Hormonālās kontracepcijas veids un krūts vēža risks pusaudzēm un sievietēm premenopauzē
Zviedru populācijas kohortas pētījumā piedalījās pusaudzes un sievietes no 13-49 gadu vecuma bez krūts, olnīcu, dzemdes kakla, dzemdes ķremeņa vēža anamnēzes. No pētījuma tika izslēgtas pacientes ar veiktu bilaterālu ooforektomiju vai saņemtu terapiju neauglības dēļ. Pētījuma dalībnieces dzīves laikā lietojušas hormonālo kontracepciju, un pētījuma autori aprēķināja draudu riskus (HR) incidentam krūts vēzim in situ vai invazīvā stadijā.
Kopā 2 095 130 pusaudzes un sievietes (vidējais [IQR] vecums diagnozes brīdī 45 [41-48]) tika novērotas 21 020 846 persongadus. Tika konstatēti 16 385 krūts vēža gadījumi. Uz paaugstinātu krūts vēža risku norādīja hormonālās kontracepcijas lietošana dzīves laikā (HR 1,24; 95 % TI 1,20-1,28), veicinot vienu papildu krūts vēža gadījumu uz 7752 (95 % TI 5350-14 070) sievietēm.
Augstāks risks saistīts ar perorālu desogestrela monoterapijas kontracepciju (HR 1,18; 95 % TI 1,13-1,23) un perorālu desogestrelu saturošu kombinēto kontracepciju (HR 1,19; 95 % TI 1,08-1,31), tāpat augstāku risku uzrādīja implanti, kuru saturā ir etonogestrels (desogestrela aktīvs metabolīts) (HR 1,22; 95 % TI 1,11-1,35), salīdzinājumā ar levonorgestrelu saturošu kombinēto kontracepciju (HR 1,09; 95 % TI 1,03-1,15) un 52 mg levonorgestrelu saturošu intrauterīno sistēmu (HR 1,13; 95 % TI 1,09-1,18). Netika novērots statistiski nozīmīgi paaugstināts krūts vēža risks medroprogesterona acetāta injekcijām, etonogestrela vaginālam riņķim vai kombinētai perorālai kontracepcijai ar drospirenonu, neskatoties uz to, ka lietotāju skaits bija liels.
Šīs kohortas pētījuma rezultāti norāda uz krūts vēža riska atšķirībām atkarībā no lietotā progestīna satura hormonālajā kontracepcijā.
Avots: Hadizadeh F, Koteci A, Karlsson T, Ek WE, Johansson Å. Hormonal Contraceptive Formulations and Breast Cancer Risk in Adolescents and Premenopausal Women. JAMA Oncol. Published online October 30, 2025. doi:10.1001/jamaoncol.2025.4480