Šovasar vaļoties nebūs laika! Varbūt jaunradītais Slimību profilakses un kontroles centrs vasaras vidū tiks pie vadītāja… Konkurss uz šo vakanci beidzās pa tukšo, jo neviens no pretendentiem neuzbūra atzīstamu vīziju, tāpēc tika lemts meklēt vadītāju no profesionāļu vidus. Lūkosim, cik tālu bija jāmeklē…
Visu marta mēnesi norisēja kampaņa «Uzslavē labu servisu!». Tā Latvijā notika astoto gadu, starp 166 uzņēmumiem ar teju 2000 apkalpošanas vietām bija arī deviņi no veselības nozares (privātas klīnikas, BKUS, RSU un NVD e-pakalpojumi). Nav daudz. Kā novērtēt labu servisu medicīnā?
Pārmaiņas ir “hronisks” stāvoklis. Būtu interesanti izmērīt, kā vidējais ārsts sadzīvo ar nemitīgām reorganizācijām, prasībām no “augšas”, tikko pieņemtu kārtību, kas jau tiek pārtaisīta.
Nozares vektoru viegli uzminēt – ministra specialitāte/darbavieta. Vakcīnu ministre, laboratoriju ministrs, zāļu ministrs, nu arī – neauglības problēmu ministre…
Vācija līdzīgi kā Lielbritānija un Francija vēlas nākotnē ieviest laimes indeksu. Globālā mērogā laimes indeksa pioniere ir maziņā budistu karaļvalsts Butāna Himalajos, kas pretī iekšzemes kopprodukta mērīšanai liek savu ideju par “iekšzemes laimi”. Viņiem ir pat 72 laimes indikatori!
Aizejošais gads savēlies notikumiem bagāts. Bijis tik daudz rosīšanās: pieteiktu reformu, asu izteikumu, nepiekāpšanās, vētīšanas un jauninājumu. Kāda ir darbošanās pozitīvā bilance? Vai būs izdevies kaut nedaudz “sakult sviestu”, lai parāptos no bedres laukā? Doctus piedāvā atskatīties uz aizejošo gadu – domāt līdzi, vērtēt.
Filozofs Josifs Brodskis cilvēku salīdzinājis ar karuseļa jātnieku, kas pārliecināts, ka nolec no zirdziņa nevis tajā vietā, kur uztrausās, bet citā. Šāda asociācija nāk prātā, lūkojot veselības aprūpē notiekošo. Jātnieciņi zirga mugurā noturas nepilnu gadu (deviņos gados mums bijuši desmit veselības ministri!), katrs jaunais lec vecajā, raibajā zirdziņā, dzen to uz priekšu (lasi – uz riņķi) pa savam, kamēr zirdziņam galva sareibst…
Politiskā ambrāža un “iznešanās” ar solījumiem aiz muguras, šomēnes jau būsim soli tuvāk reālajiem darbiem. Saskaitījām, ka uz 11. Saeimu kandidēja trīs duči ārstu! Daudz! Ja ņem vērā, ka pēdējos gados politiskais kārdinājums bija krities – domājošs cilvēks jau nu politikā neies…
“Skaties jūrai tieši acīs, ieraudzīsi nāriņu,” – tā, šķiet, rakstīja Inese Zandere…Skaties šai vasarai acīs – un redzi iegūtus, zaudētus un tukšus paturētus iekārojamus posteņus. Domā – vai šobrīd, kad āriņā politiķi spēlējas uz koferiem, tā ir nejaušība? Re, cik Latvija kārtējo reizi izrādījusies mazītiņa: posteņus ievērojamā konkursā ieguvuši kolēģi, ar ko reiz cieši strādāts vienā nodaļā, vienā farmācijas kompānijā. Un amatu var zaudēt, jo «man nepatīk, kā jūs strādājat».
Gada šķēre ir labs pamudinājums sākt jaunu dzīvi. Patiesībā to var darīt jebkurā brīdī, kaut tūlīt, ja vien ir pareizie atskaites punkti un motivācija. Vai tādus var atrast profesionālajā ikdienā? Ilustrācijai daži piemēri.
Lai gan ik gadu pirms siltās sezonas plašsaziņas līdzekļos izskan brīdinājumi ievērot piesardzību saistībā ar ērču aktivizēšanos, Latvijas SPKC dati liecina, ka saslimstības rādītāji ar ērču pārnestajām infekcijas slimībām, laimboreliozi (LB) un sabiedrības neizpratne būtiski nemainās. Tāpēc raksta mērķis ir atkārtoti pievērst speciālistu uzmanību un aktualizēt LB diagnostikas un ārstēšanas standartus.
Uz darbu Valmierā no Smiltenes viņa reizumis atbrauc ar mocīti. Ādas jakā, ādas biksēs, aizsargķiverē. Ar adrenalīna papilddevu. Pārģērbjas sarkanā darba kombinezonā un ir! — daktere GUNA OZOLA, Vidzemes slimnīcas NMP un pacientu uzņemšanas nodaļas virsārste. 1. augustā apritēs septiņi gadi, kopš viņa sāka vadīt šo nodaļu. Bet darba attiecībās ar Vidzemes slimnīcu saistīta jau 18 gadus. Atklāj — uz muguras viņai ietetovēts ozols. Kā stiprā aizmugure? Pati esot tāda: “Kāda es puķīte vai lapiņa, ja esmu O–z–o–l–a”.
Bagātākās valstīs cilvēki nekustas mazāk, viņi vienkārši ēd vairāk. Jauns Djūka universitātes pētījums liecina, ka uzturs, nevis slinkums, veicina aptaukošanās epidēmiju industrializētajās valstīs.
Ierodoties University Rehabilitation Institute Ļubļanā, Slovēnijā, pirmais, ko ievēroju, — institūts labprāt uzņem gan studentus, gan rezidentus no citām valstīm: man jau sagatavots slimnīcas čips, mape, skapītis. Slovēnijā Erasmus+ projekta ietvaros pavadīju divarpus mēnešus un uzturēšanās laikā satiku ergoterapijas un māszinību studentus, kas ieradušies apmaiņā arī no citām valstīm.
Trauksme grūtniecības un pēcdzemdību periodā var radīt būtiskas ilgtermiņa fiziskās un psihiskās veselības problēmas gan mātei, gan bērnam un visai ģimenei kopumā. Perinatālas trauksmes diagnostika nav vienkārša, jo trauksmi nereti uzskata par normālu un pašsaprotamu parādību šajā periodā, taču šāds uzskats var apgrūtināt klīniski nozīmīgu simptomu atpazīšanu. Par perinatālas trauksmes traucējumiem un diagnostiku vēstīts Doctus 2025. gada maija numurā.