Veselības ministrs Hosams Abu Meri Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē uzsvēris, ka veselības budžeta taupības pasākumi ir veicami vienīgi uz administratīvo izmaksu rēķina. VM sagatavojusi priekšlikumus nozares budžeta izdevumu samazināšanai, optimizējot ministrijas un padotības iestāžu administratīvos izdevumus 4,6 miljonu eiro apjomā.
Saeima 6. decembrī apstiprināja 2025. gada valsts budžetu, kurā veselības nozarei paredzēti 1,9 miljardi eiro. Papildus piešķirti 30,16 miljoni eiro veselības sistēmas gatavības stiprināšanai ārkārtas situācijām, kā arī zāļu pieejamības pasākumiem, tostarp kompensējamām zālēm onkoloģijas slimību pacientiem.
Saruna ar veselības ministri LĪGU MEŅĢELSONI notiek dienā, kad 2023. gada valsts budžeta projekts ādas portfelī aizceļo uz Saeimu. Veselības nozares budžets šogad ir 1,6 miljardi eiro, prioritārajiem pasākumiem jeb papildus plānoti 85,8 miljoni eiro pretēji Sabiedrības veselības pamatnostādnēs ierakstītajiem 306 miljoniem eiro. Tādējādi finansējums, kas Covid laikā veselības nozarei bija 5 % no IKP, slīd atpakaļ uz 4 %. Ko nozarei gaidīt šādos apstākļos?
7. februārī valdība apstiprināja likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”, kur veselības nozarei 2023. gadā plānotais finansējums ir 1,6 miljardi eiro. Šogad prioritārajiem pasākumiem jeb papildus nozarei plānoti 85,8 miljoni eiro. Likumprojekts par valsts budžeta izdevumiem un sadalījumu vēl būs jāapstiprina Saeimai.
Veselības ministrija rosina nostiprināt Veselības aprūpes finansēšanas likumā veselības aprūpes pakalpojumu vienādu pieeju un nepieļaut “divu grozu” spēkā stāšanos, kas ierobežotu veselības aprūpes pieejamību personām, kuras nebūtu sociāli apdrošinātas.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Onkonet” norāda: lai gan vēža diagnostikā un ārstēšanā pēdējos gados ir veikti jūtami uzlabojumi, daudziem pacientiem un viņu tuviniekiem ilgā gaidīšana un valsts nespēja nodrošināt ārstēšanu visiem, kam tā nepieciešama, ir radījusi vilšanos.
Lai gan 2015. gadā valdība lēma atteikties no iepriekš virzītās obligātās veselības apdrošināšanas koncepcijas ieviešanas, tomēr ir vienošanās pēc 2016. gada valsts budžeta pieņemšanas cītīgi strādāt pie šā jautājuma, paredzot, ka obligāto veselības apdrošināšanu Latvijā varētu ieviest 2017. gadā.
Daudzi ārsti šodien vairs nepiekrīt Paula Stradiņa domai — dodot gaismu citiem, pats sadedz. Ir jānopelna un jāvelta laiks arī sev. Taču formulējums “medicīna kā bizness” joprojām tiek saukts par mazliet nekorektu. Ar ko īpašs medicīnas pakalpojumu tirgus? Un kā tam vēl trūkst bez naudas injekcijas?
Veselības ministrijas informācija (skat. 1. tabulu) par valsts maksājumiem ģimenes ārstu praksēm vedina domāt: ja nu prakses gluži neslīgst eiro tūkstošos, tomēr ir gana labi finansētas. Vai tā ir realitātē?
Naudas vienmēr būs par maz. ASV vairāk nekā 10% no iekšzemes kopprodukta tiek atvēlēti veselības aprūpei un dažiem šķiet, ka arī tas ir par maz. Kāda ir Latvijas veselības aprūpes diagnoze? Kā iedzīvotājus ieinteresēt sekot savam veselības tēriņu apjomam? Uz jautājumiem atbild ANDRIS STRAZDS, Nordea bankas Latvijā galvenais ekonomists.
Poliendokrīnais metaboliskais olnīcu sindroms (PMOS), kas iepriekš bija pazīstams kā policistisko olnīcu sindroms (PCOS), skar aptuveni vienu no astoņām sievietēm. Tomēr termins PCOS ir neprecīzs, jo tas rada priekšstatu par patoloģiskām olnīcu cistām, aizēno plašās endokrīnās un metaboliskās izpausmes, kā arī veicina novēlotu diagnostiku, fragmentētu aprūpi un stigmatizāciju, vienlaikus ierobežojot pētniecību un veselības politikas attīstību.
Mūsdienu veselības aprūpē rehabilitācija ieņem arvien nozīmīgāku vietu, jo tā fokusējas ne tikai uz slimības ārstēšanu, bet arī uz cilvēka funkcionēšanas, dalības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
ARTŪRS DONCOVS ir sertificēts traumatologs ortopēds, kurš izglītību ieguvis Rīgas Stradiņa universitātē. Tad, zinātkāres un vēlmes pilnveidoties vadīts, devies uz Vāciju, kur absolvēja rezidentūru, ieguva traumatologa ortopēda sertifikātu un padziļināti specializējās mugurkaula un iegurņa ķirurģijā. Ar uzkrāto starptautisko pieredzi atgriezies Latvijā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.
Mentālā veselība ir garīgās labsajūtas stāvoklis, kas ļauj cilvēkam tikt galā ar dzīves stresu, realizēt savas spējas, labi mācīties un strādāt, kā arī dot ieguldījumu sabiedrībā — tā definē Pasaules Veselības organizācija (PVO). [1] Šī definīcija uzsver, ka mentālā veselība nav tikai traucējumu neesamība, bet funkcionāla veselība dzīves kontekstā.
Pirmajā dzīves gadā autiņu dermatīts skar līdz pat 50—70 % bērnu. [1] Autiņbiksīšu dermatīts parasti ir viegli noritošs, pašlimitējošs stāvoklis, kam nepieciešama minimāla iejaukšanās. Dažas no ārstēšanas metodēm ietver ādas kopšanu, atbilstošu higiēnu un izvairīšanos no jebkādām kairinošām vielām.
