Bērniem, kuru vecāki nodzīvo garu mūžu, ir mazāks vēža attīstības risks

Starptautiskā pētījumā tika atklāts, ka cilvēkiem, kuru mātes un tēvi ir nodzīvojuši garu mūžu, ir par 24% zemāks vēža attīstības risks. Pētnieki salīdzināja bērnus, kuru vecāki nodzīvoja garu mūžu, ar bērniem, kuru vecāki nodzīvoja vidēji ilgi. Pētnieki mātes un tēvus sadalīja divas grupās: mātes, kuras nodzīvoja 91 gadu un vairāk un mātes, kuras nodzīvoja 77 - 91 gadu; tēvi, kuri nodzīvoja ilgāk par 87 gadiem un tēvi, kuri nodzīvoja 65 - 87 gadus. Pētnieki analizēja 938 jaunus vēža gadījumus, kas tika konstatēti 18 gadu novērošanas periodā.

Kopumā tika aptaujāti 9764 cilvēki, laika periodā 1992. - 2010.gads. Visi dalībnieki tika intervēti reizi divos gados, aptaujā bija arī jautājumi par vecāku vecumu un laiku, kad viņi ir miruši. 2010.gadā pētījuma dalībnieki bija septiņdesmit gadu vecumā. Analizējot datus, tika veikta samērošanas pēc dzimuma, rases, smēķēšanas un finansiālā statusa, izglītības, ķermeņa masas indeksa un sociļaekonomiskā statusa bērnībā. No pētījuma tika izslēgti tie, kuru vecāki mira priekšlaicīgi (mātes pirms 61 gada vecuma un tēvi jaunāki par 46 gadiem).

Pētnieki secināja, ka kopējā mirstība (tēvs vai māte nodzīvoja ilgāk par 65 gadiem) samazinājās par 19% (HR=0,81; 95% TI [0,76 - 0,86]) un par 14% desmit gados (HR=0,87; 95% TI [0,81 - 0,92]). Bērniem, kuriem viens vai abi vecāki nodzīvoja garu mūžu, bija zemāks vēža attīstības risks (HR=0,76; 95% TI [0,61 - 0,94]), salīdzinot ar tiem, kuriem abi vecāki nomira vidējā vecumā. Līdzīgi rezultāti ir arī attiecībā uz cukura diabētu (HR=0,89; 95% TI [0,84 - 0,96]), sirds slimībām (HR=0,88; 95% TI [0,82 - 0,93]) un insultu (HR=0,86; 95% TI [0,78 - 0,95]), savukārt attiecībā uz artrītu netika konstatēta statistiski ticama atšķirība.   

Prof. W.Henley sacīja, ka iepriekš veiktos pētījumos ir pierādīts, ka simtgadnieku bērni arī dzīvo ilgāk un viņiem retāk ir sirds slimības, bet šajā pētījumā pirmo reizi pierādīja, ka ilgdzīvojošu vecāku bērniem ir mazāks vēža attīstības risks. Tāpat tika secināts, ka šādiem bērniem retāk konstatē arī cukura diabētu un insultu. Šādi protektīvie efekti tika novēroti bērniem, kuru vecāki dzīvoja ilgāk par 65 gadiem. Visticamāk gados vecu vecāku bērni nav imūni pret vēža vai citu ar vecumu saistītu slimību attīstību, tomēr ir pierādījumi, ka šo slimību biežums ir mazāks. Tāpat tika pierādīts, ka bērni ar vecumu saistītām slimībām slimo retāk, ja vecāki dzīvo ilgāk, jo vecāki ilgāk nodzīvo, jo mazāka iespējamība, ka bērniem attīstīsies ar vecumu saistītas slimības.

 

Pirmavots: A. Dutta, W. Henley, J.-M. Robine, K. M. Langa, R. B. Wallace, D. Melzer. Longer Lived Parents: Protective Associations With Cancer Incidence and Overall Mortality. The Journals of Gerontology Series A: Biological Sciences and Medical Sciences, 2013