24. martā atzīmē Pasaules tuberkulozes dienu, un šā gada moto ir: “Pulkstenis tikšķ”, uzsverot to, ka pasaulē tiek zaudēts laiks, lai profilaktiski novērstu inficēšanos un mirstību ar šo slimību. Turklāt Covid–19 pandēmija rada pastiprinātu risku, ka cilvēki saslimst, bet nenonāk veselības aprūpes profesionāļu redzeslokā un laikus nesaņem palīdzību.
2020. gadā zāļu lieltirgotavu kopējais apgrozījums Latvijā un ārvalstīs bija 1 miljards 57,3 miljoni eiro (bez PVN), kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 6 % – liecina Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.
Covid-19 pandēmija maina alkohola lietošanas paradumus. Pozitīvā vai negatīvā virzienā? Ja lūko kopumā alkoholisko dzērienu apjomu Latvijā, kas nodots patēriņam, tad pērn tas samazinājās par 12,4%. Ja skatās individuāli, tad aptaujas rāda: daļa to sākuši lietot vairāk, daļa mazāk.
Ārsta seja mainās. Tā kļūst vecāka — teju katrs trešais ārsts Eiropas reģionā ir vecāks par 55 gadiem. Šī seja kļūst arī sievišķīgāka. Sievietes veido 52 % no ārstu skaita, pēdējos desmit gados sieviešu īpatsvars palielinājies par 4 %. [1]
Rīgas Stradiņa universitātē noslēgusies ārvalstu studentu ziemas uzņemšana. Vēlmi studēt RSU pauda 500 interesenti no 46 valstīm, bet studijas sākuši 293 studenti no 29 valstīm, no kuriem 260 studē medicīnu, bet 33 – zobārstniecību. Tā kā mācības pirmkursniekiem pavasara semestrī noritēs pilnībā attālināti, tad studenti zināšanas apgūs savās mītnes zemēs, Latvijā ierodoties vien tad, kad epidemioloģiskā situācija kļūst labvēlīgāka.
48 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no sabiedrības, 22 % – no līdzcilvēkiem, bet 24 % atzinuši, ka paši pēdējā mēneša laikā jutušies agresīvāk noskaņoti nekā ierasts, liecina Apotheka un tirgus pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja. Pieaugošā Covid-19 izplatība, kā arī stingrākie ierobežojumi ir liels izaicinājums sabiedrības mentālajai veselībai.
Palielinoties veselības aprūpes darbinieku skaitam, kuri inficējas ar Covid–19 vai tiek atzīti par Covid–19 pacientu kontaktpersonām, pieaug slogs veselības aprūpes sistēmai. Satraucoši, jo Latvijā visbiežāk ar Covid–19 inficējas māsas, bet viņu skaits ir katastrofāls: 4,3 māsas uz 1000 iedzīvotājiem (OECD vidēji — 8,8 māsas) jeb 1,3 māsas uz vienu ārstu.
Veselības aprūpes darbiniekiem, īpaši medmāsām, ir augsti SARS-CoV-2 izplatības rādītāji, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri nestrādā veselības aprūpē, secināts pētījumā.
Tikai puse Latvijas vīriešu vecumā no 45 līdz 54 gadiem kaut reizi ir apmeklējuši urologu, liecina “Mana aptieka un Apotheka Veselības indekss”.
Apmēram vienam no sešiem pacientiem, kurš ir izveseļojies no Covid-19, atkārtotā testēšanā uzrādās pozitīvs rezultāts 2 nedēļas pēc simptomu parādīšanās.
Pēdējā gada laikā 86% Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar ilgstošu nogurumu, motivācijas trūkumu, kā arī fizisku un garīgumu izsīkumu, liecina Veselības monitorings, ko veikusi Benu Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Latvijā uztura bagātinātājus kopumā lieto 53% iedzīvotāju (14% ikdienā, 30% — dažkārt, 9% — reizi sezonā kā ārstniecisko ciklu) — liecina jaunākais Veselības monitorings, ko veikusi Benu aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Cik līdzestīgi ir Latvijas iedzīvotāji zāļu lietošanā? Kādi ir viņu paradumi ārstējoties? Cik lielā mērā uzticas internetā atrastajiem padomiem?
Katru gadu kāda onkoloģiska slimība Latvijā vidēji tiek diagnosticēta 11 000 cilvēku. Tikai puse no gadījumiem tiek atklāti agrīni, I vai II stadijā, kad gan terapijas iespējas plašākas, gan prognoze draudzīgāka.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Kardiovaskulārās (KV) un onkoloģiskās slimības ir vadošie nāves un invaliditātes iemesli Eiropā. Katru gadu KVS dēļ Eiropā tiek zaudēti 60 miljoni potenciālo dzīves gadu. Rehabilitācija ir multimodāls, uz pacientu centrēts process, kas uzlabo gan veselības iznākumus, gan prognozi pacientiem ar dažādām hroniskām slimībām, t.sk. KVS. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā tika prezentētas pirmās vadlīnijas, kas veltītas tikai KVS pacientu rehabilitācijai.
Astma ir hroniska heterogēna elpceļu slimība, kas skar vairāk nekā 260—300 miljonus cilvēku visā pasaulē, radot būtisku slogu veselības aprūpei visā pasaulē. [1] Aptuveni ceturtajai daļai astmas pacientu, lai nodrošinātu slimības kontroli, nepieciešama ārstēšana ar Globālās Astmas iniciatīvas (Global Initiative for Asthma jeb GINA) 4. vai 5. soli, kas pēc šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem tiek klasificēta kā smaga astma. [2]
Universitātes studenti, kuri lielāku dienas laika daļu pavadīja vidējas līdz augstas intensitātes fiziskajās aktivitātēs (MVPA), uzrādīja mazāk izteiktus depresijas simptomus un augstāku pašnovērtēto veselības stāvokli. Savukārt studentiem ar izteiktāku mazkustīgu uzvedību bija vērojama pretēja tendence, liecina šķērsgriezuma pētījums.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
