Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Ēšanas ātrums un uzvedības faktori: vienkārši, bet efektīvi
Nelieli intervenču pētījumi liecina, ka lēnāka ēšana un rūpīgāka košļāšana var samazināt uzņemtā ēdiena daudzumu. Palielinot kumosu skaitu un apzināti palēninot ēšanas tempu, maltīte kļūst ilgāka, savukārt sāta sajūta – izteiktāka. Šī pieeja var būt noderīgs, zema riska instruments aptaukošanās profilaksē un svara kontroles stratēģijās, īpaši pacientiem ar impulsīvu vai ieraduma vadītu ēšanu.
Papildu ieguvums ir labāka gremošanas funkcija un potenciāli mazāks dispepsijas, vēdera pūšanās un citu gastrointestinālu simptomu risks.
Laikā ierobežota ēšana (TRE): elastība ar ilgtermiņa efektu
Jaunākie dati apstiprina, ka ēšana 8 stundu logā dienā, pat ja logs ir pašizvēlēts, var veicināt noturīgu svara samazināšanos un vidukļa apkārtmēra mazināšanos. Lai gan fiksēti agrīni vai vēli ēšanas logi bieži ir efektīvāki, arī elastīgā TRE pieeja var būt klīniski noderīga pacientiem, kuriem grūti ievērot stingrus režīmus.
Svarīgi, ka ilgtermiņā (12 mēnešu novērojumā) TRE grupās svara zudums saglabājās, kamēr kontroles grupā (bez ēšanas laika ierobežojuma) tika novērots svara pieaugums.
Diētas salīdzinājumi: ketogēnā, TRE un badošanās vs Vidusjūras diēta
Nejaušināta iedalījuma pētījumi pacientiem ar aptaukošanos rāda, ka kalorijām ierobežota ketogēnā diēta, modificēta pārmaiņdienu badošanās un vēlā TRE īstermiņā (3 mēnešos) var nodrošināt lielāku svara zudumu nekā kalorijām ierobežota Vidusjūras diēta.
Tomēr eksperti pamatoti uzsver, ka īslaicīgi pētījumi neļauj spriest par ilgtermiņa kardiometaboliskajiem iznākumiem, tostarp viscerālo tauku, insulīnrezistences, 2. tipa cukura diabēta un sirds–asinsvadu riska dinamiku. Tādēļ šādi rezultāti jāinterpretē piesardzīgi un individualizēti.
Medikamentoza svara terapija: reālā dzīve ≠ klīniskie pētījumi
Reālās dzīves dati par GLP-1 receptoru agonistiem (semaglutīds, tirzepatīds) parāda būtiski mazāku svara samazinājumu nekā III fāzes klīniskajos pētījumos. Galvenie iemesli:
- agrīna terapijas pārtraukšana,
- zemākas uzturošās devas,
- augstas zāļu izmaksas.
Šie dati uzsver nepieciešamību aktīvi sekot terapijas adherencei, pārvaldīt blaknes un pacientiem skaidrot reālistiskas gaidas.
Blakņu mazināšana: polifarmācijas risks
Jauni pētījumi par medikamentiem, kas mazina GLP-1 terapijas izraisītu nelabumu un vemšanu, parāda efektivitāti, tomēr raisa pamatotas bažas par polifarmācijas eskalāciju. Klīniskajā praksē tas aktualizē jautājumu: vai primāri jāārstē blaknes vai jāpielāgo pamatterapija un dzīvesveids?
Jaunas aptaukošanās definīcijas: vairāk diagnožu, bet vai vairāk ieguvuma?
Eiropas Aptaukošanās pētniecības asociācijas (EASO) jaunais ietvars, kas papildus ĶMI iekļauj vidukļa–auguma attiecību un ar aptaukošanos saistītas komplikācijas, būtiski palielina diagnosticēto pacientu skaitu. Lai gan tas var uzlabot riska stratifikāciju, pastāv risks pārmērīgai marķēšanai bez skaidra ieguvuma ārstēšanas izvēlē. Eksperti uzsver nepieciešamību pēc salīdzinošiem pētījumiem dažādās populācijās.
Hronotips un uzturs: personalizēta pieeja
Uztura pielāgošana individuālajam hronotipam (rīta vs vakara) var uzlabot svara samazināšanos un labvēlīgi ietekmēt zarnu mikrobiomu. Šie dati iezīmē jaunu personalizētas uztura terapijas virzienu, kas nākotnē var kļūt klīniski nozīmīgs.
Mākslīgie saldinātāji: sukraloze nav neitrāla
Neiroattēlošanas un biomarķieru pētījumi liecina, ka sukraloze ietekmē hipotalāma aktivitāti, apetītes regulāciju un smadzeņu motivācijas ceļus citādi nekā cukurs vai ūdens. Tas norāda, ka intensīvie saldinātāji var veicināt ēšanas uzvedības un vielmaiņas disregulāciju, īpaši pacientiem ar aptaukošanos.
Secinājumi klīniskajai praksei
- Svara kontrole nav reducējama uz “kalorijas iekšā vs kalorijas ārā”.
- Uzvedības faktori (ēšanas temps, laiks), hronobioloģija un mikrobioms kļūst par būtiskiem terapijas elementiem.
- Medikamentoza terapija ir efektīva, bet tās rezultāti reālajā dzīvē ir atkarīgi no adherence, blaknēm un pieejamības.
- Individualizēta, pakāpeniska un pacientam saprotama pieeja ir efektīvāka nekā universāli risinājumi.
AVOTS: Larkin M. Top 10 Obesity Stories of 2025 That Resonated With Readers. Medscape, December 29, 2025
