RAS inhibīcijas pārtraukšana pēc akūta aGFĀ samazinājuma: vai laba prakse?
Šajā pētījumā no pacientu medicīniskajā datu bāzē esošās informācijas tika izdalīti pētījuma dalībnieki virs 18 gadu vecuma, kas pirmreizēji saņēmuši RAS inhibitorus laikā no 2008.-2021. gadam un kuriem aGFĀ samazinājums 90 dienu laikā kopš medikamenta sākšanas krities vairāk kā par 15 %. Pētījuma ekspozīcija: RAS inhibitoru pārtraukšana vai turpināšana, balstoties uz to, vai medikamenta recepte atjaunota pēc 90 dienām pēc aGFĀ samazinājuma. Primārais pētījuma iznākums – termināla nieru mazspēja vai nāve; sekundāri iznākumi – nopietni kardiovaskulāri notikumi (MACE) kā miokarda infarkts, sirds mazspēja, insults, kardiovaskulārā mirstība, kā arī akūts nieru bojājums pēc 180 dienām.
Pētījumā tika iekļauti 4233 pacienti (vidējais [SN] vecums 64,4 [16,2] gadi; 2697 [51, 1 %] vīrieši) ar vismaz 15 % aGFĀ samazinājumu pēc RAS inhibitoru sākšanas. No šiem pacientiem 33,3 % jeb 1411 pacienti medikamentu pārtrauca un 66,6 % jeb 2822 pacienti medikamentu turpināja. Pacientiem, kas RAS inhibitorus pārtrauca, bija augstāks nāves (draudu attiecība [HR] 1,23; 95 % TI 1,07-1,41) un terminālas nieru mazspējas (HR 1,74; 95 % TI 1,28-2,38) risks salīdzinājumā ar tiem pacientiem, kas RAS inhibitorus turpināja lietot. MACE (HR 1,13; 95 % TI 0,99-1,28) un akūta nieru bojājuma (HR 1,11; 95 5 TI 0,90-1,37) riski nebija statistiski nozīmīgi augstāki.
Kohortas pētījuma rezultāti norāda uz nepieciešamību analizēt iemeslus salīdzinoši biežai RAS inhibitoru pārtraukšanai. Tāpat nepieciešams izstrādāt stratēģijas, kā uzlabot šo medikamentu regulāru lietošanu ikdienas praksē.
Avots: Ku E, Tangri N, Brar R, McCulloch CE, Sarnak MJ. Discontinuation of RAS Inhibition After an Acute Decline in Estimated Glomerular Filtration Rate. JAMA Netw Open. 2026;9(3):e263680. doi:10.1001/jamanetworkopen.2026.3680