Ja 2021. gadā 82 % pētījuma respondentu atzīmēja, ka farmaceitiem uzticas, šogad šis skaitlis pieaudzis par 5 %, sasniedzot jau 87 %. Lielākā daļa respondentu – 57 % atbalsta aptiekās pieejamo pakalpojumu klāsta paplašināšanu. Šādus datus uzrāda Mana Aptieka & Apotheka jaunākie Veselības indeksa pētījuma rezultāti
“Bērnu un pusaudžu resursu centrs” sadarbībā ar Veselības ministriju izstrādājuši atkarību profilakses programmu 13 līdz 25 gadus veciem iedzīvotājiem, kuriem ir paaugstināts atkarību izraisošo vielu lietošanas radīto veselības traucējumu attīstības risks. Lai 2023. gadā varētu ar šo programmu strādāt, apmācīti 54 speciālisti no 39 pašvaldībām.
Līdz šī gada 31. martam Zāļu valsts aģentūra ir saņēmusi 3416 ziņojumus par Covid-19 vakcīnu iespējamām blakusparādībām. Līdz šim laikam vakcinācija Latvijā veikta vairāk nekā 2,8 miljonus reižu.
Katru gadu pasaulē dzīvību sev atņem 703 000 cilvēku, kas nozīmē vienu pabeigtu pašnāvību ik 40 sekundes. Pašnāvības ir ceturtais vadošais nāves iemesls (pēc ceļu satiksmes negadījumiem, tuberkulozes un vardarbības) 15—19 gadu vecumā. [1; 4]
Jaunākie vakcinācijas pret Covid-19 aptveres dati (uz 26.07.2021.) liecina, ka vislielākā aptvere ir veselības nozares darbinieku vidū, kur ar vismaz vienu devu ir vakcinējušies 84 % nozares darbinieku, vēsta NVD Vakcinācijas projekta nodaļas informācija.
Tas, cik izplatīta ir psoriāze jāzina, lai izprastu slimības radīto slogu, biežāk skartās populācijas grupas un kādu veselības aprūpes politiku jāorganizē šiem pacientiem.
24. martā atzīmē Pasaules tuberkulozes dienu, un šā gada moto ir: “Pulkstenis tikšķ”, uzsverot to, ka pasaulē tiek zaudēts laiks, lai profilaktiski novērstu inficēšanos un mirstību ar šo slimību. Turklāt Covid–19 pandēmija rada pastiprinātu risku, ka cilvēki saslimst, bet nenonāk veselības aprūpes profesionāļu redzeslokā un laikus nesaņem palīdzību.
2020. gadā zāļu lieltirgotavu kopējais apgrozījums Latvijā un ārvalstīs bija 1 miljards 57,3 miljoni eiro (bez PVN), kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 6 % – liecina Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.
Covid-19 pandēmija maina alkohola lietošanas paradumus. Pozitīvā vai negatīvā virzienā? Ja lūko kopumā alkoholisko dzērienu apjomu Latvijā, kas nodots patēriņam, tad pērn tas samazinājās par 12,4%. Ja skatās individuāli, tad aptaujas rāda: daļa to sākuši lietot vairāk, daļa mazāk.
Ārsta seja mainās. Tā kļūst vecāka — teju katrs trešais ārsts Eiropas reģionā ir vecāks par 55 gadiem. Šī seja kļūst arī sievišķīgāka. Sievietes veido 52 % no ārstu skaita, pēdējos desmit gados sieviešu īpatsvars palielinājies par 4 %. [1]
Rīgas Stradiņa universitātē noslēgusies ārvalstu studentu ziemas uzņemšana. Vēlmi studēt RSU pauda 500 interesenti no 46 valstīm, bet studijas sākuši 293 studenti no 29 valstīm, no kuriem 260 studē medicīnu, bet 33 – zobārstniecību. Tā kā mācības pirmkursniekiem pavasara semestrī noritēs pilnībā attālināti, tad studenti zināšanas apgūs savās mītnes zemēs, Latvijā ierodoties vien tad, kad epidemioloģiskā situācija kļūst labvēlīgāka.
48 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no sabiedrības, 22 % – no līdzcilvēkiem, bet 24 % atzinuši, ka paši pēdējā mēneša laikā jutušies agresīvāk noskaņoti nekā ierasts, liecina Apotheka un tirgus pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja. Pieaugošā Covid-19 izplatība, kā arī stingrākie ierobežojumi ir liels izaicinājums sabiedrības mentālajai veselībai.
Palielinoties veselības aprūpes darbinieku skaitam, kuri inficējas ar Covid–19 vai tiek atzīti par Covid–19 pacientu kontaktpersonām, pieaug slogs veselības aprūpes sistēmai. Satraucoši, jo Latvijā visbiežāk ar Covid–19 inficējas māsas, bet viņu skaits ir katastrofāls: 4,3 māsas uz 1000 iedzīvotājiem (OECD vidēji — 8,8 māsas) jeb 1,3 māsas uz vienu ārstu.
Veselības aprūpes darbiniekiem, īpaši medmāsām, ir augsti SARS-CoV-2 izplatības rādītāji, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri nestrādā veselības aprūpē, secināts pētījumā.
D vitamīna deficīts ir neatkarīgi saistīts ar diabētiskās perifērās neiropātijas (DPN) risku, potenciāli ietekmējot lielas nervu šķiedras gados vecākiem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu.
Dzemdes mioma ir biežākais sieviešu dzimumorgānu labdabīgais audzējs — to diagnosticē ~ 50 % sieviešu reproduktīvajā vecumā visā pasaulē. Precīza tās sastopamība nav zināma, jo miomas visbiežāk ir asimptomātiskas un pieejamie dati var neatspoguļot slimības patieso sastopamību. Biežāk to atklāj sievietēm pēc 40 gadu vecuma, tomēr aizvien vairāk konstatē jaunākām sievietēm (tabula). [1]
Mikroķirurgs un augstas sarežģītības rekonstruktīvo operāciju meistars Dr. med. JĀNIS ZARIŅŠ savu dzīvi pakārtojis starp trīs galvenajām vērtībām — ģimeni, darbu un draugiem. Intervija notiek Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrā, kad novakarē pēc pacientu pieņemšanas viņam darbs nebūt nebeidzas — pēc mūsu sarunas dakteris vēl dodas apraudzīt pacientus RAKUS Onkoloģijas centrā.
Ir maz zināms par ieguvumiem no statīnu terapijas gados vecākiem pieaugušajiem ar demenci. Pētījuma mērķis bija novērtēt statīnu lietošanas nozīmi visu cēloņu mirstībā pansionāta iemītniekiem ar un bez demences.
PVO ziņo, ka pasaulē katrs trešais cilvēks cieš no kāda malnutrīcijas veida. NCD Riska faktoru apvienība paredz, ka 2025. gadā vairāk nekā 21 % sieviešu būs aptaukošanās. Šie skaitļi ir satraucoši arī jauno māmiņu un jaundzimušo veselības kontekstā. Ne velti Starptautiskā Ginekologu un dzemdību speciālistu federācija (FIGO) izstrādājusi kontrolsarakstu* ar jautājumiem sievietēm agrīnā grūtniecībā un grūtniecības plānošanas posmā, lai atpazītu riska faktorus, kas saistīti ar sievietes diētas paradumiem un izpratni par veselīgu uzturu.