PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Dažas grūtniecības laikā lietotās antibiotikas saistītas ar iedzimtiem defektiem bērniem

Doctus
Bērniem, kuru mātēm grūtniecības pirmajā trimestrī izrakstītas makrolīdu grupas antibiotikas, ir paaugstināts nopietnu iedzimtu defektu risks, salīdzinot ar tiem, kuru mātes lietoja penicilīnu saturošas antibiotikas.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt saistību starp makrolīdu grupas antibiotikām, kuras tiek izrakstītas grūtniecības laikā, ar nozīmīgiem iedzimtiem defektiem, cerebrālo trieku, epilepsiju, uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumiem un autisma spektra traucējumiem. Šis bija populācijā balstīts kohorta pētījums, kurā izmantoja Apvienotās Karalistes klīniskās pētniecības datubāzi.

Pētījuma grupā iekļāva 104 605 bērnus, kas dzimuši no 1990. līdz 2016. gadam un kuru mātēm tika nozīmēta viena makrolīdu monoterapija (eritromicīns, klaritromicīns vai azitromicīns) vai viena penicilīna monoterapija no ceturtās gestācijas nedēļas līdz dzemdībām. Bija divas kontroles grupas: 82 314 bērni, kuru mātēm pirms ieņemšanas tika izrakstīti makrolīdi vai penicilīni, un 53 735 bērni, kuri bija pētījuma grupas bērnu brāļi un māsas.

Galvenie pētījuma iznākumi bija jebkura nopietna iedzimta patoloģija un orgānu sistēmai raksturīga liela (nervu, sirds un asinsvadu, kuņģa-zarnu trakta, dzimumorgānu un urīnceļu) patoloģija pēc makrolīdu vai penicilīna izrakstīšanas pirmajā trimestrī (četras līdz 13 grūtniecības nedēļas), otrajā līdz trešajā trimestrī (14 gestācijas nedēļas līdz dzimšanai) vai jebkurā grūtniecības trimestrī. Papildus tika vērtēts arī cerebrālās triekas, epilepsijas, uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumu un autisma spektra traucējumu risks.

Nozīmīgi iedzimti defekti tika konstatēti 186 no 8632 bērniem (21,55 uz 1000), kuru mātēm bija izrakstītas makrolīdu antibiotikas, un 1666 no 95 973 bērniem (17,36 uz 1000), kuru mātes lietoja penicilīnu grūtniecības laikā. Makrolīdu izrakstīšana pirmajā trimestrī bija saistīti ar paaugstinātu jebkādu nozīmīgu iedzimtu defetu risks, salīdzinot ar penicīlu (27,65 pret 17,65 uz 1000; samērotā riska attiecība bija 1,55; 95 % TI [1,19 – 2,03]) un īpaši kardiovaskulāri defekti (10,60 pret 6,61 uz 1000; 1,62; 95 % TI [1,05 – 2,51]). Makrolīdu izrakstīšana jebkurā no grūtniecības trimestriem bija saistīta ar paaugstinātu dzimumorgānu defektu risku (4,75 pret 3,07 uz 1000; 1,58; 95 % TI [1,14 – 2,19]). Eritromicīna lietošana pirmajā trimestrī bija saistīts ar paaugstinātu jebkādu iedzimtu defektu risku (27,39 pret 17,65 uz 1000; 1,50; 95 % TI [1,13 – 1,99]). Netika konstatētas statistiski ticamas saistības starp citām specifiskām orgānu sistēmu patoloģijām.

Pētnieki secina, ka makrolīdu grupas antibiotiku izrakstīšana grūtniecības pirmajā trimestrī bija saistīta ar paaugstinātu jebkādu lielu iedzimtu patoloģiju un īpaši sirds un asinsvadu anomāliju risku, salīdzinot ar penicilīna grupas antibiotikām. Makrolīdu izrakstīšana jebkurā trimestrī bija saistīta ar paaugstinātu dzimumorgānu malformāciju risku. Šie atklājumi liecina, ka makrolīdi grūtniecības laikā jālieto piesardzīgi un, ja iespējams, jāparedz alternatīvas antibiotikas, kamēr nav pieejami turpmāki pētījumi.

 

AVOTS: Fan H, Gilbert R, O’Callaghan F, Li L. Associations between macrolide antibiotics prescribing during pregnancy and adverse child outcomes in the UK: population based cohort study. BMJ, 2020; m331

 

Lasītākais Doctus.lv
GUNTIS KARELIS: Grūtības ir spēcīgs motivētājs

Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.

M. Lapsa
RENĀTE HELDA: cukura diabēts pandēmijas ēnā— katastrofāls ielaisto gadījumu skaits

Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."

R. Helda
Bioloģiskie medikamenti. Arvien biežāk izmantojam praksē

Zinātniskā revolūcija zāļu atklāšanas un produktu attīstībā biotehnoloģijā, kas notika 20. gadsimta beigās, savu uzvaras gājienu turpina arī 21. gadsimtā. Šobrīd vairāk nekā simt dažādu slimību tiek ārstētas ar biotehnoloģijas palīdzību, turklāt daudzas metodes joprojām ir galvenais atklājums medicīnā. Bioloģisko līdzekļu lietošana strauji paplašinājusies, tos izmanto, piemēram, onkoloģijā, autoimūnu traucējumu, iekaisuma slimību ārstēšanā.

L. Henke, S. Purviņa
Liels traumu risks brīvdienu skrējējiem

Gandrīz puse no visiem brīvdienu skrējējiem (skrējēji, kas to dara neprofesionāli, brīvajā laikā) gūst traumas, galvenokārt saistībā ar ceļiem, ikriem vai Ahileja cīpslām, un riska līmenis ir vienlīdz augsts neatkarīgi no skrējēja vecuma, dzimuma vai skriešanas pieredzes.

Doctus
SANAD II pētījums par valproāta vs. levetiracetāma efektivitāti un izmaksu ieguvumu salīdzinājumu

Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.

Doctus