Šokolādes patēriņš, kognitīvās funkcijas un Nobela prēmijas laureāti
Flavonoīdu apakšklase flavonoli, kas bagātīgi ir atrodami kakao, zaļajā tējā, sarkanvīnā un dažos augļos, efektīvi palēnina vai pat uzlabo kognitīvās funkcijas, kas pasliktinās novecošanas laikā. Flavonols uzlabo arī endotēlija funkciju un samazina asinspiedienu. Kopš ir zināms, ka šokolādes ēšana uzlabo kognitīvās funkcijas ne tikai atsevišķiem indivīdiem, bet visai populācijai, ir radies hipotētisks jautājums, vai pastāv korelācija starp šokolādes patēriņu valstī un šīs valsts populācijas kognitīvo funkciju. Diemžēl nav pieejami dati par kognitīvo funkciju līmeni kadā valstī, tomēr ir zināms kopējais Nobela prēmijas laureātu skaits uz vienu iedzīvotāju, kas var atspoguļot īpaši izcilu prātu īpatsvaru valstī.
Publiski ir pieejams valstu saraksts ar Nobela prēmiju laureātiem uz vienu iedzīvotāju, šis saraksts tad arī tika izmantots pētījumā. Tā kā iedzīvotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā Nobela prēmiju laureātu skaits, tad to skaits tika reizināts ar 10 miljoniem. Tādejādi rezultāti jāanalizē kā Nobela prēmijas laureātu skaits uz 10 miljoniem iedzīvotāju konkrētajā valstī. Pētījumā tika iekļautas visas Nobela prēmijas, kuras bija piešķirtas līdz 2011.gada 10.oktobrim. Pētījumā tika iekļautas 22 valstis, par kurām bija zināms šokolādes patēriņš gada laikā uz vienu iedzīvotāju.
Tika konstatēta cieša, statistiski ticama lineāra korelācija (r=0,791; p<0,001) starp šokolādes patēriņu uz vienu iedzīvotāju un Nobela prēmiju laureātu skaitu uz 10 miljoniem iedzīvotāju. Šveice ir piramajā vietā no visām analizētajām valstīm, jo tajā ir gan vislielākais šokolādes patēriņš uz vienu iedzīvotāju, gan vislielākais Nobela prēmijas laureātu skaits. Regresijas līknes slīpums, ļauj aprēķināt, ka ir nepieciešmas palielināt šokolādes patēriņu par 0,4kg uz vienu iedzīvotāju gadā, lai Nobela prēmijas laureātu skaits pieaugtu par 1. ASV tas nozīmētu, ka šokolādes patēriņš gada laikā jāpalielina par 125 miljoniem kilogramu. Minimālā efektīvā šokolādes deva svārstās ap 2 kg gadā, lai valstī būtu Nobela prēmijas laureāti. Savukārt, ja šokolādes patēriņš pārsniedz 11 kg gadā uz vienu iedzīvotāju, tad vairs nepaaugstinās Nobela prēmijas laureātu skaits.
Šokolādes lietošana uzlabo kognitīvās funkcijas, kas ir obligāts priekšnoteikums, lai iegūtu Nobela prēmiju un šokolādes patēriņš cieši korelē ar Nobela prēmijas laureātu skaitu konkrētā valstī. Tomēr jāveic papildus pētījumi, lai noskaidrotu, vai šokolāde ir pamatmehānisms, kas izskadro novēroto kognitīvo funkciju uzlabošanos.
Pirmavots: Franz H. Messerli. Chocolate Consumption, Cognitive Function, and Nobel Laureates. NEJM, October 10, 2012DOI: 10.1056/NEJMon1211064