Veselības ministrija veikusi padziļinātu DNL analīzi. Kopš 2019. gada darbnespējas lapas sāka izsniegt elektroniski. Diagnoze tajās šobrīd nav obligāta - analizējot datus, konstatēts, ka 80,4% gadījumos kā klasificētais cēlonis tiek noradīts “cits cēlonis”, taču ņemot vērā, ka diagnozes norādīšana nav obligāta, nav iespējams secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas.
Dažādu jomu un specializāciju vadošās ārstu un pacientu organizācijas nosūtījušas kopīgu vēstuli valsts vadības un veselības jomas vadības pārstāvjiem izpildvaras institūcijās un Saeimā, tostarp veselības ministram Hosamam Abu Meri, kurā pauž nepieciešamību iekļaut valsts imunizācijas programmā – pieaugušo vakcinācijas kalendārā – vakcīnu pret pneimokoku infekciju pieaugušajiem riska grupās un senioriem virs 65 gadiem.
Veselības ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, rosinot precizēt zāļu recepšu izrakstīšanas kārtību, ierobežojot papīra recepšu veidlapu apriti un konkretizējot ārstniecības personu specialitātes, kuras ir tiesīgas izrakstīt receptes.
Saeima 6. decembrī apstiprināja 2025. gada valsts budžetu, kurā veselības nozarei paredzēti 1,9 miljardi eiro. Papildus piešķirti 30,16 miljoni eiro veselības sistēmas gatavības stiprināšanai ārkārtas situācijām, kā arī zāļu pieejamības pasākumiem, tostarp kompensējamām zālēm onkoloģijas slimību pacientiem.
Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, ikvienai ārstniecības iestādei informācija par pacientiem veikto vakcināciju, kas veikta no 1. janvāra, būs obligāti jāievada valsts E-veselības sistēmā - ziņo Nacionālais Veselības dienests.
15. augustā valdība iepazīstināta ar Veselības ministrijas izstrādāto digitālo stratēģiju veselības aprūpē. Galvenie finansēšanas avoti plānotajiem pasākumiem ir valsts budžets un ES fondu investīcijas. Daļa no finansējuma tiks novirzīta Nacionālajam veselības dienestam nepieciešamo speciālistu piesaistei.
Veselības ministrijā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju pārrunāti slimnīcu tīkla ārpus Rīgas stiprināšanas un sakārtošanas jautājumi, kā arī slimnīcu finanšu aktualitātes.
23. martā aprit 100 dienas kopš Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas un kopš veselības ministra amata pienākumus pilda Līga Meņģelsone. Ko ministre paveikusi - lasiet Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā.
“Bērnu un pusaudžu resursu centrs” sadarbībā ar Veselības ministriju izstrādājuši atkarību profilakses programmu 13 līdz 25 gadus veciem iedzīvotājiem, kuriem ir paaugstināts atkarību izraisošo vielu lietošanas radīto veselības traucējumu attīstības risks. Lai 2023. gadā varētu ar šo programmu strādāt, apmācīti 54 speciālisti no 39 pašvaldībām.
Veselības ministrija atkārtoti nodevusi publiskajai apspriešanai mediķu jauno atalgojuma modeli. Darbs pie jaunās atalgojuma sistēmas izveides sadarbībā ar Valsts kanceleju sākas 2020.gada sākumā.
3.maijā Ministru kabinets apstiprināja kārtību kompensācijas piešķiršanai gadījumos, kad vakcīnas pret Covid-19 blakusparādību rezultātā cilvēkam radies smags vai vidēji smags kaitējums veselībai vai dzīvībai.
Ministru kabinets atbalstījis finasējuma novirzīšanu inovatīvo medikamentu pieejamības uzlabošanai onkoloģijas pacientiem.
No jaunajiem, ar patentu aizsargātiem, medikamentiem, kas pēdējos gados reģistrēti Eiropā, Latvijas pacientiem nav pieejami 74%, informē Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Dr. Valters Bolevics.
Ministru kabinets apstiprinājis piemaksu apjomu ģimenes ārstiem par sasniegtajiem vakcinācijas rādītājiem pret Covid–19 senioru un hronisko pacientu grupā.
Ir pagājuši 22 gadi kopš brīža, kad ANDRIS VIKMANIS saņēma uzaicinājumu izveidot Gaiļezera slimnīcā (tagad RAKUS) Traumatoloģijas un ortopēdijas klīniku. Viņš to godam veic. Šo gadu gaitā iemantojis arī kolēģu autoritāti, kuri viņu uzrunā par šefu.
Malnutrīcija jeb uzturvielu nepietiekamība ir bieža un klīniski nozīmīga problēma pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām (IZS) — Krona slimību un čūlaino kolītu. Aktīvas slimības gadījumā olbaltumu un enerģētiska malnutrīcija sastopama līdz pat 75 % pacientu un ir saistīta ar traucētu gremošanu, uzsūkšanos, samazinātu uztura uzņemšanu, kā arī zāļu un uztura mijiedarbību. Tā būtiski ietekmē slimības gaitu, palielinot infekciju, hospitalizācijas biežumu un pēcoperācijas komplikāciju risku, kā arī kopumā pasliktinot prognozi.
Līdz šim nav bijis pietiekami daudz datu, kas norādītu uz mūsdienu vadlīnijās balstītas medikamentozās terapijas intensificēšanas ilgtermiņa efektiem pacientiem ar sirds mazspēju (SM). Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt saistību starp slimnīcā veiktu vadlīnijās balstītu medikamentozās terapijas intensifikāciju un ilgtermiņa iznākumus pacientiem ar SM, izmantojot datus no QHEART-R (Quality of Heart Failure Care and Outcomes Registry Retrospective Cohort) pētījuma datiem par 2020.-2024.gadu – tas ir daudzcentru hospitalizētu SM pacientu reģistrs Japānā.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Sirds ir metaboliski ļoti aktīvs orgāns. Kardiālas patoloģijas gadījumā aizvien lielāku nozīmi iegūst medikamenti, kas ne tikai ietekmē hemodinamiku, bet ir mērķēti tieši uz miokarda metabolismu (trimetazidīns, ranolazīns, meldonijs), organisma metabolismu ar kardioprotektīvu efektu (SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, metformīns, statīni), kas ir hemodinamiski neitrāli. Šajā rakstā tiks aplūkoti sirds metabolisma pamati un sniegts ieskats par šo medikamentu darbības mehānismu un indikācijām.
