2018.gadā gandrīz pusei no visiem pieaugušajiem pēc 20 gadu vecuma būs bijusi vismaz viena apakšējo urīnceļu simptomi epizode – aprēķināts, ka tie būs 2,3 miljardi cilvēku visā pasaulē un izplatība ar šiem simptomiem pieaugs par 18% vienas dekādes laikā, ziņo Britu Uroloģijas žurnālā (British Journal of Urology) publicēta pētījuma rezultāti.
Desmit mēnešu laikā, kopš durvis vērusi daudzfunkcionālā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Rīgas Austrumu slimnīcas) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika (Neatliekamās medicīnas klīnika), tajā uzņemti un izmeklēti 53 204 pacienti.
Diskusiju par kolorektālā vēža skrīningu onkologi sāka jau pērn, vēršot uzmanību, ka skaitļi skrīninga jomā mums ir vieni no zemākajiem Eiropā – tikai 6–7% no aptuveni 800 000 cilvēku lielās riska grupas veic šo skrīningu.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neatliekamās medicīnas palīdzības nodaļā ik gadu vēršas 19- 20 tūkstoši pacientu, tajā pašā laikā dzimstība Latvijā tikai nedaudz pārsniedz 20 tūkstošus. Pēc Sabiedrības veselības aģentūras datiem Latvijā katru gadu ārēju cēloņu dēļ bojā iet aptuveni 70 bērnu vecumā līdz 14 gadiem un vēl tikpat vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Zviedrijā šie rādītāji ir astoņas reizes zemāki. Secinājums: mūsu valstī nesargā visdārgāko – bērnus! Naivi cerēt, ka ekonomiskās krīzes laikā bērnu traumatisma problēmu izdosies pacelt valstiskā līmenī.
Vajadzība pēc antibakteriālās terapijas ir praktiskās medicīnas neatņemama realitāte. Savukārt praktizējošā ārsta interesi saistošas varētu būt šīs jomas – antibiotiku patēriņa – globālākas tendences. Tāpēc piedāvājam lasītājam informāciju par antibiotiku patēriņu Latvijā un dažās citās Eiropas valstīs, analizējot 2004. gada rādītājus.
Lai pievērstu uzmanību pasaulē arvien augošajam veselības aprūpes darbinieku trūkumam, kas savukārt met akmeņus veselības sistēmu pienācīgai darbībai, aizvadīto Pasaules Veselības organizācija bija izsludinājusi par cilvēkresursu gadu. AIGA RŪRĀNE, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā: „Problēma daudzviet ir briedusi gadu desmitiem ilgi, tai nav pievērsta pietiekama uzmanība, tāpēc daudzas valstis ir nopietnas krīzes priekšā. Tiek prognozēts, ka krīze nākamajos gados padziļināsies, tāpēc jārīkojas nekavējoties.” Viņa stāsta arī par izaicinājumiem, kas gaidāmi jau visdrīzākajā laikā.
Randomizēta pētījuma rezultāti liecina, ka D vitamīns var aizsargāt pret telomēru saīsināšanos, kas ir saistīta ar ar vecumu saistītu slimību risku.
Būtisks palīgs ikdienas praksē HOPS pacientu pārvaldībā ir GOLD vadlīnijas, kas regulāri tiek atjaunotas. Arī 2025. gads nācis ar saviem papildinājumiem un precizējumiem — 2025 GOLD ziņojumā iekļauti 164 jauni avoti, kas palīdzēs uzlabot HOPS pacientu aprūpi un sasniegt labākus klīniskos mērķus. Rakstā izceltas GOLD ziņojuma sadaļas, kur veiktas izmaiņas vai papildinājumi.
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Madara Blumberga pirmā Latvijā kļuvusi par izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā un savu darbu veic Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā. Šāda pozīcija - izglītības māsa Bērnu slimnīcā izveidota, pateicoties Šveices un Latvijas sadarbības programmai “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe diagnoste prof. MAIJA RADZIŅA atzīst, ka ir ļoti prasīga pret sevi un arī pret citiem un cenšas lietderīgi izmantot katru dzīves minūti. Izcila organizatore un līdere — tā Maiju Radziņu raksturo apkārtējie.
