Veselības ministrs Hosams Abu Meri Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē uzsvēris, ka veselības budžeta taupības pasākumi ir veicami vienīgi uz administratīvo izmaksu rēķina. VM sagatavojusi priekšlikumus nozares budžeta izdevumu samazināšanai, optimizējot ministrijas un padotības iestāžu administratīvos izdevumus 4,6 miljonu eiro apjomā.
Saeima 6. decembrī apstiprināja 2025. gada valsts budžetu, kurā veselības nozarei paredzēti 1,9 miljardi eiro. Papildus piešķirti 30,16 miljoni eiro veselības sistēmas gatavības stiprināšanai ārkārtas situācijām, kā arī zāļu pieejamības pasākumiem, tostarp kompensējamām zālēm onkoloģijas slimību pacientiem.
Saruna ar veselības ministri LĪGU MEŅĢELSONI notiek dienā, kad 2023. gada valsts budžeta projekts ādas portfelī aizceļo uz Saeimu. Veselības nozares budžets šogad ir 1,6 miljardi eiro, prioritārajiem pasākumiem jeb papildus plānoti 85,8 miljoni eiro pretēji Sabiedrības veselības pamatnostādnēs ierakstītajiem 306 miljoniem eiro. Tādējādi finansējums, kas Covid laikā veselības nozarei bija 5 % no IKP, slīd atpakaļ uz 4 %. Ko nozarei gaidīt šādos apstākļos?
7. februārī valdība apstiprināja likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”, kur veselības nozarei 2023. gadā plānotais finansējums ir 1,6 miljardi eiro. Šogad prioritārajiem pasākumiem jeb papildus nozarei plānoti 85,8 miljoni eiro. Likumprojekts par valsts budžeta izdevumiem un sadalījumu vēl būs jāapstiprina Saeimai.
Veselības ministrija rosina nostiprināt Veselības aprūpes finansēšanas likumā veselības aprūpes pakalpojumu vienādu pieeju un nepieļaut “divu grozu” spēkā stāšanos, kas ierobežotu veselības aprūpes pieejamību personām, kuras nebūtu sociāli apdrošinātas.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Onkonet” norāda: lai gan vēža diagnostikā un ārstēšanā pēdējos gados ir veikti jūtami uzlabojumi, daudziem pacientiem un viņu tuviniekiem ilgā gaidīšana un valsts nespēja nodrošināt ārstēšanu visiem, kam tā nepieciešama, ir radījusi vilšanos.
Lai gan 2015. gadā valdība lēma atteikties no iepriekš virzītās obligātās veselības apdrošināšanas koncepcijas ieviešanas, tomēr ir vienošanās pēc 2016. gada valsts budžeta pieņemšanas cītīgi strādāt pie šā jautājuma, paredzot, ka obligāto veselības apdrošināšanu Latvijā varētu ieviest 2017. gadā.
Daudzi ārsti šodien vairs nepiekrīt Paula Stradiņa domai — dodot gaismu citiem, pats sadedz. Ir jānopelna un jāvelta laiks arī sev. Taču formulējums “medicīna kā bizness” joprojām tiek saukts par mazliet nekorektu. Ar ko īpašs medicīnas pakalpojumu tirgus? Un kā tam vēl trūkst bez naudas injekcijas?
Veselības ministrijas informācija (skat. 1. tabulu) par valsts maksājumiem ģimenes ārstu praksēm vedina domāt: ja nu prakses gluži neslīgst eiro tūkstošos, tomēr ir gana labi finansētas. Vai tā ir realitātē?
Naudas vienmēr būs par maz. ASV vairāk nekā 10% no iekšzemes kopprodukta tiek atvēlēti veselības aprūpei un dažiem šķiet, ka arī tas ir par maz. Kāda ir Latvijas veselības aprūpes diagnoze? Kā iedzīvotājus ieinteresēt sekot savam veselības tēriņu apjomam? Uz jautājumiem atbild ANDRIS STRAZDS, Nordea bankas Latvijā galvenais ekonomists.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.
Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisko slimību divvirzienu saistību. Lai panāktu iespējami labāku šo pacientu aprūpi, neirologam ir būtiski izvaicāt pacientus arī par viņu miegu. Šī ir raksta otrā daļa (pirmā Doctus 2026. gada maija numurā), kur uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos īsā aprakstošā veidā.
Liela starptautiska datubāzu analīze parādīja, ka 2. tipa cukura diabēta pacientiem, kuri lieto semaglutīdu, nav ne paaugstināta, ne samazināta neovaskulāras ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas attīstības riska, salīdzinot ar pacientiem, kas saņem citus pretdiabēta medikamentus.
Hronisks nogurums kļuvis arvien biežāk sastopams mūsdienu dzīvē, jo cilvēki saskaras ar lielāku darba slodzi un mazāk atpūtas. Lai gan izsīkumu bieži pamato ar stresu vai miega trūkumu, pētnieki norāda, ka nepietiekams uzturs var būtiski ietekmēt šo stāvokli.
