2020. gadā zāļu lieltirgotavu kopējais apgrozījums Latvijā un ārvalstīs bija 1 miljards 57,3 miljoni eiro (bez PVN), kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 6 % – liecina Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.
Covid-19 pandēmija maina alkohola lietošanas paradumus. Pozitīvā vai negatīvā virzienā? Ja lūko kopumā alkoholisko dzērienu apjomu Latvijā, kas nodots patēriņam, tad pērn tas samazinājās par 12,4%. Ja skatās individuāli, tad aptaujas rāda: daļa to sākuši lietot vairāk, daļa mazāk.
Ārsta seja mainās. Tā kļūst vecāka — teju katrs trešais ārsts Eiropas reģionā ir vecāks par 55 gadiem. Šī seja kļūst arī sievišķīgāka. Sievietes veido 52 % no ārstu skaita, pēdējos desmit gados sieviešu īpatsvars palielinājies par 4 %. [1]
Rīgas Stradiņa universitātē noslēgusies ārvalstu studentu ziemas uzņemšana. Vēlmi studēt RSU pauda 500 interesenti no 46 valstīm, bet studijas sākuši 293 studenti no 29 valstīm, no kuriem 260 studē medicīnu, bet 33 – zobārstniecību. Tā kā mācības pirmkursniekiem pavasara semestrī noritēs pilnībā attālināti, tad studenti zināšanas apgūs savās mītnes zemēs, Latvijā ierodoties vien tad, kad epidemioloģiskā situācija kļūst labvēlīgāka.
48 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no sabiedrības, 22 % – no līdzcilvēkiem, bet 24 % atzinuši, ka paši pēdējā mēneša laikā jutušies agresīvāk noskaņoti nekā ierasts, liecina Apotheka un tirgus pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja. Pieaugošā Covid-19 izplatība, kā arī stingrākie ierobežojumi ir liels izaicinājums sabiedrības mentālajai veselībai.
Palielinoties veselības aprūpes darbinieku skaitam, kuri inficējas ar Covid–19 vai tiek atzīti par Covid–19 pacientu kontaktpersonām, pieaug slogs veselības aprūpes sistēmai. Satraucoši, jo Latvijā visbiežāk ar Covid–19 inficējas māsas, bet viņu skaits ir katastrofāls: 4,3 māsas uz 1000 iedzīvotājiem (OECD vidēji — 8,8 māsas) jeb 1,3 māsas uz vienu ārstu.
Veselības aprūpes darbiniekiem, īpaši medmāsām, ir augsti SARS-CoV-2 izplatības rādītāji, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri nestrādā veselības aprūpē, secināts pētījumā.
Tikai puse Latvijas vīriešu vecumā no 45 līdz 54 gadiem kaut reizi ir apmeklējuši urologu, liecina “Mana aptieka un Apotheka Veselības indekss”.
Apmēram vienam no sešiem pacientiem, kurš ir izveseļojies no Covid-19, atkārtotā testēšanā uzrādās pozitīvs rezultāts 2 nedēļas pēc simptomu parādīšanās.
Pēdējā gada laikā 86% Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar ilgstošu nogurumu, motivācijas trūkumu, kā arī fizisku un garīgumu izsīkumu, liecina Veselības monitorings, ko veikusi Benu Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Latvijā uztura bagātinātājus kopumā lieto 53% iedzīvotāju (14% ikdienā, 30% — dažkārt, 9% — reizi sezonā kā ārstniecisko ciklu) — liecina jaunākais Veselības monitorings, ko veikusi Benu aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Cik līdzestīgi ir Latvijas iedzīvotāji zāļu lietošanā? Kādi ir viņu paradumi ārstējoties? Cik lielā mērā uzticas internetā atrastajiem padomiem?
Katru gadu kāda onkoloģiska slimība Latvijā vidēji tiek diagnosticēta 11 000 cilvēku. Tikai puse no gadījumiem tiek atklāti agrīni, I vai II stadijā, kad gan terapijas iespējas plašākas, gan prognoze draudzīgāka.
Avārijas kontracepcija (AK) attiecas uz produktiem, kas novērš grūtniecības rašanos pēc neaizsargāta dzimumakta (NDA) epizodes. NDA var būt kontracepcijas neizmantošanas vai neveiksmīgas tās izmantošanas rezultāts vai piespiedu seksuālas aktivitātes dēļ. AK nepārtrauc grūtniecību, neizsauc abortu.
Izteikts pieņēmums, ka transporta radīta trokšņa ekspozīcija varētu būt riska faktors Parkinsona slimības (PS) attīstībai, bet epidemioloģiskie pierādījumi ir ierobežotā daudzumā un nepilnīgi. Lai izpētītu, vai ilgtermiņa satiksmes trokšņa ekspozīcija ir saistīta ar augstāku PS risku, veikts prospektīvs kohortas pētījums Dānijā no 2000.-2017.gadam.
Pieaugušie bieži nav informēti, ka uz viņiem attiecas vakcinācija, un domā, ka tas ir pakalpojums tikai maziem bērniem. Seniori mēdz teikt, ka viņu veselības stāvoklis vairs nav tāds, lai vakcinētos. Ir jūtama arī dezinformācijas ietekme — katrai vakcīnai sava. Šī raksta ietvaros ieskatāmies vakcinācijas aktualitātē pieaugušajiem un veicinām paši savu modrību, lai palielinātu aptveres rādītājus.
Sāpes gluteālajā apvidū ir izplatīta problēma, kas var ietekmēt ikdienas aktivitātes, piemēram, sēdēšanu, staigāšanu vai citas. Lai gan sākotnēji diskomforts var šķist neliels, pastāvīgas sāpes var ietekmēt indivīda mobilitāti un dzīves kvalitāti. Izpratne par to, kas izraisa sāpes gluteālajā apvidū, ir būtiska pareizai ārstēšanai un profilaksei. Šajā rakstā tiks apskatīta tikai daļa no patoloģijām, kas var izraisīt gluteālās sāpes un būt par diferenciāldiagnozi radikulārām sāpēm.
Pacientiem ar gastroezofageālā atviļņa slimību (GERS) augstāks trauksmes līmenis bija statistiski nozīmīgi saistīts ar sliktāku atbildes reakciju uz protonu sūkņa inhibitoru (PSI) terapiju, un visizteiktākā šī ietekme bija pacientiem bez objektīviem atviļņa pierādījumiem pēc Lyon Consensus 2.0 kritērijiem.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
