Uzreiz gribētos skeptiski iebilst: nē! Bet, sākot sarunu ar mākslīgā intelekta (AI) sarakstes robotu jeb čatbotu, varētu būt pārsteigums, cik precīzi tas nosaka diagnozi, cik personisku pieeju atrod, pamatojot ar izklāstīto slimības vēsturi.
Veidojot krājumu, kas apkopotu rīcības algoritmus un domāšanas veidu, pēc kura gadiem funkcionē mūsu veselības aprūpe, būtu vairākas spilgtas nodaļas.
Gadu mijā cilvēki mēdz uzrakstīt savus sapņus un mērķus — pēc gada ir interesanti palūkot, kas no sapņu deklarācijas īstenots. 2023. gads nozarei nesolās būt viegls, bet kurš teicis, ka grūtības vienmēr ir tikai ar mīnusa zīmi?
Skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Dzīvojam laikā, kad šis teiciens raksturo katru nākamo dienu. Drošība, ekonomiskā situācija — trausla, valsts jauno simts galvu darbs pie kompromisu meklēšanas nupat tikai sāksies.
Vai profesija uzspiež zīmogu? Uzspiež gan. Kādu?
Aprīļa izskaņā notika Latvijā pirmā pacientu pieredzes konference, kurā diskutēja par pozitīvu pieredzi pacienta lomā. Berila institūta (kas ir pasaules līmeņa pacientu pieredzes pētniecības organizācija) dati liecina: 71 % pacientu vissvarīgākais šķiet tas, ka viņi tiek uzklausīti, bet 67 % pacientu ir būtiski, ka viņiem tiek sniegts skaidrojums par viņu veselības situāciju.
Mēdz teikt — kā gadu iesāksi, tā viss ritēs. Vai atceramies, kā iesākām 2021. gadu?
Ja lūko globālos datus, tad vasaras viducī (līdz jūlijam beigām) pret Covid–19 bija potējusies ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju. Valstīs ar zemiem ienākumiem tikai 1 %, bet Kanādā, Izraēlā, Lielbritānijā, Čīlē vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši gandrīz 70 %, ASV 55 %, bet Japānā, kur jūlijā sākās olimpiskās spēles, 35 %. Latvijā vismaz vienu potes devu saņēmuši nepilni 40 %.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Veselībs ministrija izvērtējusi Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam īstenošanu - pēdējo gadu laikā pašnāvību skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 11%.
