Oktobrī nodibināta domnīca “Veselības aprūpes sistēmu noturība”. Tās mērķis ir uz cilvēku centrētas, aptverošas un integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspējas un noturības nodrošināšana, kas vienlaikus paredz veselības aprūpes un farmācijas nozares noturības un reaģēšanas spēju stiprināšanu. Domnīcas dibinātāji ir deviņas personības no veselības aprūpes, aizsardzības un izglītības nozarēm.
Projektam “E-Veselība jaunā kodola izveide” piešķirtais finansējums ir 3,1 miljons eiro un līdz 2022. gada beigām tika izlietoti 2,9 miljoni eiro. Tehnoloģiju uzlabošanai un attīstīšanai projekta ietvaros šogad plānots ieguldīt 167 tūkstošus eiro.
Mēs dzīvojam pavisam citā pasaulē nekā pirms desmit gadiem, un nekur citur kā veselības aprūpē tas nav redzams vēl uzskatāmāk. Skatījums uz nākotni dramatiski mainījies gan pacientam, gan veselības aprūpes speciālistam gan straujās tehnoloģiju attīstības un digitalizācijas dēļ, gan Covid–19 pandēmijas un ekonomiskās krīzes dēļ. Bernards Marrs, futūrists un stratēģiskais biznesa un tehnoloģiju speciālists, izteicis savu paredzējumu veselības aprūpes attīstībai 2023. gadā. Kas no tā visa piepildīsies, rādīs laiks!
Skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Dzīvojam laikā, kad šis teiciens raksturo katru nākamo dienu. Drošība, ekonomiskā situācija — trausla, valsts jauno simts galvu darbs pie kompromisu meklēšanas nupat tikai sāksies.
Veselības ministrija rosina nostiprināt Veselības aprūpes finansēšanas likumā veselības aprūpes pakalpojumu vienādu pieeju un nepieļaut “divu grozu” spēkā stāšanos, kas ierobežotu veselības aprūpes pieejamību personām, kuras nebūtu sociāli apdrošinātas.
No 1. augusta ārstniecības iestādēm epidurālā anestēzija dzemdībās ir jāsniedz par valsts līdzekļiem, tajā skaitā, ja vēlmi par atsāpināšanas pielietošanu izteikusi pati sieviete.
29.decembrī, Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, paplašinot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar nākamā gada budžetā piešķirtajiem papildu līdzekļiem veselības aprūpes nozarei.
Sistēmas centrā ir cilvēks — šādu pieeju paredz Veselības ministrijas kopā ar nozari izstrādātais Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022. —2024. gadam.
Zāļu valsts aģentūras direktoram Svenam Henkuzenam ir piemērojams disciplinārsods - pazemināšana amatā uz trīs gadiem, tādu veselības ministra Daniela Pavļuta virzītu lēmumprojektu atbalstīja Ministru kabinets, ziņo Veselības ministrija.
Kopš gada sākuma Veselības ministrija ar Valsts kanceleju, nozares profesionālajām asociācijām un ārstniecības iestādēm izstrādājusi jaunu ārstniecības personu atalgojuma modeli. Mērķis — lai tas būtu gan efektīvs, gan caurskatāms.
Tā jau bija kļuvusi par tradīciju: gada pēdējos mēnešos kvotas izsmeltas un sistēmā tika injicēti papildu miljoni. Šogad veselības ministrs nāca klajā ar “kvotas būs ievērot!” un virkni priekšlikumu, kā uzlikt žņaugus augošajiem izmeklējumiem. Uzrunātie ārsti gan atzīst: kvotas, rindas, pacientu “akutizācija” nav cēlonis, ar ko jācīnās, bet greizās sistēmas un nabadzības komplikācijas!
Statistika vēsta, ka vidēji katram ceturtajam pacientam, kas dodas vizītē pie ārsta, konstatēta vismaz viena psihiska vai neiroloģiska slimība, bet bieži garīgās veselības traucējumi netiek nedz diagnosticēti, nedz ārstēti.
Maija beigās Rīgas Stradiņa universitātē uzstājās lektori no Greifsvaldes Universitātes (Ernst–Moritz–Arndt University Greifswald): profesors Dr. Steffen Fleßa dalījās pieredzē, stāstot par Vācijas veselības aprūpes modeli, vienu no labākajiem Eiropā, bet Markus Krohn ar konkrētiem piemēriem sniedza ieskatu Vācijas DRG (Diagnoses Related Grouping) sistēmā.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Primāra hiperparatireoze (PHPT) klīniskajā praksē ir bieži sastopama un ir atbildīga par skeleta un nieru bojājuma attīstību, Kaut arī paratireoīdektomija var novērst šo komplikāciju attīstību, daudzu pacientu pārvaldība tiek vadīta novērojot. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt PHTP radītu orgānu bojājumu biežumu un attīstības laiku.
Ātriju fibrilācija ir bieži sastopama kardiovaskulāra slimība pieaugušajiem un to uzskata par daļu no klīniskā geriatriskā sindroma modeļa. Kustību traucējumi saistīti ar zemāku dzīves kvalitāti, augstākām veselības aprūpes izmaksām un lielāku risku ar veselību saistītiem iznākumiem. Līdz šim dati par kustību ierobežojumiem un to ietekmi uz ātriju fibrilācijas (ĀF) pacientu ir bijuši nepietiekami. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā prezentēta informācija par liela apjoma pētījumu 250 medicīnas centros 27 Eiropas valstīs no 2013.-2016.gadam.