Šovasar vaļoties nebūs laika! Varbūt jaunradītais Slimību profilakses un kontroles centrs vasaras vidū tiks pie vadītāja… Konkurss uz šo vakanci beidzās pa tukšo, jo neviens no pretendentiem neuzbūra atzīstamu vīziju, tāpēc tika lemts meklēt vadītāju no profesionāļu vidus. Lūkosim, cik tālu bija jāmeklē…
Visu marta mēnesi norisēja kampaņa «Uzslavē labu servisu!». Tā Latvijā notika astoto gadu, starp 166 uzņēmumiem ar teju 2000 apkalpošanas vietām bija arī deviņi no veselības nozares (privātas klīnikas, BKUS, RSU un NVD e-pakalpojumi). Nav daudz. Kā novērtēt labu servisu medicīnā?
Pārmaiņas ir “hronisks” stāvoklis. Būtu interesanti izmērīt, kā vidējais ārsts sadzīvo ar nemitīgām reorganizācijām, prasībām no “augšas”, tikko pieņemtu kārtību, kas jau tiek pārtaisīta.
Nozares vektoru viegli uzminēt – ministra specialitāte/darbavieta. Vakcīnu ministre, laboratoriju ministrs, zāļu ministrs, nu arī – neauglības problēmu ministre…
Vācija līdzīgi kā Lielbritānija un Francija vēlas nākotnē ieviest laimes indeksu. Globālā mērogā laimes indeksa pioniere ir maziņā budistu karaļvalsts Butāna Himalajos, kas pretī iekšzemes kopprodukta mērīšanai liek savu ideju par “iekšzemes laimi”. Viņiem ir pat 72 laimes indikatori!
Aizejošais gads savēlies notikumiem bagāts. Bijis tik daudz rosīšanās: pieteiktu reformu, asu izteikumu, nepiekāpšanās, vētīšanas un jauninājumu. Kāda ir darbošanās pozitīvā bilance? Vai būs izdevies kaut nedaudz “sakult sviestu”, lai parāptos no bedres laukā? Doctus piedāvā atskatīties uz aizejošo gadu – domāt līdzi, vērtēt.
Filozofs Josifs Brodskis cilvēku salīdzinājis ar karuseļa jātnieku, kas pārliecināts, ka nolec no zirdziņa nevis tajā vietā, kur uztrausās, bet citā. Šāda asociācija nāk prātā, lūkojot veselības aprūpē notiekošo. Jātnieciņi zirga mugurā noturas nepilnu gadu (deviņos gados mums bijuši desmit veselības ministri!), katrs jaunais lec vecajā, raibajā zirdziņā, dzen to uz priekšu (lasi – uz riņķi) pa savam, kamēr zirdziņam galva sareibst…
Politiskā ambrāža un “iznešanās” ar solījumiem aiz muguras, šomēnes jau būsim soli tuvāk reālajiem darbiem. Saskaitījām, ka uz 11. Saeimu kandidēja trīs duči ārstu! Daudz! Ja ņem vērā, ka pēdējos gados politiskais kārdinājums bija krities – domājošs cilvēks jau nu politikā neies…
“Skaties jūrai tieši acīs, ieraudzīsi nāriņu,” – tā, šķiet, rakstīja Inese Zandere…Skaties šai vasarai acīs – un redzi iegūtus, zaudētus un tukšus paturētus iekārojamus posteņus. Domā – vai šobrīd, kad āriņā politiķi spēlējas uz koferiem, tā ir nejaušība? Re, cik Latvija kārtējo reizi izrādījusies mazītiņa: posteņus ievērojamā konkursā ieguvuši kolēģi, ar ko reiz cieši strādāts vienā nodaļā, vienā farmācijas kompānijā. Un amatu var zaudēt, jo «man nepatīk, kā jūs strādājat».
Gada šķēre ir labs pamudinājums sākt jaunu dzīvi. Patiesībā to var darīt jebkurā brīdī, kaut tūlīt, ja vien ir pareizie atskaites punkti un motivācija. Vai tādus var atrast profesionālajā ikdienā? Ilustrācijai daži piemēri.
Sieviešu dzimums ir saistīts ar līdz pat 44 % paaugstinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam bez deguna polipiem (CRSsNP), bet ar 37 % samazinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam ar deguna polipiem (CRSwNP), kā arī ar zemākiem 2. tipa iekaisuma marķieru līmeņiem.
Noslēdzies līdz šim vērienīgākais pētījums par pēcdzemdību depresijas atpazīšanu, aprūpes un ārstēšanas uzlabošanu Latvijā. Pētījumā noskaidrots, cik izplatīta ir pēcdzemdību depresija Latvijā, noteikti tās riska faktori, pielāgoti divi skrīninga instrumenti, kā arī noskaidrots sieviešu viedoklis par piedāvāto jauno aprūpes modeli. Pētījumu veica Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedra sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu.
Kardiometaboliskie traucējumi ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis visā pasaulē, un vēdera aptaukošanās ir viens no būtiskākajiem šo slimību riska faktoriem. Datu par normālsvara indivīdiem ar vēdera aptaukošanos un tā saistība ar kardiometaboliskajiem iznākumiem līdz šim ir bijuši ierobežoti.
Pacienti ar iekaisīgu zarnu slimību (IZS) ziņoja par sliktāku ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (HRQOL) nekā veseli cilvēki, neskatoties uz augstiem remisijas rādītājiem, un zarnu mikrobiotas izmaiņas bija ciešāk saistītas ar HRQOL nekā slimības aktivitāte.
Testosterona aizstājterapija (TAT) tika saistīta ar zemāku prostatas vēža risku un nedaudz augstāku labdabīgas prostatas hiperplāzijas risku vīriešiem vecumā no 65 gadiem ar hipogonādismu. Saistības stiprums atšķīrās atkarībā no ārstēšanas ilguma, ievadīšanas veida un no tā, vai vienlaikus tika lietots aromatāzes inhibitors.