Šovasar vaļoties nebūs laika! Varbūt jaunradītais Slimību profilakses un kontroles centrs vasaras vidū tiks pie vadītāja… Konkurss uz šo vakanci beidzās pa tukšo, jo neviens no pretendentiem neuzbūra atzīstamu vīziju, tāpēc tika lemts meklēt vadītāju no profesionāļu vidus. Lūkosim, cik tālu bija jāmeklē…
Zvejot un izvilkt lielo lomu vieglāk ir duļķainā ūdenī - māca atjaunotās Latvijas skarbā un ironiskā latvieša dzīvesziņa.
Visu marta mēnesi norisēja kampaņa «Uzslavē labu servisu!». Tā Latvijā notika astoto gadu, starp 166 uzņēmumiem ar teju 2000 apkalpošanas vietām bija arī deviņi no veselības nozares (privātas klīnikas, BKUS, RSU un NVD e-pakalpojumi). Nav daudz. Kā novērtēt labu servisu medicīnā?
Pārmaiņas ir “hronisks” stāvoklis. Būtu interesanti izmērīt, kā vidējais ārsts sadzīvo ar nemitīgām reorganizācijām, prasībām no “augšas”, tikko pieņemtu kārtību, kas jau tiek pārtaisīta.
Nozares vektoru viegli uzminēt – ministra specialitāte/darbavieta. Vakcīnu ministre, laboratoriju ministrs, zāļu ministrs, nu arī – neauglības problēmu ministre…
Ap gadu miju no veselības aprūpes dīķa galvas ārā pabāzušas lielās zivis. Ko tas varētu nozīmēt? Spēle uz lielākām likmēm?
Vācija līdzīgi kā Lielbritānija un Francija vēlas nākotnē ieviest laimes indeksu. Globālā mērogā laimes indeksa pioniere ir maziņā budistu karaļvalsts Butāna Himalajos, kas pretī iekšzemes kopprodukta mērīšanai liek savu ideju par “iekšzemes laimi”. Viņiem ir pat 72 laimes indikatori!
Aizejošais gads savēlies notikumiem bagāts. Bijis tik daudz rosīšanās: pieteiktu reformu, asu izteikumu, nepiekāpšanās, vētīšanas un jauninājumu. Kāda ir darbošanās pozitīvā bilance? Vai būs izdevies kaut nedaudz “sakult sviestu”, lai parāptos no bedres laukā? Doctus piedāvā atskatīties uz aizejošo gadu – domāt līdzi, vērtēt.
Filozofs Josifs Brodskis cilvēku salīdzinājis ar karuseļa jātnieku, kas pārliecināts, ka nolec no zirdziņa nevis tajā vietā, kur uztrausās, bet citā. Šāda asociācija nāk prātā, lūkojot veselības aprūpē notiekošo. Jātnieciņi zirga mugurā noturas nepilnu gadu (deviņos gados mums bijuši desmit veselības ministri!), katrs jaunais lec vecajā, raibajā zirdziņā, dzen to uz priekšu (lasi – uz riņķi) pa savam, kamēr zirdziņam galva sareibst…
Politiskā ambrāža un “iznešanās” ar solījumiem aiz muguras, šomēnes jau būsim soli tuvāk reālajiem darbiem. Saskaitījām, ka uz 11. Saeimu kandidēja trīs duči ārstu! Daudz! Ja ņem vērā, ka pēdējos gados politiskais kārdinājums bija krities – domājošs cilvēks jau nu politikā neies…
Jau ir sācies! Vēlēšanu skaitītājs sācis griezties! Ko tas saskaitīs? Lūk, skats uz šo īpatnējo laiku ar vecā, labā Mērfija acīm.
“Skaties jūrai tieši acīs, ieraudzīsi nāriņu,” – tā, šķiet, rakstīja Inese Zandere…Skaties šai vasarai acīs – un redzi iegūtus, zaudētus un tukšus paturētus iekārojamus posteņus. Domā – vai šobrīd, kad āriņā politiķi spēlējas uz koferiem, tā ir nejaušība? Re, cik Latvija kārtējo reizi izrādījusies mazītiņa: posteņus ievērojamā konkursā ieguvuši kolēģi, ar ko reiz cieši strādāts vienā nodaļā, vienā farmācijas kompānijā. Un amatu var zaudēt, jo «man nepatīk, kā jūs strādājat».
Maijā ap Pasaules astmas dienu notika savdabīgs publisks saziņas pingpongs.
Gada šķēre ir labs pamudinājums sākt jaunu dzīvi. Patiesībā to var darīt jebkurā brīdī, kaut tūlīt, ja vien ir pareizie atskaites punkti un motivācija. Vai tādus var atrast profesionālajā ikdienā? Ilustrācijai daži piemēri.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Sirds un asinsvadu sistēmas slimības (SAS) kopumā ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā — 2022. gadā tās izraisīja 52 % no visiem nāves gadījumiem, kas ir aptuveni 16 000 cilvēku gadā. [1] Hroniska sirds mazspēja (SM) ir būtiska SAS komplikācija.
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Līdz šim izpratne par vēža risku attiecībā uz retiem patoģenētiskiem variantiem (rare pathogenic variants [RPV]) izgūti pārsvarā no ģimeņu pētījumiem, kuros varam sagaidīt ierobežotus rezultātus un neobjektivitātes riskus. Lai kvantificētu asociāciju starp RPV iepriekš zināmos vēža predispozīcijas gēnos pacientiem ar vienu vai vairākiem primāriem ļaundabīgiem audzējiem, veikts plašs ģenētisko saistību pētījums no Apvienotās Karalistes Biobankas datiem.
Dzemdes kakla vēzis (DzKV) ir ļaundabīga slimība, kas var attīstīties jebkura vecuma sievietēm. Lai gan DzKV ir novēršams, pasaulē tas ir ceturtais izplatītākais vēža veids sievietēm. Latvijā DzKV ir otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un joprojām ļoti aktuāls un satraucošs gan biežuma, gan mirstības ziņā. [1; 2]
