Vasaras saulgriežu ticējums vēsta, ka ugunskura liesma jāsaglabā līdz rīta gaismai. Latviešiem uguns ir spēka simbols. Mazliet pārfrāzējot ticējumu, gribas vēlēt — saglabāsim spēku, turpinot izdzīvot šo vasaru joprojām Covid zīmē.
Tāds ir Visuma likums: gan zaudējam, gan iegūstam. It īpaši krīzēs. Retrospektīvi skatoties — vienmēr.
Uz jaunizveidoto Vakcinācijas biroju gulstas milzu gaidas. Reālas un nereālas. Publiskajos iznācienos februārī valdības galva sāka izskatīties arvien aizkaitinātāks, mudinot agresīvāk “ņemt to bulli aiz ragiem”. Covid–19 vakcinācijas temps bijis gauss.
Lai Ziemassvētki Jums atnes ticību tam, ko visvairāk vēlaties, bet Jaunajā gadā - lai ir spēks un drosme šo vēlmi piepildīt!
Prognozēšana ir nepateicīgs darbs, it īpaši, ja jaunais gads šūpojas jaunas valdības veidošanas gaidās. Izskatās, ka 2016. gads solās būt nepopulāru lēmumu gads. Cieto riekstu gads.
Redzot veselības aprūpes dienaskārtības jautājumus, prātā nāk pavasara palu cienīgas ainiņas.
Vienam no aizgājušā mēneša varoņiem pieder darbs «Dejas uz palodzes pie atvērta loga» – par to, kā daži, šajā dzīvē izdejojušies, no palodzes nokāpj atpakaļ istabā, citi izkrīt vai izlec pa logu, bet ir arī tādi, kas paliek sēžam uz palodzes, šūpodami kājas pāri malai… Decembra mēneša notikumi ar personālijām arī atgādināja savdabīgas dejas.
Kāds ir jūsu sapnis par valsti? Šādu jautājumu režisors Viesturs Kairišs uzdeva 20. oktobra «Dombura studijā». Pēcāk atbildes kā tviterpērles klīda pa sociālajiem tīkliem. Šis ir jautājums, ko novembrī – Latvijas svētku laikā – vērts uzdot katram pašam sev. Vai valsts ir prātā? Un sirdī? Cik lielā mērā?
Raugi un pēti, no kuras puses gribi – mūsu veselības aprūpe lielā mērā kārtojas no divdabjiem un darbības vārdiem vēlējuma, atstāstījuma un vajadzības izteiksmē.
Jūlijā veselības ministra amats atgādināja karstu kartupeli. Te piedāvāts Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektoram Tomam Baumanim, te veselības ekonomistei Daigai Behmanei.
Mihails Gruzdovs Nacionālajā teātrī iestudējis izrādi «Jūtu tektonika» (kad zemes garoza kustas, ir izvirdumi, vulkāni); pārfrāzējot tās nosaukumu, varam teikt, ka arvien spēcīgāk būs jaušama «varas tektonika», jo ar joni tuvojas 12. Saeimas vēlēšanas.
Mūsu veselības aprūpē netrūkst glītu birku, un brīžam šķiet, ka tās ir svarīgākas par pašu «drēbi»… Lūk dažas no birkām.
Vecāku sapulce. 9. klases audzinātāja stāsta, ka audzināšanas stundā ar jauniešiem runājusi par «Spice» maisījumiem. Sākumā visi mulsi klusējuši – neko daudz it kā nezinot, bet vārds pa vārdam: jā, gandrīz katrs zina kādu draugu, paziņu vai paziņas paziņu, kas pamēģinājis spaisiņu…
Lūk, ko dara mūslaiku staidzīgais formāts! Lonley Planet aicina aprakstīt pilsētu 140 rakstuzīmēs. Tieši tik daudz zīmēs reklāmisti cenšas satilpināt reklāmu. Kozdami brokastu maizē, cilvēki atklāj privātās dzīves smalkumus.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Veselībs ministrija izvērtējusi Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam īstenošanu - pēdējo gadu laikā pašnāvību skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 11%.
