Uzreiz gribētos skeptiski iebilst: nē! Bet, sākot sarunu ar mākslīgā intelekta (AI) sarakstes robotu jeb čatbotu, varētu būt pārsteigums, cik precīzi tas nosaka diagnozi, cik personisku pieeju atrod, pamatojot ar izklāstīto slimības vēsturi.
Pirms diviem mēnešiem JAMA Internal Medicine publicētā pētījuma “Comparing Physician and Artificial Intelligence Chatbot Responses to Patient Questions Posted to a Public Social Media Forum” rezultāti šokē. Medicīnas eksperti, kas izvērtēja atbildes, secināja, ka čatbots pārspēj ārstu. Ārstu atbildes uz pacientu uzdotajiem jautājumiem sarunu forumā bija vidēji īsākas nekā ChatGPT (52 vārdi pret 211 vārdiem). Čatbots proporcionāli biežāk sniedza atbildes, ko eksperti novērtēja kā labas vai ļoti labas — 78,5 %, kamēr ārstu atbildes tādas bija tikai 22,1 % gadījumu. Izrādījās, ka mākslīgais intelekts sniedz arī empātiskākas atbildes nekā ārsts, šajā rādītājā čatbots ārstu pārspēja 9,8 reizes!
Turklāt AI spēj kārtot kvalifikācijas eksāmenus! Kāds šā gada pētījums rāda, ka ChatGPT nokārto United States Medical Licensing Exam (USMLE), vērtējumā sasniedzot 60 %.
Ārsta profesija, visticamāk, nepazudīs, taču pilnīgi skaidrs, ka nākotnē AI būs ārsta ikdiena, piemēram, aši uzrakstīs atbildes vēstules melnrakstu, atbildot uz pacienta jautājumiem, kas ārstam var šķist kaitinoši (AI to izdarīs izsmeļoši un empātiski), dažās sekundēs sarindos iespējamās diagnozes. Varbūt jūsu AI uzrakstīs un nosūtīs jautājumu kolēģa AI. Jau tagad ikdienā var izmantot AI, atbildot uz e–pasta vēstulēm, piemēram, konferenču ielūgumiem, — AI to izdara ātrāk un bieži vien labāk. Bet varbūt, atslogojuši sevi šajos darbos, mēs vietā paņemsim citus darbus?
Protams, paliek jautājums, kas notiks ar cilvēcisko pieskārienu medicīnā, ar ētiku (kurš būs atbildīgs par AI izveidoto ārstēšanas plānu?) un citiem jautājumiem.
Eksperti teic — pētījumi šajā jomā notiek tik strauji un jaudīgi, ka jumtu rauj nost. Kādā intervijā Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis atzīst — viņa pārsteigums bijis, ka ChatGPT raksta labāk nekā liela daļa cilvēku, kas lieto latviešu valodu.
Valdība apstiprinājusi grozījumus, kas nosaka termiņu pilnīgai pārejai uz e-nosūtījumiem, aizstājot papīra formu - tas ir 2026. gada 4. maijs. Tāpat pakāpeniski tiks uzsākts principa “Viens nosūtījums – viens pieraksts” ieviešana, lai mazinātu neapmeklēto vizīšu skaitu (to īpatsvars ir 15-20%) un padarītu pacientu pierakstu sistēmu caurspīdīgāku.
Mentālās veselības platforma “Pleso Therapy”, kas izmanto mākslīgo intelektu, lai atrastu lietotājiem piemērotus, sertificētus terapeitus, ir piesaistījusi 1,2 miljonus eiro, lai paplašinātu savu darbību Baltijas valstīs. Starp investoriem ir Latvijas investīciju fonds “BADideas.fund”.
Cistiskā fibroze (CF) ir reta slimība, taču ar vērā ņemamu slogu raugoties no ārstēšanas skatpunkta. Pētījumos konstatēts, ka CF pacients vidēji dienā lieto septiņas dažādas ārstēšanas metodes, ieskaitot trīs dažādu veidu inhalējamos medikamentus ar dažādam inhalācijas ierīcēm – nebulaizeriem, pulverinhalatoriem, aerosolveida inhalatoriem, utt. Taču tikai apmēram 31 % CF pacientu inhalācijas veic pareizi.
Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.
Globālais psoriāzes slogs no 1990. līdz 2021. gadam nedaudz palielinājās — ar vecumam standartizēto saslimstības rādītāju (ASIR) pieaugumu par 10,3 % vīriešiem un 7,3 % sievietēm —, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam tā turpinās pieaugt.
Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs. Ziņo, ka 2019.gadā apmēram 4,95 miljoni nāves gadījumu saistīti ar AMR. Neskatoties uz antibiotiku nenoliedzami galveno ietekmi AMR attīstībā, pastāv norādes, ka arī citi bieži lietoti medikamenti var būt iesaistīti šajā procesā.
Kafija ir viens no biežāk lietotajiem dzērieniem pasaulē, bet līdz šim nav veikti nejaušināti pētījumi par kofeīnu saturošas kafijas ietekmi uz ātriju fibrilācijas (ĀF) pacientu sirds ritmu. Lai salīdzinātu kofeīnu saturošas kafijas lietošanu ar izvairīšanos no tās patēriņa un ietekmi uz rekurentu ĀF, veikts prospektīvs atvērta tipa nejaušināts klīniskais pētījums.
Globālais psoriāzes slogs no 1990. līdz 2021. gadam nedaudz palielinājās — ar vecumam standartizēto saslimstības rādītāju (ASIR) pieaugumu par 10,3 % vīriešiem un 7,3 % sievietēm —, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam tā turpinās pieaugt.
Disfunkcionāla elpošana un/vai hiperventilācija kardiopulmonālās slodzes testā (CPET) ir būtiski biežāka pacientiem ar mialģisko encefalomielītu / hroniskā noguruma sindromu (ME/CFS) nekā personām bez šī stāvokļa, liecina jauns pētījums.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Novembrī Rīgā notika augsta līmeņa apaļā galda diskusija par “Parkinsona slimības ārstēšanas un aprūpes uzlabošanas iespējām Latvijā un visās Baltijas valstīs” Starptautiskā neirologu kongresa BALCONE 2025 ietvaros. Baltijas valstu prezentācijas izgaismoja būtiskas atšķirības Parkinosna slimības pacientu ārstēšanā un aprūpē.
Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs. Ziņo, ka 2019.gadā apmēram 4,95 miljoni nāves gadījumu saistīti ar AMR. Neskatoties uz antibiotiku nenoliedzami galveno ietekmi AMR attīstībā, pastāv norādes, ka arī citi bieži lietoti medikamenti var būt iesaistīti šajā procesā.
No 19. līdz 25. novembrim HIV profilakses punkti visā Latvijā iesaistīsies Eiropas rudens testēšanas nedēļas aktivitātēs. SPKC aicina atgādināt pacientiem, ka šajā laikā iedzīvotāji īpaši aicināti pārbaudīt savu veselību, veicot HIV, B un C vīrushepatīta, kā arī sifilisa eksprestestu – ātri, anonīmi un bez maksas.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) Klīniskās imunoloģijas un alergoloģijas centrs 2025. gadā sasniedzis nozīmīgu pagrieziena punktu, iegūstot divus starptautiski nozīmīgus novērtējumus. Centram piešķirts Pasaules Alergoloģijas organizācijas (WAO - World Allergy Organization) Izcilības centra statuss, kā arī tas oficiāli uzņemts Angioedēmas references un izcilības centru tīklā ACARE (Angioedema Centers of Reference and Excellence), kļūstot par pirmo šādu centru Baltijas valstīs.
Krūts vēzis ir biežāk sastopamais vēža veids sievietēm. Aptuveni piektā daļa (15-20 %) vēža gadījumu ir ERBB2 pozitīvi, norādot uz audzēja agresivitāti. ERBB2 mērķētas antivielas (trastuzumabs, pertuzumabs) var uzlabot klīnisko iznākumu, bet var veicināt no devas atkarīgu kardiotoksiskumu, īpaši pēc antraciklīnu terapijas. Pētnieki metaanalīzes un sistemātiska pārskata veidā skaidroja, kā ERBB2 pozitīva krūts vēža terapija ietekmē kreisā kambara izsviedes frakcijas (KKIF) rādītājus.