PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Laimīga dzīve un veselība

D. Ričika
Laimīga dzīve un veselība
Freepik

Martā tika atzīmēta Laimes diena — pirms 11 gadiem tādu ieviesa ANO Ģenerālā asambleja. Pasaules Veselības organizācija laimi ir iekļāvusi kā svarīgu faktoru veselības jēdzienā. Bet tikai pagājušā gadsimtā sāka parādīties pētījumi šajā jomā. 

  • Piemēram, izpētīts, ka cilvēki ar pozitīvām emocijām trīsreiz retāk saaukstējas vai saslimst ar gripu. Citā pētījumā, kurā veica pozitīvu psiholoģisku iejaukšanos, uzlabojās dalībnieku fiziskās veselības pašnovērtējums un samazinājās dienu skaits mēnesī, kad viņi jutās slimi. Kāda 15 pētījumu meta–analīze ar 230 tūkstošiem dalībnieku parādīja, ka optimistisks domāšanas veids darbojas profilaktiski — kā pozitīva uzvedība un samazina kardiovaskulāro notikumu risku, secīgi tas nozīmē arī mazāku nāves risku.
  • Vēl kāds interesants aspekts: zinātnieki pierādījuši, ka 35—50 % laimes cilvēkiem ir ģenētiski noteikta — atrasts, ka 5-HTT serotonīna transportētāja gēna alēle ir saistīta ar laimi, optimismu, apmierinājumu ar dzīvi. Un pierādīts, ka ar dzīvi apmierinātiem cilvēkiem ir statistiski nozīmīgi augstāks šā genotipa procents. 
  • Skaidrs, ka laime atkarīga ne tikai no ģenētikas, bet arī vides. Ja lūkojam pētījumu, kas apkopo pasaules laimīgākās valstis, tad pirmo vietu 150 valstu reitingā jau sesto gadu ieņem Somija. Veselīgas dzīves gadi, augsts IKP uz vienu iedzīvotāju, sociālais atbalsts, zems korupcijas līmenis, sociālā atbildība un rūpes citam par citu sabiedrībā — šis ir skaidrojums augstajam rādītājam. Divdesmitniekā šogad ir jauna dalībniece — Lietuva. Igaunija ierindojusies 31. vietā, Latvija — 41. vietā. 
  • Domājot par ārsta dzīves laimi, prātā nāk saruna ar Dr. med. Aināru Rudzīti. “Vai man ir laimīga dzīve, tāda, kādu esmu vēlējies? Jā. Ir kāds sirms vīrs Ķekavā, kuram pirms nu jau daudziem gadiem implantēju sirds vārstuli. Viņš bija tik smagi slims, ka īsti nebija cerību, visi funkcionālie parametri liecināja, ka ilgu mūžu vairs nedzīvos. Bet viņš joprojām no Ķekavas uz Rīgu brauc ar velosipēdu! Šad tad arvien redzot viņu uz velosipēda, saprotu — mans darbs ir tā vērts.”