PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Pastaigu treniņa intensitātes un ilguma novērtējums pacientiem pēc insulta: nejaušināti kontrolēts pētījums

Doctus
Pastaigu treniņa intensitātes un ilguma novērtējums pacientiem pēc insulta: nejaušināti kontrolēts pētījums
Pixabay.com
Rehabilitācijas pasākumi pacientiem pēc insulta ir būtisks ārstēšanās un atjaunošanās posms. Taču daļai intervenču, piemēram, pastaigu treniņiem nav noteiktas skaidras rekomendācijas par vēlamo intensitāti un ilgumu, lai veicinātu maksimālo ieguvumu pacienta rehabilitācijas procesā.

Lai novērtētu, kāda ir optimālā treniņa intensitāte (augsta vai vidēja) un minimālais treniņa ilgums (4, 8, 12 nedēļas), tūlītēja iešanas kapacitātes uzlabojuma veicināšanā pacientiem pēc insulta, tika veikts daudzcentru nejaušināti kontrolēts klīnisks pētījums, izmantojot ārstēt paredzēto pacientu (intent–to–treat, ITT) analīzi. Pētījumā iekļāva 40–80 gadus vecus pacientus pēc insulta, kam saglabājušies iešanas ierobežojumi sešus un vairāk mēnešus pēc notikuma.

Dalībnieki tika nejaušināti 1:1 augstas intensitātes intervālu treniņa grupā (AIIT) vai vidējas intensitātes aerobo treniņu grupā (VAT), katrā grupā iekļauti 45 minūšu pastaigu treniņi trīs reizes nedēļā 12 nedēļas. AIIT protokolā bija iekļauti atkārtoti 30 sekunžu ilgi iešanas intervāli pacientam maksimāli drošā ātrumā, mijoties ar 30–60 sekunžu atpūtas periodu, mērķējot uz vidējo aerobo intensitāti ap 60 % no sirds ritma rezervēm (HRR). VAT protokolā izmantoja nepārtrauktu staigāšanu ātrumā, kas pielāgots, ssaglabājot vidējo 40 % HRR, progresējot līdz 60 %, ja pacients to panesa. Galvenais pētījuma iznākums bija sešu minūšu staigāšanas testa distances rezultāts 4., 8. un 12.nedēļās.

No 55 pētījuma dalībniekiem (vidējais [SD] vecums 63[10] gadi; 65,5 % vīrieši), 27 pēc nejaušības principa iedalīti AIIT grupā un 28 VAT grupā. Vidējais laika periods kopš insulta – 2,5 (1,3) gadi un vidējais sešu minūšu staigāšanas tests pētījuma sākumā bija 239 (132) m. Kopā pētījuma dalībnieki piedalījās 1675 no 1980 plānotajām ārstnieciskajām vizītēm (84,6 %) un 197 no 220 plānotajām testa vizītēm (89,5 %). Pētījuma laikā netika novēroti nevēlami, ar pētījuma protokolu saistīti notikumi. Abām grupām bija līdzīgi rezultātu uzlabojumi sešu minūšu iešanas testā pēc 4 nedēļām (AIIT 27 m [95 % TI 6–48m]; VAT 12 m [95 % TI -9–33 m]; vidējā atšķirība 15 m [95 % TI -13–42 m]; p = 0,28), bet AIIT grupā vērā ņemams uzlabojums vērojams pēc 8.nedēļas sasniegšanas (58 m [95 % TI 39–76 m] pret 29 m [95 % TI 9–48 m]; vidējā atšķirība 29 m [95 % TI 5–54 m]; p = 0,02). AIIT grupā vēroja uzlabojumus arī tādos rādītājos kā soļa ātrums un noguruma, bezspēka mazināšanās.

Šā pētījuma rezultāti pierāda, ka augstas intensitātes staigāšanas treniņi ir nepieciešami insulta pacientu rehabilitācijas procesā. Augstas intensitātes intervālu staigāšanas treniņi deva uzlabojumu jau pēc četru nedēļu treniņa, bet tūlītēja iešanas kapacitātes uzlabojuma veicināšanā treniņu ilgums rekomendēts līdz 12 nedēļām.

Avots: Boyne P, Billinger SA, Reisman DS, et al. Optimal Intensity and Duration of Walking Rehabilitation in Patients With Chronic Stroke: A Randomized Clinical Trial. JAMA Neurol. Published online February 23, 2023. doi:10.1001/jamaneurol.2023.0033