Kādi ir darāmie darbi reto slimību jomā?
28. februārī tiek atzīmēta Reto slimību diena. Latvijas Reto slimību alianse ir apkopojusi svarīgākās vajadzības un mērķus reto slimību jomā.
Veselības aprūpes politika
Kas jauns valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kārtībā?
29.decembrī, Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, paplašinot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar nākamā gada budžetā piešķirtajiem papildu līdzekļiem veselības aprūpes nozarei.
Sabiedriskajai apspriedei atdots onkoloģijas plāns 2022.—2024. gadam
Sistēmas centrā ir cilvēks — šādu pieeju paredz Veselības ministrijas kopā ar nozari izstrādātais Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022. —2024. gadam.
ZVA direktoru pazemina amatā
Zāļu valsts aģentūras direktoram Svenam Henkuzenam ir piemērojams disciplinārsods - pazemināšana amatā uz trīs gadiem, tādu veselības ministra Daniela Pavļuta virzītu lēmumprojektu atbalstīja Ministru kabinets, ziņo Veselības ministrija.
No nākamā gada plānots ieviest jaunu atalgojuma modeli
Kopš gada sākuma Veselības ministrija ar Valsts kanceleju, nozares profesionālajām asociācijām un ārstniecības iestādēm izstrādājusi jaunu ārstniecības personu atalgojuma modeli. Mērķis — lai tas būtu gan efektīvs, gan caurskatāms.
Stāsts jau nav tikai par rindām. Kvotas un izmeklējumi.
Tā jau bija kļuvusi par tradīciju: gada pēdējos mēnešos kvotas izsmeltas un sistēmā tika injicēti papildu miljoni. Šogad veselības ministrs nāca klajā ar “kvotas būs ievērot!” un virkni priekšlikumu, kā uzlikt žņaugus augošajiem izmeklējumiem. Uzrunātie ārsti gan atzīst: kvotas, rindas, pacientu “akutizācija” nav cēlonis, ar ko jācīnās, bet greizās sistēmas un nabadzības komplikācijas!
Garīgā veselība. Kā mazināt aizspriedumus?
Statistika vēsta, ka vidēji katram ceturtajam pacientam, kas dodas vizītē pie ārsta, konstatēta vismaz viena psihiska vai neiroloģiska slimība, bet bieži garīgās veselības traucējumi netiek nedz diagnosticēti, nedz ārstēti.
Vācijas veselības aprūpes modelis. Vai viens no labākajiem Eiropā?
Maija beigās Rīgas Stradiņa universitātē uzstājās lektori no Greifsvaldes Universitātes (Ernst–Moritz–Arndt University Greifswald): profesors Dr. Steffen Fleßa dalījās pieredzē, stāstot par Vācijas veselības aprūpes modeli, vienu no labākajiem Eiropā, bet Markus Krohn ar konkrētiem piemēriem sniedza ieskatu Vācijas DRG (Diagnoses Related Grouping) sistēmā.
Ierēdņa portrets: Renāte Pupele
RENĀTE PUPELE, NMPD direktora vietniece neatliekamās palīdzības jautājumos. Veselības aprūpes administratīvajā darbā kopš 1992. gada.
Ierēdņa portrets: INGA ŠMATE
Inga ŠMATE, Slimību Profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore, valsts pārvaldē – kopš 1998. gada.
Ierēdņa portrets: Inese Kaupere
INESE KAUPERE, Nacionālā Veselības dienesta Zāļu un medicīnas ierīču departamenta direktore. Valsts pārvaldē strādā kopš 1994. gada, zāļu kompensācijas jomā — kopš 1999. gada.
Lasītākais Doctus.lv
Atopiskā dermatīta slogs pieaugušajiem
Atopiskais dermatīts ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kam raksturīga nieze. Lielākoties pirmo reizi ar atopisko dermatītu saskaras bērna vecumā, bet pētījumi rāda, ka persistējošs un no jauna sācies atopiskais dermatīts ir bieži sastopams arī pieaugušajiem – ASV izplatība ir 7–11 %! Ņemot vērā slimības hroniskumu, tā nes sev līdzi arī slimības slogu.
Ērču encefalīts bērniem un pieaugušajiem. Gadījuma definīcijas apskats
Par ērču encefalītu, jādomā, ir dzirdējis katrs Latvijas iedzīvotājs, jo ik gadu, iestājoties siltākam laikam, atkal un atkal dzirdam par šo slimību. Un, lai kā cerētu, ka tieši šogad ērču encefalīta gadījumu nebūs, — tas nav iespējams. Ērcēm mūsu klimats patīk. Vīruss dabā cirkulē. Un, kamēr ir risks saslimt, nedrīkst apstāties sabiedrības izglītošanas darbs par slimību un tās profilakses iespējām, jo sekas ir ne tikai saslimšanas gadījums kopējā statistikā, bet cilvēks ar potenciālu darbspēju un funkciju zudumu.
Implantējama ierīce palīdz mazināt sāpes bez medikamentiem
Pētnieki ir izstrādājuši mazu, mīkstu un elastīgu implantu, kas mazina sāpes pēc pieprasījuma un bez medikamentu lietošanas. Pirmā šāda veida ierīce varētu nodrošināt ļoti nepieciešamo alternatīvu opioīdiem un citiem atkarību izraisošiem medikamentiem.
Uzlabota valsts apmaksātā vēža skrīninga veikšana
No šī gada 1. jūlija Latvijā tiek ieviesta jauna valsts apmaksātā dzemdes kakla vēža skrīninga metode sievietēm vecumā no 30 gadiem kas ļauj noteikt cilvēka papilomas vīrusa jeb CPV klātbūtni organismā, ziņo Nacionālais veselības dienests.
Sēdēšanas laiks un mirstība no kardiovaskulāriem notikumiem valstīs ar dažādu ienākumu līmeni
Jau līdz šim ir pierādīts, ka ilgstoša sēdēšana saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro notikumu risku un mirstību augsta ienākumu līmeņa valstīs, bet nav skaidrs, vai šis risks pieaug arī zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs. Lai šo noskaidrotu, tika veikts prospektīvs epidemioloģisks pētījums, kur salīdzināja kardiovaskulāro notikumu un mirstības riskus valstīs ar dažādu ienākumu līmeni.
Nozares
A
- Alergoloģija 41
- Algoloģija 55
- Androloģija 3
- Anestezioloģija 21
- Arodmedicīna 7
D
- Dermatoloģija 149
- Dietoloģija 31
E
- Endokrinoloģija 282
F
- Farmācija 51
- Farmakoloģija 192
- Fitoterapija 9
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 43
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 216
H
- Hepatoloģija 43
I
- Imunoloģija 14
- Infektoloģija 249
- Internā medicīna 17
K
- Kardioloģija 386
Ķ
- Ķirurģija 141
N
- Narkoloģija 25
- Neatliekamā medicīna 26
- Nefroloģija 48
- Neiroloģija 260
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 66
- Onkoloģija 172
- Otorinolaringoloģija 67
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 153
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 178
- Psihosomatika 37
- Pulmonoloģija 121
R
- Radioloģija 19
- Reanimatoloģija 16
- Reimatoloģija 71
- Retās slimības 11
S
T
U
- Uroloģija 81
- Uzturzinātne 57