Aizejošais gads savēlies notikumiem bagāts. Bijis tik daudz rosīšanās: pieteiktu reformu, asu izteikumu, nepiekāpšanās, vētīšanas un jauninājumu. Kāda ir darbošanās pozitīvā bilance? Vai būs izdevies kaut nedaudz “sakult sviestu”, lai parāptos no bedres laukā? Doctus piedāvā atskatīties uz aizejošo gadu – domāt līdzi, vērtēt.
Filozofs Josifs Brodskis cilvēku salīdzinājis ar karuseļa jātnieku, kas pārliecināts, ka nolec no zirdziņa nevis tajā vietā, kur uztrausās, bet citā. Šāda asociācija nāk prātā, lūkojot veselības aprūpē notiekošo. Jātnieciņi zirga mugurā noturas nepilnu gadu (deviņos gados mums bijuši desmit veselības ministri!), katrs jaunais lec vecajā, raibajā zirdziņā, dzen to uz priekšu (lasi – uz riņķi) pa savam, kamēr zirdziņam galva sareibst…
Politiskā ambrāža un “iznešanās” ar solījumiem aiz muguras, šomēnes jau būsim soli tuvāk reālajiem darbiem. Saskaitījām, ka uz 11. Saeimu kandidēja trīs duči ārstu! Daudz! Ja ņem vērā, ka pēdējos gados politiskais kārdinājums bija krities – domājošs cilvēks jau nu politikā neies…
“Skaties jūrai tieši acīs, ieraudzīsi nāriņu,” – tā, šķiet, rakstīja Inese Zandere…Skaties šai vasarai acīs – un redzi iegūtus, zaudētus un tukšus paturētus iekārojamus posteņus. Domā – vai šobrīd, kad āriņā politiķi spēlējas uz koferiem, tā ir nejaušība? Re, cik Latvija kārtējo reizi izrādījusies mazītiņa: posteņus ievērojamā konkursā ieguvuši kolēģi, ar ko reiz cieši strādāts vienā nodaļā, vienā farmācijas kompānijā. Un amatu var zaudēt, jo «man nepatīk, kā jūs strādājat».
Gada šķēre ir labs pamudinājums sākt jaunu dzīvi. Patiesībā to var darīt jebkurā brīdī, kaut tūlīt, ja vien ir pareizie atskaites punkti un motivācija. Vai tādus var atrast profesionālajā ikdienā? Ilustrācijai daži piemēri.
Gads apmetis kūleni. Lūk, daži vērojumi: punkti uz i un treknas domu zīmes. Gada spožums un posts. Sarkanās lentītes par Eiropas naudu renovētajās slimnīcu nodaļās grieztas ar neredzētu sparu! Prieks, protams, par jaunu, skaistu fasādi, tomēr nepamet doma, ka karalis, kā tai Andersena pasakā, joprojām nav ticis pie silta mētelīša. Jādomā, ka resursi vai pacietība vēl nav izsmelta, jo varam sekot politikas veidotāju plānam: lēnāk pār tiltu, draugi!
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Disbakterioze kā termins lielākoties sākotnēji saistās tikai ar problēmām zarnu traktā, nereti piemirstot mikroorganismu nozīmi ārpus tā. Līdzsvars visās jomās — to noteikti varam teikt arī par cilvēka mikrobiomu: pārmērīga nevēlamo baktēriju augšana un labvēlīgo baktēriju samazināšanās ietekmē gan zarnu traktu, gan citas orgānu sistēmas. Šajā rakstā ekspertes gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un zobārstniecībā stāsta par disbakteriozes nozīmi šo specialitāšu ietvaros.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.