RSU Stomatoloģijas institūts ziņo, ka pēc telpu rekonstrukcijas 440 m2 platībā darbu ir uzsācis jauns, mūsdienīgs Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas dienas stacionārs.
Onkoloģisko preparātu šķaidīšanas bloka izveide tika iecerēta, lai paaugstinātu drošību gan pacientiem, gan arī medicīnas personālam, kas ikdienā gatavo šos medikamentus. Nākotnes perspektīvā plānots nodrošināt terapiju ātrākā laikā un lielākam pacientu skaitam.
Azartiski, gatavi jauniem izaicinājumiem, mēģināt vēl un vēl, līdz iecerētais vainagojas ar panākumiem un peļņu. Laimīgi par to, ka ar savu darbu var risināt pasaules problēmas. Lielākie panākumi viņiem vēl tikai priekšā. Latvijas medicīnas zinātnes jaunuzņēmumi.
2020. gada novembrī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskajā institūtā ir noslēdzies vērienīgs starptautisks zinātnisks projekts, kura laikā iegūtās zināšanas uzlabos dzīves kvalitāti un samazinās mirstību pacientiem, kuriem veic miega artērijas un kāju artēriju operācijas, visā pasaulē. Projekta autori tika uzaicināti un prezentēja pētījuma rezultātus 15 starptautiskās konferencēs: ASV, Dienvidkorejā, Izraēlā, Jaunzēlandē, Anglijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Spānijā un Vācijā.
Rīgas 1. slimnīcas Rehabilitācijas klīnika pārcēlusies uz slimnīcas 14A korpusu –1890. gadā būvētā ēka renovēta, to piemērojot rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai. Ēkai piebūvēts lifts, klīnikā izvietota reģistratūra, komforta palātas ar atpūtas krēsliem, dienas stacionāra nodaļa, izveidota bērnu nodaļa.
KRISTAPS KRAFTE ir digitālās medicīnas entuziasts, jauns cilvēks, kurš Kopenhāgenas universitātē absolvējis maģistra programmu “Inovācijas veselības aprūpē” un atgriezies Latvijā, lai iegūtās zināšanas iedzīvinātu realitātē.
Doctus novembra numurā Latvijas medicīnas nozaru līderiem vaicājām par nākotnes medicīnas izaicinājumiem — kādas slimības veidos smaguma centru nākotnē un kā pret tām cīnīsimies? Šajā numurā tematu turpinām.
Pirms diviem gadiem žurnāls The Lancet izvaicāja medicīnas studentus, praktizējošus ārstus un profesorus par nākotnes medicīnas izaicinājumiem. Līdzīgu jautājumu uzdevām Latvijas medicīnas nozaru līderiem — kādas slimības veidos smaguma centru nākotnē un kā pret tām cīnīsimies?
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Izpētīts, ka priekšlaicīgas menopauzes iestāšanās saistīta ar paaugstinātu īstermiņa risku attīstīties koronārai sirds slimībai, bet ilgtermiņa riski nav zināmi. Šā pētījuma mērķis bija aprēķināt koronāras sirds slimības (KSS) risku dzīves laikā un analizēt, vai šie riski atšķiras atkarībā no sievietes rases.
Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.
