Gēni saistīti ar zemu dzimšanas svaru, mazu augumu pieaugušā vecumā un cukura diabēta risku

Šis lielais pētījums pievienoja vēl vienu pierādījumu, ka gēni ietekmē augšanu perinatālajā posmā. Gēnu kumalatīvais efekts ir pārsteidzoši stiprs, tas ir līdzvērtīgs mātes smēķēšanai, ir pierādīts, ka mātes smēķēšana grūtniecības laikā ir saistīta ar zemāku jaundzimušā dzimšanas svaru. Un šobrīd ir zināms, ka zems dzimšanas svars ir saistīts ar paaugstinātu veselības problēmu risku pieaugušā vecumā.  

Pētījums, kas publicēts žurnālā Nature Genetics, ir otrais lielākais pētījums par dzimšanas svaru, kuru veica zinātnieku grupa no vairākām valstīm, tai skaitā, Anglijas, Somijas, Nīderlandes un ASV. Šajā ģenētiskajā pētījumā tika iekļautas gan meta-analīzes, gan veikti novērojumi, kopumā iesaistot gandrīz 70 000 cilvēkus no Eiropas, arābu valstīm, Āzijas un Amerikas, no kopumā vairāk nekā 50 atsevišķiem pētījumiem par grūtniecību un dzemdībām.

Papildus trim iepriekš atklātiem gēnu reģioniem, kas paaugstina zema dzimšanas svara risku, šajā pētījumā atklāja vēl četrus jaunus reģionus: gēni HMGA2, LCORL, ADRB1 un 5 hromosomas lokusu.

Divi no iepriekš identificētajiem gēnu reģioniem ir saistīti ar 2.tipa cukura diabēta risku, savukārt divi no jaunajiem atklātajiem gēnu reģioniem ir saistīti ar īsāku augumu pieagušo vecumā. Trešais regions, ADRB1, ir saistīts ar asinsspiedienu - pirmo reizi zinātnieki ir atklājuši ģenētisku saistību starp dzimšanas svaru un asinsspiedienu.  Bioloģiskais mehānisms, kas identificē ģenētiskā reģiona funkcijas, kas ietekmē augšanu un vielmaiņu pieaugušo vecumā vēl ir jāizpēta.

Pētījuma autori uzsver, ka šie atklājumi sniedz ieskatu mehānismos, kas atbild par augļa augšanu dzemdē un var palīdzēt labāk saprast kā pārvadīt augļa augšanas problēmas grūtniecības laikā. Šis pētījums apliecina, ka gēnu darbībām agrīnā attīstībā ir nozīmīga ietekme uz veselību bērnībā un vēlākā vecumā. Kamēr pētnieki turpinās izzināt bioloģiju, būtisks secinājums, ka iejaukšanās prenetālajā posmā, lai uzlabotu jaundzimušā dzimšanas svaru var būt būtisks veselības ilgtermiņa ieguvums.

Pirmavots: Momoko Horikoshi et al. New loci associated with birth weight identify genetic links between intrauterine growth and adult height and metabolism. Nature Genetics, 2012; DOI: 10.1038/ng.2477