Piektdien, 10. janvārī, ārkārtas dalībnieku sapulcē Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” valdē uz pieciem gadiem apstiprināti Renārs Putniņš - valdes locekļa amatā ar medicīnas kompetenci, un Zoja Osipova - valdes locekles amatā ar kompetenci tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu jomā. Konkurss uz valdes priekšsēdētāja amatu noslēdzies bez rezultāta, tāpēc valdes priekšsēdētāja pienākumus uz laiku pildīs Stella Lapiņa.
Rīgas Stradiņa universitātes padomes locekļu amatiem Veselības ministrijas izveidotā Nominācijas komisija virza 5 pretendentus: Gundaru Katlapu, Kārli Ketneru, Osvaldu Pugoviču, Peteru Gorecki (Peter Goretzki) un Przemislavu Rodkeviču (Przemysław Rzodkiewicz).
Zāļu valsts aģentūras direktoram Svenam Henkuzenam ir piemērojams disciplinārsods - pazemināšana amatā uz trīs gadiem, tādu veselības ministra Daniela Pavļuta virzītu lēmumprojektu atbalstīja Ministru kabinets, ziņo Veselības ministrija.
7.janvārī veselības ministra amatā apstiprināts Daniels Pavļuts. 8. janvārī intervijā Latvijas Radio premjers Krišjānis Kariņš sacīja, ka no veselības ministra sagaida vakcinācijas tempa kāpināšanu. Tāpat solīja atbalstu, piešķirot resursus. Tiekot gaidīti ekspertu priekšlikumi.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padome valdes locekļa amatā ir ievēlējusi profesoru Haraldu Plaudi, kurš sāka pildīt amata pienākumus 4. janvārī un ir pilnvarots to darīt uz pieciem gadiem.
Kolonoskopija ir nozīmīga izmeklēšanas metode, lai mazinātu kolorektālā vēža incidenci un mirstību. Lai izmeklējums tiktu veikts veiksmīgi, jāievēro vairāki nosacījumi: veiksmīga zarnu tīrīšanas līdzekļa izvēle, diētas rekomendācijas, izglītojošs darbs ar pacientu.
Bronhektāžu pārvaldības vadlīnijās nav vienotības par mukolītisko līdzekļu efektivitāti, tāpēc to lietošanas paradumi ir ļoti atšķirīgi visā pasaulē. Apvienotajā Karalistē atvērta tipa nejaušinātā pētījumā tika iekļauti pacienti ar ne-cistiskās fibrozes bronhektāzēm ar biežiem paasinājumiem izteiktu krēpu produkciju, lai noskaidrotu drošuma un efektivitātes rādītājus hipertoniska sāls šķīduma un karbocisteīna gadījumā.
Limfadenopātija bērniem ir bieža — līdz 50 % veselu bērnu var būt palpējams palielināts limfmezgls. Galvenie bērnu limfadenopātijas iemesli ir lokālas vai sistēmiskas infekcijas, retāk — autoimūnas un neoplastiskas slimības. Rakstā skaidrota taktika akūta un subakūta limfadenīta gadījumā bērniem.
Bieži primārajā aprūpē konsultējam pacientus, kam ir dažādi sirds ritma traucējumi — gan akūti, gan hroniski. Aprēķināts, ka risks dzīves laikā attīstīties priekškambaru mirdzēšanai mainījies: “vienam no pieciem” audzis līdz “vienam no trim”, un tas nozīmē ievērojamu slogu veselības aprūpes sistēmai jau tuvā nākotnē. Šajā numurā Dr. Jānis Pudulis, kardiologs ar plašu klīnisko pieredzi ritma traucējumu pacientu aprūpē, sniedz padomu kolēģiem sirds un ģimenes ārstiem.
Ar bronhiālo astmu pasaulē pēc dažādu autoru aplēsēm slimo no 260 līdz 339 miljoniem cilvēku. [1—3] No 2019. un 2021. gadā iegūtajiem pētījumu datiem secināms, ka ik gadu pasaulē astmas dēļ mirst 436 līdz 461 tūkstoši jeb 5,8 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju. [4; 5] Atbilstīgi mūsdienu izpratnei par astmu tā nav viendabīga slimība, bet tiek uzskatīta par heterogēnu sindromu, par ko liecina sākums atšķirīgā vecumā, dažādi slimības riska faktori, klīniskās izpausmes un gaita (fenotipi), daudzveidīgi slimības mehānismi (endotipi) un atšķirīga atbildes reakcija uz ārstēšanu. [6—10]
