Rītdiena un optimisms
Skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Dzīvojam laikā, kad šis teiciens raksturo katru nākamo dienu. Drošība, ekonomiskā situācija — trausla, valsts jauno simts galvu darbs pie kompromisu meklēšanas nupat tikai sāksies.
Veselības aprūpes politika
Cik daudz ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstpiederīgo saņem veselības aprūpes pakalpojumu Latvijā?
Veselības ministrija rosina nostiprināt Veselības aprūpes finansēšanas likumā veselības aprūpes pakalpojumu vienādu pieeju un nepieļaut “divu grozu” spēkā stāšanos, kas ierobežotu veselības aprūpes pieejamību personām, kuras nebūtu sociāli apdrošinātas.
Epidurālā anestēzija dzemdībās – par valsts līdzekļiem
No 1. augusta ārstniecības iestādēm epidurālā anestēzija dzemdībās ir jāsniedz par valsts līdzekļiem, tajā skaitā, ja vēlmi par atsāpināšanas pielietošanu izteikusi pati sieviete.
Kādi ir darāmie darbi reto slimību jomā?
28. februārī tiek atzīmēta Reto slimību diena. Latvijas Reto slimību alianse ir apkopojusi svarīgākās vajadzības un mērķus reto slimību jomā.
Kas jauns valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kārtībā?
29.decembrī, Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, paplašinot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar nākamā gada budžetā piešķirtajiem papildu līdzekļiem veselības aprūpes nozarei.
Sabiedriskajai apspriedei atdots onkoloģijas plāns 2022.—2024. gadam
Sistēmas centrā ir cilvēks — šādu pieeju paredz Veselības ministrijas kopā ar nozari izstrādātais Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022. —2024. gadam.
ZVA direktoru pazemina amatā
Zāļu valsts aģentūras direktoram Svenam Henkuzenam ir piemērojams disciplinārsods - pazemināšana amatā uz trīs gadiem, tādu veselības ministra Daniela Pavļuta virzītu lēmumprojektu atbalstīja Ministru kabinets, ziņo Veselības ministrija.
No nākamā gada plānots ieviest jaunu atalgojuma modeli
Kopš gada sākuma Veselības ministrija ar Valsts kanceleju, nozares profesionālajām asociācijām un ārstniecības iestādēm izstrādājusi jaunu ārstniecības personu atalgojuma modeli. Mērķis — lai tas būtu gan efektīvs, gan caurskatāms.
Stāsts jau nav tikai par rindām. Kvotas un izmeklējumi.
Tā jau bija kļuvusi par tradīciju: gada pēdējos mēnešos kvotas izsmeltas un sistēmā tika injicēti papildu miljoni. Šogad veselības ministrs nāca klajā ar “kvotas būs ievērot!” un virkni priekšlikumu, kā uzlikt žņaugus augošajiem izmeklējumiem. Uzrunātie ārsti gan atzīst: kvotas, rindas, pacientu “akutizācija” nav cēlonis, ar ko jācīnās, bet greizās sistēmas un nabadzības komplikācijas!
Garīgā veselība. Kā mazināt aizspriedumus?
Statistika vēsta, ka vidēji katram ceturtajam pacientam, kas dodas vizītē pie ārsta, konstatēta vismaz viena psihiska vai neiroloģiska slimība, bet bieži garīgās veselības traucējumi netiek nedz diagnosticēti, nedz ārstēti.
Vācijas veselības aprūpes modelis. Vai viens no labākajiem Eiropā?
Maija beigās Rīgas Stradiņa universitātē uzstājās lektori no Greifsvaldes Universitātes (Ernst–Moritz–Arndt University Greifswald): profesors Dr. Steffen Fleßa dalījās pieredzē, stāstot par Vācijas veselības aprūpes modeli, vienu no labākajiem Eiropā, bet Markus Krohn ar konkrētiem piemēriem sniedza ieskatu Vācijas DRG (Diagnoses Related Grouping) sistēmā.
Ierēdņa portrets: Renāte Pupele
RENĀTE PUPELE, NMPD direktora vietniece neatliekamās palīdzības jautājumos. Veselības aprūpes administratīvajā darbā kopš 1992. gada.
Ierēdņa portrets: INGA ŠMATE
Inga ŠMATE, Slimību Profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore, valsts pārvaldē – kopš 1998. gada.
Ierēdņa portrets: Inese Kaupere
INESE KAUPERE, Nacionālā Veselības dienesta Zāļu un medicīnas ierīču departamenta direktore. Valsts pārvaldē strādā kopš 1994. gada, zāļu kompensācijas jomā — kopš 1999. gada.
Lasītākais Doctus.lv
Diabētiska neiropātija — pirmos simptomus pacients nemana
Neiropātiju etioloģijā cēlonis 32—53 % gadījumu ir cukura diabēts. [1] Rakstā sīkāk iztirzātas diabētiskas neiropātijas, kuras tiek uzskatītas par perifērās nervu sistēmas neirodeģeneratīvu slimību, skarot prevalējoši sensoros un autonomos aksonus, daudz vēlāk — arī motoriskos. [2]
Dārzeņu (ne kartupeļu) uzņemšana ar uzturu saistīta ar zemāku 2.tipa cukura diabētu risku
Lai noskaidrotu, kā uzturs ar dārzeņiem (t.sk.) kartupeļiem ietekmē 2.tipa cukura diabēta attīstības risku, un vai pastāv kāda saistība starp dārzeņu patēriņu, incidentu 2.tipa cukura diabētu un ĶMI, Dānijā tika veikts kohortas pētījums.
Urīna inkontinences riska faktori sievietēm svarcēlājām
Urīna inkontinence (UI) tiek definēta kā spontāna, patvaļīga un nevēlama urīna noplūde. Riska faktori lielākoties ir daudzfaktoru. Nav līdz galam skaidrs, kā fiziskās aktivitātes, to intensitāte un biežums var ietekmēt UI attīstības risku vispārējā populācijā. Lielāka UI izplatība novērota starp augstas intensitātes kontakta sporta veidu sportistiem, bet līdz šim veiktie pētījumi ir nepilnīgi spēka sporta veidu vidū. Ņemot vērā, ka pēdējā laikā Olimpiskās svarcelšanas sacensībās ir pieaudzis sieviešu dalībnieču skaits, šajā pētījumā paredzēts noskaidrot, kāds UI risks ir šīm sievietēm.
Hroniska sirds mazspēja ģimenes ārsta kompetencē
Sirds mazspējas sastopamība arvien pieaug, teju vienlīdz bieži tā sastopama abiem dzimumiem. Slimība ievērojami pasliktina pacienta dzīves kvalitāti, bet īpaši slikta prognoze ir izteiktās sirds mazspējas stadijās, nozīmīgi saīsinot dzīvildzi. Sirds mazspēja ir viens no galvenajiem stacionēšanas iemesliem. Nākamajos sešos mēnešos pēc izrakstīšanas vairāk nekā puse sirds mazspējas pacientu atkārtoti nokļūst stacionārā.
Aspirīns profilaktiskā devā veselīgiem senioriem – ieguvumi vai riski?
Vai aspirīns zemā profilaktiskā devā samazina lūzumu un nopietnu kritienu risku veselīgiem senioriem? To pētnieki no Austrālijas noskaidroja ar placebo kontrolēta, nejaušināta pētījuma palīdzību.
Nozares
A
- Alergoloģija 45
- Algoloģija 60
- Androloģija 3
- Anestezioloģija 23
- Arodmedicīna 7
D
- Dermatoloģija 156
- Dietoloģija 32
E
- Endokrinoloģija 298
F
- Farmācija 56
- Farmakoloģija 193
- Fitoterapija 9
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 43
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 245
H
- Hepatoloģija 45
I
- Imunoloģija 15
- Infektoloģija 274
- Internā medicīna 20
K
- Kardioloģija 412
Ķ
- Ķirurģija 150
N
- Narkoloģija 26
- Neatliekamā medicīna 28
- Nefroloģija 54
- Neiroloģija 284
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 68
- Onkoloģija 184
- Otorinolaringoloģija 69
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 166
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 189
- Psihosomatika 40
- Pulmonoloģija 126
R
- Radioloģija 21
- Reanimatoloģija 16
- Reimatoloģija 73
- Retās slimības 11
S
- Sabiedrības veselība 208
- Sporta medicīna 12
- Stomatoloģija 43
T
U
- Uroloģija 83
- Uzturzinātne 60