1.tipa cukura diabēts (CD) tradicionāli tiek uzskatīts par slimību, kas manifestējas bērnībā un pusaudža gados un var nozīmīgi ietekmēt cilvēka dzīvildzi. Dažādi pierādījumi no nesen veiktiem pētījumiem norāda, ka šo pacientu dzīvildze ir pieaugusi un ikdienā sastopamies ar vairāk 1.tipa cukura diabēta pacientiem, kas pārsnieguši 65 gadu vecuma slieksni. Šajā pētījumā skaidrots, kā laika gaitā mainījies slimības slogs un citas tendences 1.tipa cukura diabēta pacientiem vecumā virs 65 gadiem.
Seborejisks dermatīts ir bieži sastopama hroniska iekaisīga ādas slimība, kuras izplatība, patoģenēze un epidemioloģiskie rādītāji nav pilnvērtīgi definēti. Balstoties uz šā pētījuma datiem, detalizēti atainoti seborejiskā dermatīta izplatības rādītāji pasaulē.
Ja 2021. gadā 82 % pētījuma respondentu atzīmēja, ka farmaceitiem uzticas, šogad šis skaitlis pieaudzis par 5 %, sasniedzot jau 87 %. Lielākā daļa respondentu – 57 % atbalsta aptiekās pieejamo pakalpojumu klāsta paplašināšanu. Šādus datus uzrāda Mana Aptieka & Apotheka jaunākie Veselības indeksa pētījuma rezultāti
“Bērnu un pusaudžu resursu centrs” sadarbībā ar Veselības ministriju izstrādājuši atkarību profilakses programmu 13 līdz 25 gadus veciem iedzīvotājiem, kuriem ir paaugstināts atkarību izraisošo vielu lietošanas radīto veselības traucējumu attīstības risks. Lai 2023. gadā varētu ar šo programmu strādāt, apmācīti 54 speciālisti no 39 pašvaldībām.
Līdz šī gada 31. martam Zāļu valsts aģentūra ir saņēmusi 3416 ziņojumus par Covid-19 vakcīnu iespējamām blakusparādībām. Līdz šim laikam vakcinācija Latvijā veikta vairāk nekā 2,8 miljonus reižu.
Katru gadu pasaulē dzīvību sev atņem 703 000 cilvēku, kas nozīmē vienu pabeigtu pašnāvību ik 40 sekundes. Pašnāvības ir ceturtais vadošais nāves iemesls (pēc ceļu satiksmes negadījumiem, tuberkulozes un vardarbības) 15—19 gadu vecumā. [1; 4]
Jaunākie vakcinācijas pret Covid-19 aptveres dati (uz 26.07.2021.) liecina, ka vislielākā aptvere ir veselības nozares darbinieku vidū, kur ar vismaz vienu devu ir vakcinējušies 84 % nozares darbinieku, vēsta NVD Vakcinācijas projekta nodaļas informācija.
Tas, cik izplatīta ir psoriāze jāzina, lai izprastu slimības radīto slogu, biežāk skartās populācijas grupas un kādu veselības aprūpes politiku jāorganizē šiem pacientiem.
24. martā atzīmē Pasaules tuberkulozes dienu, un šā gada moto ir: “Pulkstenis tikšķ”, uzsverot to, ka pasaulē tiek zaudēts laiks, lai profilaktiski novērstu inficēšanos un mirstību ar šo slimību. Turklāt Covid–19 pandēmija rada pastiprinātu risku, ka cilvēki saslimst, bet nenonāk veselības aprūpes profesionāļu redzeslokā un laikus nesaņem palīdzību.
2020. gadā zāļu lieltirgotavu kopējais apgrozījums Latvijā un ārvalstīs bija 1 miljards 57,3 miljoni eiro (bez PVN), kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 6 % – liecina Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.
Covid-19 pandēmija maina alkohola lietošanas paradumus. Pozitīvā vai negatīvā virzienā? Ja lūko kopumā alkoholisko dzērienu apjomu Latvijā, kas nodots patēriņam, tad pērn tas samazinājās par 12,4%. Ja skatās individuāli, tad aptaujas rāda: daļa to sākuši lietot vairāk, daļa mazāk.
Ārsta seja mainās. Tā kļūst vecāka — teju katrs trešais ārsts Eiropas reģionā ir vecāks par 55 gadiem. Šī seja kļūst arī sievišķīgāka. Sievietes veido 52 % no ārstu skaita, pēdējos desmit gados sieviešu īpatsvars palielinājies par 4 %. [1]
Rīgas Stradiņa universitātē noslēgusies ārvalstu studentu ziemas uzņemšana. Vēlmi studēt RSU pauda 500 interesenti no 46 valstīm, bet studijas sākuši 293 studenti no 29 valstīm, no kuriem 260 studē medicīnu, bet 33 – zobārstniecību. Tā kā mācības pirmkursniekiem pavasara semestrī noritēs pilnībā attālināti, tad studenti zināšanas apgūs savās mītnes zemēs, Latvijā ierodoties vien tad, kad epidemioloģiskā situācija kļūst labvēlīgāka.
48 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no sabiedrības, 22 % – no līdzcilvēkiem, bet 24 % atzinuši, ka paši pēdējā mēneša laikā jutušies agresīvāk noskaņoti nekā ierasts, liecina Apotheka un tirgus pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja. Pieaugošā Covid-19 izplatība, kā arī stingrākie ierobežojumi ir liels izaicinājums sabiedrības mentālajai veselībai.
Migrēna, iespējams, ir stigmatizējošāka nekā demence, Parkinsona slimība, insults — lielākoties tāpēc, ka tiek uzskatīta par parastām galvassāpēm. Tikmēr pacienti, īpaši smagas migrēnas gadījumā, izjūt bezspēcību, dusmas, vientulību un skumjas, jo sāpju pārvaldība un sabiedrības atbalsts ne vienmēr ir pilnvērtīgs. Kā varam radīt labāku vidi migrēnas pacientam? Izglītojoties un veicinot izpratni. Kādā situācijā ir migrēnas pacienti Latvijā? To vaicājam Dr. Lindai Zvaunei, neiroloģei, algoloģei, kas specializējusies galvassāpju pārvaldībā.
Ir pierādīts, ka semaglutīds, glikagonam līdzīgais peptīda-1 receptoru agonists, samazina nevēlamu kardiovaskulāru notikumu risku pacientiem ar cukura diabētu. Nav zināms, vai semaglutīds var samazināt kardiovaskulāro risku, kas saistīts ar lieko svaru un aptaukošanos, ja nav cukura diabēta.
Nepietiekams uzturs, ļoti smaga elpceļu obstrukcija un trīs vai vairāk blakusslimības bija nozīmīgi faktori, kas palielināja atkārtotu hospitalizāciju risku 180 dienu laikā gados vecākiem pieaugušajiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS).
Priekškambaru mirdzēšanas (PM) izplatība pieaug visā pasaulē, – aprēķināts, ka šobrīd zināmi aptuveni 63,6 miljoni pacientu ar prevalentu PM. Risks iegūt PM pastāv katram trešajam pasaules iedzīvotājam, turklāt ~30 % PM pacientu ir asimptomātiska. Bet mēs zinām, ka arī asimptomātika PM nav nekaitīgs līdzās gājējs – tā paaugstina insulta risku, mirstību, tajā pašā laikā labi reaģē uz terapiju. Jaunākās ESC vadlīnijas atbalsta dažādu modernu ierīču izmantošanu sirds ritma uzraudzībā. Tomēr pierādījumi par klīnisko efektivitāti un optimālajām skrīninga metodēm ir ierobežotā daudzumā.
