Doctus novembra numurā par diviem harismātiskiem mediķiem – Nobela prēmijas laureātu Albertu Šveiceru, kas pirms simt gadiem piestāja Gabonas piekrastē Rietumāfrikā un pamazām uzbūvēja slimnīcas pilsētiņu Lambarenē, un mūsu pašu gastroenteroloģijas patriarhu Nikolaju Skuju. Diviem mediķiem, kam piemita īpaša spēja vest aiz sevis citus.
Rudens nāk ar lieldarbiem: nozarei piešķirto piecu miljonu latu dalīšanu, dažādu koncepciju un stratēģiju piepucēšanu un nokļūšanu līdz happy end titriem (cerams, būs izskaitļots, cik liels profesionāļu iztrūkums mums ir un kādi speciālisti līdz 2018. gadam nepieciešami, sameklēti trumpji, lai jaunie ģimenes ārsti vieglāk varētu tikt pie savas prakses un farmaceiti nesēdētu uz rezervistu soliņa, bet spēlētu vienā komandā ar ārstu u.c.). Taču šoreiz ne par rudens lieldarbiem, bet par ko citu.
Gatavojot Doctus septembra numuru, redakcijā esam strādājuši ar priecīgu svarīgumu sirdī, jo šis ir Doctus 150. numurs. Laiks skrien ātri, līdz 100. numuram pagāja 12 gadi (1997–2009), bet, augot žurnāla iznākšanas biežumam no četriem līdz 12 numuriem gadā, skat, šogad jau varam smaidīt pie 150. numura atzīmes.
Jūlijā trīspadsmit slimnīcu vadītāji parakstīja atklātu vēstuli – valsts atkal palikusi parādā par pacientu ārstēšanu. Kopš 2009. gada veselības aprūpes pakalpojuma tarifi nav pārrēķināti. Pacienti no slimnīcas tiek izrakstīti neizārstēti, atgriežas nodaļās smagāki, tērē vēl vairāk naudas.
Mūsdienās labie darbi bieži vien ir ar mārketinga etiķeti – skrējieni, gājieni, muzicēšana… Šoreiz par citādiem labajiem darbiem. Tādiem, kur došana un ņemšana nav likumsakarīgās attiecībās. Arī starp ārstiem ir daudz sirds darbu darītāju. Prieks, ja varam uzdāvināt satikšanos ar šādiem cilvēkiem Doctus lappusēs.
Tirgotāju rosināta, maijā uzvirmoja diskusija par dažu bezrecepšu zāļu pārdošanu veikalos un degvielas uzpildes stacijās – Latvija varētu sekot dāņu, norvēģu, zviedru paraugam! Un saņēma pretsitienu no profesionāļiem. Vai degvielas uzpildes stacijas kasieris klientam stāstīs par ibuprofēna blaknēm?!
Latvieši ir skrējēju tauta. Ja domājam par to, ka maijā daudzi tūkstoši pulcēsies uz Nordea Rīgas maratona starta līnijas, tas ir apsveicami un veselīgi. Taču latvieši ir arī tie skrienošie ļautiņi, par kuriem rakstījis Imants Ziedonis: vieni skrien ar minūšu rādītāju, otri ar sekunžu rādītāju, trešie iet lēni ar stundeni…
Veselības aprūpe pašlaik atgādina upi, kurā drūzmējas vižņu blāķi. Daudz nopietnu rīcības plānu, projektu, stratēģiju… Apstiprināšanai valdībā sevi pieteicis Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2013.–2015. gadam.
Vairāki simti jauniešu Latvijas slimnīcās ēnoja ārstus. Uz kardioķirurga vienu ēnojamo vietu bija pieteikušies pat 77 pretendenti! Glīti noformētās vēstulēs viņi rakstīja, ka kļūt par ārstu ir viņu lielais dzīves sapnis, ka apgūst medicīnu jauno mediķu kursos, ka mācās tajā pašā skolā, kurā reiz mācījusies kāda no tagadējām Latvijas medicīnas personībām…
Kāds bijis aizvadītais gads? Katram no mums bijušas savas mazās veiksmes un neveiksmes, bailes un uzdrīkstēšanās, nopūtas un apņemšanās. Ceram, ka veiksmju, uzdrīkstēšanos, apņemšanos jums katram bijis vairāk. Kopumā 2012. gadu varētu dēvēt par gadu zemajā startā - aizkadra spēles, gatavošanās dažādām nākotnes reformām un labākai dzīvei. Nākamgad, aiznākamgad...
Septembrī žurnālā Academic Medicine publicēts interesants pētījums – datu analīze par 20 961 cukura diabēta pacientu no Parmas reģiona Itālijā un 242 ģimenes ārstiem. Tiem pacientiem, kuru ārstiem bija augstāki rezultāti empātijas testā, bija zemāki akūtu metabolo komplikāciju rādītāji. Unikāls pētījums, jo analizēja, kā ārsta empātijas līmenis ietekmē pacienta klīniskos rezultātus. Pētnieki plāno noskaidrot, vai ir saistība starp ārsta empātijas līmeni un vēža pacientu izdzīvotību.
Viens no pirmkursniekiem, kas septembrī sāk «sildīt» augstskolas solu, atzīstas: viņa sapnis esot reiz kļūt par vienu no ārstiem baltajā halātā Stradiņa slimnīcā. Kāpēc tieši šajā slimnīcā? Kā?! Stradiņi taču ir brends Latvijas medicīnā! Kā ir ar zīmoliem Latvijas medicīnā? Cik tie spēcīgi?
Re, kā – budžeta grozījumos veselības nozare tikusi pie gandrīz 19,5 miljoniem latu, vēl 7 miljoni tiks meklēti iekšējās rezervēs. Kaut “skābekļa padeve” vajadzīga lielāka – 34,6 miljoni latu, ieguvums nozaru griezumā ir teju lielākais.
Dzīves gudrība vēsta: pesimistiem biežāk taisnība, bet optimisti biežāk ir laimīgi! Saule kā optimisma palaidējfaktors raisa pozitīvu domāšanu – un kāpēc gan lai vasarā mēs nebūtu maķenīt laimīgāki?! Lūk, trīs ziņas optimistiem.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Sirds un asinsvadu sistēmas slimības (SAS) kopumā ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā — 2022. gadā tās izraisīja 52 % no visiem nāves gadījumiem, kas ir aptuveni 16 000 cilvēku gadā. [1] Hroniska sirds mazspēja (SM) ir būtiska SAS komplikācija.
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Līdz šim izpratne par vēža risku attiecībā uz retiem patoģenētiskiem variantiem (rare pathogenic variants [RPV]) izgūti pārsvarā no ģimeņu pētījumiem, kuros varam sagaidīt ierobežotus rezultātus un neobjektivitātes riskus. Lai kvantificētu asociāciju starp RPV iepriekš zināmos vēža predispozīcijas gēnos pacientiem ar vienu vai vairākiem primāriem ļaundabīgiem audzējiem, veikts plašs ģenētisko saistību pētījums no Apvienotās Karalistes Biobankas datiem.
Dzemdes kakla vēzis (DzKV) ir ļaundabīga slimība, kas var attīstīties jebkura vecuma sievietēm. Lai gan DzKV ir novēršams, pasaulē tas ir ceturtais izplatītākais vēža veids sievietēm. Latvijā DzKV ir otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un joprojām ļoti aktuāls un satraucošs gan biežuma, gan mirstības ziņā. [1; 2]
