas Stradiņa universitātes absolvēšanas — vispirms par ģimenes ārsti Ilūkstes veselības centrā, bet šobrīd viņa pieder Latgales medicīnas centra mediķu saimei. Sarunā viņa vairākkārt uzsver: pacienta ārstēšana ir komandas darbs.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
Magnijs ir nozīmīga minerālviela ar daudzveidīgu iedarbību. Daļa no tās radītajiem efektiem jau ir pierādīta, daļa vēl tikai tiek pētīta. Tas piedalās vairāk nekā 300 enzimātiskās reakcijās mūsu ķermenī, kas saistītas ar enerģijas ražošanu, muskuļu kontrakcijām un nervu funkciju. Ņemot vērā tā nozīmīgos bioloģiskos efektus, interese par magnija lietošanu ikdienā sabiedrības vidū pieaug.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir galvenais nāves cēlonis pasaulē, kas ik gadu prasa gandrīz 20 miljonus dzīvību. SAS slimības veido aptuveni 32 % no visiem nāves gadījumiem pasaulē. Vairāk nekā 80 % SAS nāves gadījumu izraisa koronāra sirds slimība un insults. Aptuveni viena trešdaļa SAS nāves gadījumu notiek priekšlaicīgi personām, kas jaunākas par 70 gadiem. Viens no sešiem cilvēkiem vecumā no 15 līdz 46 gadiem mirst no SAS. Fakti neiepriecina… Bet jāatceras, ka 80 % kardiovaskulāro nāvju ir novēršamas!
Latvija papildu datu apmaiņai ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čehiju un Spāniju, 2026. gadā e-recepšu datu apmaiņu uzsākusi arī ar Kipru, Horvātiju un Somiju. Tāpat tuvākajā laikā plānots, ka Latvijā izrakstītas e-receptes varēs izmantot arī Grieķijā un Portugālē.
